Sniegs pats par sevi ir vislabākais sagmateriāls augu sakņu un virszemes daļu aizsardzībai ziemā: pret salu, pret izžūšanu, pret temperatūras svārstībām. Rozes šogad varēja pat nesegt ziemas periodam, jo sniegs sasnidzis bagātīgi un nopietna kailsala nav bijis.

Ja uz krūmu un koku zariem sakrājies sniegs, tas noteikti pāris dienu laikā saudzīgi jānokrata. Īpaši jāpieskata tūjas un citi koki ar izteikti precīzas formas vainagu. Sniegs, ilgstoši guļot uz zariem, atstāj vainagā paliekošas deformācijas. Ja nu tomēr tā ir noticis, pēc iespējas agrāk zari ar platu, elastīgu saiti jāatvelk iepriekšējā stāvoklī. Apsēju pēc gada noņem, lai tā nežņaugtu augu. 

Lieliem kokiem zarus var savilkt ar trosi, liekot ap stumbru aizsargu (piem., aizsargājot mizu, vispirms ap zaru aptin maisa audumu vairākās kārtās, tad paralēli zaram, visapkārt tam liek 1-2 sprīdi garu latiņu "žodziņu", kas izlīdzina troses spiedienu uz audiem).

Lielus zarus var savilkt ar garu vītņstieni, urbjot kokā caurumus. Tas sagādā kokam mazāk bēdu, kā žņaugs.

Sniegs regulāri jānokrata arī no lapotajiem krūmiem, ja tas jau sāk liekt zarus. To dara ļoti uzmanīgi, lai sasalušie zari nesalūztu. Vislabāk ņemt palīgā slotas kātu un viegli pasist katru zariņu no apakšas uz augšu.

Šī ziema ir īpaši nesaudzīga pret kokaugiem. Mazāk cieš tie, kuriem ir izveidojušies vai izveidoti stabili, simetriski, pareizi zaroti vainagi. Darbs dārzniekiem, lai regulāri kopjot kokus un krūmus, pareizi veidojot vainagus, mazinātu sniega un ledus izraisītos bojājumus nākotnē.

Atbildi uz jautājumu sniedza Ilze Indriksone, daiļdārzniece, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības eksperte un SIA "TAGETE" valdes locekle

---

Pastāsti citiem !!!