Viens no izdevumu samazināšanas veidiem ir ēku siltuma zudumu novēršana. Lai noteiktu ēkas visas problēmzonas, ir nepieciešama speciāla iekārta – termokamera, saukta arī par termovizoru. Termokamera ir augstas precizitātes diagnostikas iekārta, kuras spēj uztvert infrasarkano starojumu (siltumstarojumu) un attēlo to redzamā bildē.  Intervijā portālam www.building.lv par termovizoriem pastāstīja kompānijas ELFA Elektronika tirdzniecības menedžeris Kristaps Greidāns.

Energoefektivitātes jautājumiem mūsdienās tiek veltītā pastiprināta uzmanība, jo tā ir saistīta ar energoresursu racionālu izmantošanu, kas dod iespēju ne tikai palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē, bet arī katram individuāli palīdz samazināt izdevumus, kuri saistīti ar ikmēneša izmaksām par patērētās enerģijas apjomu. Ar energoefektivitāti saistītiem jautājumiem nāksies saskarties arvien biežāk un biežāk. To nosaka, gan energoresursu cenu pieaugumi pasaules tirgos, gan arī pieaugošās gaisa kvalitātes prasības un kopējā Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politika.

Atbilstoši Latvijas ratificētajam Kioto protokolam valstij līdz 2012. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošo gāzu apjoms par astoņiem procentiem. Dzīvojamām mājām, kas patērē daudz resursu, ir liels potenciāls palielināt energoefektivitāti. Būs ļoti grūti panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma samazinājumu, neiesaistoties energoefektivitātes projektos. Tāpēc pētījumi ekonomikas atveseļošanas mehānisma izveidei un energoefektivitātes uzlabošanai Latvijā patlaban ir moderni un mūsdienīgi, un arī ļoti aktuāli.

Nereti ēku būvproblēmās tiek vainots būvnieks, nekvalitatīvi būvmateriāli vai iekārtas. Taču tādos gadījumos reti aktualizējas jautājums, cik kvalitatīvi un pilnvērtīgi ir bijusi izstrādāta ēkas projekta dokumentācija. Tāpat kā bez labiem, pamatīgiem mājas pamatiem nav iespējams uzbūvēt stabilu māju, tāpat arī nav iespējams uzbūvēt energoefektīvu būvi, ja projekta energoefektivitātes sadaļa sastāv tikai no dažiem teikumiem vai pāris mezgliem, kas iegūti no dažādiem katalogiem.

Vēja spēka enerģiju ļaudis jau kopš seniem laikiem vēlējušies pakļaut un izmantot savām vajadzībām. Vēstures avoti liecina, ka pirmie primitīvie vēja dzinēji izmantoti jau senajā Ēģiptē. Savukārt mūsdienās vēja enerģija izmanto vēja turbīnās jeb ģeneratoros, kas vēja kinētisko enerģiju pārvērš elektrībā. Ņemot vērā, ka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viena no ekonomiskās politika prioritātēm daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā interese par vēja ģeneratoriem tikai pieaug.

Vēja ģeneratori ir labs risinājums elektroenerģijas ražošanai vietās, kur nav pieejama tradicionālā elektropiegāde, mājām attālinātos reģionos, zemnieku saimniecībām, sporta bāzēm, viesu namiem, viesnīcām, nelielām ražotnēm un citām vietām, kur ir pietiekoši vēja resursi. Turklāt ar vēja palīdzību saražotā elektroenerģija ir krietni vien lētāka par to, ko iepērkam no sabiedriskajiem piegādātājiem.

SIA „Mārupes logi” kopā ar Eiropas polimēru materiālu ražotāja „REHAU”  pārstāvniecību Latvijā realizē inovatīvu logu nozares projektu, kuram nav analogu līdzšinējā paneļu sērijas ēku renovācijas praksē.

Laikā, kad nekustāmā īpašuma cenas vairāk netraucas augšup, daudzi no mums, kas ir iegādājušies sev mājokli „tajos” gados, arvien biežāk pievēršas jautājumiem, kas ir saistīti ar iegādātās mājas vai dzīvokļa kvalitāti un tā ekspluatācijas izdevumiem.