Augu dabiskā vide protams ir augsne. Taču ne vienmēr tiem varam atvēlēt atbilstīgu zemes pleķīti ierobežotības dēļ, vai arī tāpēc, ka radusies vēlme veidot dažādas dzīvu augu kompozīcijas, kurās īpaša loma iedalīta attiecīgajam traukam, kastei vai citam to ietvaram, vai kombinācijām. Kāda ir āra augu trauku izvēle mūsdienās? Ar ko tie viens no otra atšķiras, ne tikai dizaina, bet īpašību ziņā? Vai jebkuru no tiem var droši atstāt ārā cauru gadu?

Vispirms daži vispārīgi norādījumi:

1.Izvēlies augiem izmēros vispiemērotāko trauku, vadoties pēc sakņu lieluma un augu veida. Protams, neaizmirstot par dizainu, lai tas saskanētu ar mājas, dārza u.c. arhitektūru.

2.Piedāvājums ir gana plašs pat būvmateriālu lielveikalos, tomēr visbagātākais tas būs specializētās dārza preču tirgotavās. Turklāt tur visdrīzāk saņemsi izsmeļošas konsultācijas.

3.Būtībā neviens no traukiem, kastēm u.c. ietvariem mūs zemē nav piemērots atstāšanai ziemā ārā un jāuzglabā vismaz 0C. Ūdens un sals var tos vienkārši saplēst. Koka kastes, toveri u.c. uzreiz tā neplīsīs, taču būs jāiegulda to “atsvaidzināšanā”, resp. lakošanā, eļļošanā vai krāsošanā.

4.Būtībā jebkuram istabas augam būtu labi kādu laiku atrasties ārā – kaut vai pāris vasaras mēnešus uz balkona vai lieveņa.

5.Neaizmirsti rūpēties par augiem, jo tas, ka tie atrodas ārā, vēl nenozīmē, ka nav jāpārbauda zemes mitrums vai sausums, var rasties nepieciešamība pārvietot uz citu vietu, jo iepriekšējā tie nīkuļoja utt. Traukā, kurā augs iestādīts, jābūt caurumam(iem) liekā ūdens novadīšanai – pārlieks mitrums un attiecīga sakņu puve ir ļoti izplatīta.

Vislētākie un izplatītākie ir plastmasas trauki un kastes. Gan vienkārši gludi, gan ar zīmējumu, galvenokārt atdarinot keramiku. To neapšaubāmā priekšrocība ir cena un samērā plašais piedāvājuma spektrs, kas ļauj tos izmantot gan vienus pašus, gan kombinējumā ar koka, metāla vai citiem ietvariem. Tomēr estētikas cienītāji diez vai būs apmierināti ar plastmasas nedabiskumu. Lai gan daži piemēri no stiklšķiedras pat tuvumā šķiet pēc īsta, apsūbējuša akmens.

Māls aizņem nākamo plašāko piedāvājuma daļu. Mūžam aktuāls un iederīgs ļoti daudzveidīgā arhitektūrā. Podi un podiņi, toveri un vāzes, regulāras formas un ar dažādiem papildinājumiem, glazēti un dabīgi vai kombinēti – ir ko palauzīt galvu. No Latvijas sarkanbrūnā, līdz dienvidzemju maigi bēšīgajam. Īpaši varētu būt t.s. terakotas un šamota trauki, kuriem būtībā nav poru, tāpēc ir mehāniski izturīgāki. Pašmāju meistari piedāvā arī kombinētus veidojumus – māla vāzes ar metāla statīviem, kas ļauj veidot “vairākstāvu” kompozīcijas.

Koks – no kastēm līdz ģeometriskām figūrām un grebumiem vai bluķiem. Pēdējie gan neesot mūsdienu aktualitāte un pamatā iederas lauku sētās. Augus var stādīt gan tieši koka traukos (iepriekš ieklājot ģeotekstilu), vai arī koka izstrādājumi kalpo par ietvaru plastmasas vai māla podiņos augošai florai. Ja kaste vai daudzstūris ir lielāki, jāapsver nepieciešamību ierīkot par 1/3 vai ½ paceltu grīdiņu, jo liels zemes daudzums, kas uzņem un atdod mitrumu, var sabojāt pat ozolkoka mucu.

Ļoti interesanti un ar mūsdienīgu arhitektūru saskaņoti ir cinkota skārda trauki. Tie veidoti kā lakoniski, masīvi cilindri, un, pateicoties īpašam krāsojumam, izskatās apsūbējuši. Var stādīt augus tieši šādā traukā, pirms melnzemes ieberot māla lauskas, oļus vai keramzītu, taču, lai to mūžs būtu ilgāks (skrambas, kas ātri pārvēršas rūsā), labāk tomēr ievietot plastmasas ieliktņus.

Agrāk populārie dzelzsbetona trauki, tagad uzskatāmi par arhaismu, un arī vēl esošais piedāvājums nav bagātinājies ar oriģinalitāti. Tomēr vieta nestāv tukša. Šķiet, trauku un būvmateriālu ražotāju domai apvienojoties, radies keramzītbetona bloktrauku piedāvājums, kas ļauj uzbūvēt pat sētu vai valni, kurā kopt dažādu ziedu un augu kompozīcijas.

Bez uzskaitītā, vēl vienmēr paliek gana vaļas paša fantāzijai un izdomai. Piemēram, stiepļu sieta cilindri, kuros ievieto mazliet mazāka diametra trauku ar augu, bet telpu aizpilda ar oļiem. No attāluma šķiet, ka veidojums tapis tikai no oļiem. Lai veicas!