Pēdējo gadu aukstās ziemas vēlreiz pierāda, ka mēs dzīvojam ziemeļu zemēs, kur siltumu saglabā pajumtē un pareiza telpu ventilācija ir viena no galvenajiem dzīvojamās telpas komforta prioritātēm. Tiem, kas taupa enerģiju, piedāvājam daudzfunkcionālos jumta logus ar tālvadības kontroli, kā arī plašu aksesuāru piedāvājumu ... Ko mums vēl var piedāvāt mūsdienu jumta logu ražotāji?

Jautājums šķiet jocīgs, bet palūkojoties dziļāk, bieži vien ikdienā mūsu attieksme pret šo – gan konstruktīvi, gan pēc kalpošanas nozīmes, pašu sarežģītāko ēkas norobežojošo konstrukciju (LBN 002-01), drīzāk ir primitīva, nekā profesionāla.

Latvijā, tāpat kā visās citās ES dalībvalstīs, logu atbilstība obligāti ir un būtu jānovērtē atbilstoši LVS EN 14351-1:2006+A1:2010 „Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1.daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem”. Ir un būtu, tikai praktiski tas notiek ļoti reti. Jo - šis standarts, pats par sevi, nekādas prasības logiem neizvirza.

Nelielais gaiši mirdzošais taisnstūris vienmēr liecina par mājokļa saimnieku viesmīlību. Tāpēc nav nejaušībā, ka uz gaismu tiecas ne tikai cilvēki, bet arī kukainīši. Protams, var izmantot arī mākslīgo apgaismojumu, tomēr spīdekļa staru spēku aizvietot ir grūti. Tāpēc tiek konstruētas mājas ar visdažādākajiem logiem, pat neraugoties uz to, ka logi paver skatu privātajā dzīvē. Daudzi tomēr vairāk cenšas to noslēpt no ziņkārīgiem skatiem. Logi pilnīgi lauž priekšstatus par sabiedriskumu.

Latvijā pēdējos gados daudz tiek runāts par daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Šis process nosaukts par ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Padomju laikā celtajiem namiem ir ļoti daudz dažādu problēmu, tie neatbilst arī Eiropas energoefektivitātes un lietderīgas resursu taupīšanas prasībām. Termins «energoefektivitāte» tiek pārlieku vienkāršots – ēkas nosiltināšana, logu nomaiņa jāuzskata par labu ietaupījumu, kas ir apsveicams sākotnējs gājiens un ļauj ietaupīt jau aptuveni 70% no nelietderīgi izmantotās ēkai piegādātās siltumenerģijas.

www.building.lv lasītājs jautā:

"Labdien!

Radās nepieciešamība mainīt logus šovasar, līdz ar to vēlos uzzināt, vai logu izgatavotājiem vajadzētu prasīt sertifikātus. Ja jā, tad kādus?"

Uz jautājumiem atbild Arnis Āķis, SIA "Mārupes logi"

Atvērts logs darbojas kā bērnu pievilkšanas magnēts un, diemžēl statistikas dati liecina, ka ik gadu vidēji 10 - 15 bērni izkrīt pa daudzstāvu namu logiem, gūstot smagus vai letālus ievainojumus. Ražotāji aicina pievērst šai problēmai īpašu uzmanību, jo ikviens logs ir aprīkojams ar speciālu furnitūru, kas padarīs loga lietošanu bērniem drošu.

Portāla lasītāji uz www.building.lv redakciju  iesūtīja dažus jautājumus par logiem.

Uz šiem jautājumiem lūdzām atbildēt SIA Mārupes logi speciālistus.

Pašlaik Latvijā strādā simtiem kompāniju, kuras piedāvā logus no PVH profila. Šo piedāvājumu plašā cenu amplitūda bieži iedzen strupceļā. Vēlme veikt izdevīgu darījumu mudina mūs izvēlēties lētos logus, kuri pēc izskata liekas nemaz neatšķiras no dārgākiem. Iegūt tieši to pašu, bet par mazāku naudu – tas ir ļoti vilinoši. Bet vai tiešām tas būs «tas pats»? Ir vērts aizdomāties, uz kā rēķina ietaupa ražotājs, lai pircējus piesaistītu ar zemu cenu.

Arhitektūra ir māksla, taču arī tehnika ir sava veida māksla, latīņu valodā „technophyon”- nozīmē “mazs mākslas darbs”. Visu lielo veido mazas sastāvdaļas – arī ēku veido detaļas, un modernā ēkā to ir bezgala daudz. To ir tik daudz, ka ikdienas darbu jūklī bieži pazūd galvenais – ēka nebūs ēka, ja tai nebūs sienas un jumts, savukārt sienas un fasādes nav iedomājamas, bez logiem un ārdurvīm, kas kopš celtniecības pirmssākumiem nodrošina ēkas ar gaismu, svaigu gaisu un atbilstošām citām funkcijām.