Profesionāla koku kopšana jāsāk kopš to iestādīšanas brīža un vismaz pirmajos desmit tā augšanas gados jāturpina regulāri. Tā var ievērojami samazināt problēmu veidošanos tālākās desmitgadēs. Daudzviet, arī ielu apstādījumos var ievērot kokus ar divām galotnēm. Tiklīdz kokam izaug divas galotnes, palielinās risks, ka viena no galotnēm var nolūst. Lūzuma vietā izveidojas rēta, tur ieviešas rodas dobums. Apgrūtināta ir to koku uzturēšana, kas iepriekš apzāģēti līdz stumbram – ik pēc 3-5 gadiem visi zari ir jāapzāģē un jāīsina, pretējā gadījumā izaugs daudzas galotnes, kas tikai palielina koka bīstamību. Veciem kokiem gandrīz vienmēr ir izveidojušies dobumi un masīvi horizontālie zari. Var atslogot koka vainagu, par aptuveni trešdaļu saīsinot lielos „skeletzarus”. Tad mazināsies iespēja, ka zari varētu lūzt no tur sakritušā sniega vai apledojuma. Ja kokam ir plašs vainags, kas vējā darbojas kā kuģa bura, to var pa vidu paretināt, lai mazinātu buras efektu. Allaž jāizzāģē sausie, nokaltušie zari. Arī atklātos dobumus var sakopt – iztīrīt tur sakritušos praulus un uzlikt dobumam nelielu, atstāvošu jumtiņu, kas neļaus iekļūt sniegam vai lietum, neveicinās trupēšanu, bet nodrošinās ventilāciju un sausu mājvietu dobumos mītošajiem putniem, kukaiņiem un kādai miegapelei.
A.Spurdziņš, kas ikdienā veic koku veselības pārbaudes, uzsver, ka nebūt nav jāizmanto dārgas metodes. Bieži pietiek ar vizuālu apskati, ja kokā ir dobums, tad jau aptuveni ir skaidrs, cik daudz atlicis no dzīvās koksnes, aplūkojot atstāvošos zarus, var secināt to lūšanas iespējamība. Koku var izklaudzināt ar speciālu āmuriņu vai izurbt nelielu serdeņa paraugu ar Preslera svārpstu. Jāatzīmē gan, ka dažkārt mēdz būt gadījumi, kad nekas neliecina par koka patieso bīstamību, varbūt tikai vainags palicis skrajāks. Piemēram, Rīgas centrā savulaik auga pilsētā lielākā Petrovskas papele, kas viegli vējainā dienā vienkārši sabruka pa gabaliem. Izrādījās - koka iekšpuse jau bija pilnībā iztrupējusi. Šādiem - sarežģītākiem izmeklējumiem izmanto rezistogrāfu, ar kura palīdzību var uzzināt, kādā stāvoklī ir koka stumbrs, vai skaņas jeb dendrotomogrāfu, kas datus par koka stumbra stāvokli ļauj iegūt raidot un uztverot skaņas signālus. Starp citu, A. Spurdziņš un A.Svilāns ir vienīgie speciālisti Baltijā, kuri strādā ar dendrotomogrāfu. 
