Izvēles smalkumi Ikvienam apgaismojuma tipam nepieciešams noteikt aprīkojums un speciāli dizaina paņēmieni. Var šķist, kas tur sarežģīts: izvieto gaismekļus gar dārza celiņiem un puķu dobēm – un lieta darīta. Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši. Ja lukturi izvietoti pārāk augstu, bet lampas ir pārlieku jaudīgas, veidojas neomulīgi gaismas tuneļi. Tas ietekmē dārza kopskatu: reljefi šādā apgaismojumā kļūst neizteiksmīgi, formas plakanas, zūd dārza līnijas. Bet viss, kas paliek ārpus apgaismotās zonas robežām, tā arī paliks melnā tumsā.
Šo problēmu var atrisināt bolardi – ne pārāk augsti gaismekļi stabiņu veidā, kuri gar celiņa un alejas malām nostāsies kā apsargi, ieņems posteņus krustojumos, kraujos slīpumos un citos dārza “satiksmes mezglos”. Šādi gaismas marķieri nepārvērš nakti diena, nežilbina, bet dod gaismas tieši tik daudz, cik nepieciešams vietas dislokācijas iezīmēšanai, lai kļūtu par Jūsu orientieri.
Jums nepatīk bolardi? Izvietojiet zemus sofistus ar mazjaudīgām halogēna spuldzītēm, kuras viegli iederēsies jebkurā ainavā. Noslēpiet tos dzīvžogā, un dārza iegūs noslēpumainību: gaisma ir, bet no kurienes tā spīd, nav saprotams. Vēl viens interesants variants – trotuārā iebūvēti gaismeklīši, hermētiski, triecienizturīgi un ekonomiski ekspluatācijā. To veidotie raksti izgaismos zālājus un celiņus.
Izvietojam akcentus
Vissarežģītākais dārza iluminācijas mākslā – akcentu izgaismojums. Tā uzdevums – izcelt galveno un pareizi izvietot akcentus.
Apsūnojis akmens, dārza skulptūra, akmens sieniņa un citi dekoratīvie objekti, kas tiek iekļauti mazo arhitektūras formu grupā, īpaši labi izskatīsies prožektoru gaismā. Šīs iekārtas, ko aprīko ar nātrija un metāla halogēnu lampiņām, izvieto tieši uz zemes, bet gaismas strēli leņķī novirza uz objektu.
Koku izgaismojuma iespējas ir ļoti dažādas, viss atkarīgs no vēlamā efekta. Ja Jūsu lepnuma objekts ir, piemēram, koks ar blīvu, skaisti apcirptu lapotni, gaismekli labāk izvietot zināmā atstatumā no tā, lai koks tiktu izgaismots ‘visā augumā’. Noteikums ir viens: jo augstāks koks, jo tālāk no tā jāatrodas gaismas avotam – prožektoram vai lukturim, un jo koka zari ir plašāki, jo vairāk gaismekļu vajadzēs izvietot. Ja vēlaties akcentēt nevis lapotnes formu, bet gan koka filigrānās lapas, prožektorus jāizvieto pie koka stumbra. Turklāt tā, lai gaisma plūstu uz lapotnes iekšpusi. Svarīgi atcerēties: jo mazāks atstatums būs no luktura līdz zariem, jo izteiksmīgākas šķitīs lapas.
Tiem, kurus pārņēmusi ideja izveidot dārzā fantastiskas ainavas un pārvērst ierastus priekšmetus un augus par teātra dekorācijām, pastāv krāsainais izgaismojums: sarkani un dzelteni prožektori palīdzēs radīt rudens krāsās liesmojošu mežu, smaragdzaļie pārvērtīs dārzu par tropu džungļiem, bet zili, violeti un rozā piešķirs dārzam ‘kosmisku’ skatu. Veidojot specefektus, nedrīkst aizmirst, ka kokiem un krūmiem ir “paradums” augt, tātad jau laikus jāpārdomā, kur nepieciešamības gadījumā pārvietosiet gaismekļus, un ņemt vērā to, izvietojot elektrības kabeli.
Nenodari pāri!
Vislielāko efektu iespējams panākt, ja prožektori tiek nostiprināti uz apstādījumiem tuvāko būvju jumta vai tieši koku zaros. Šāds gaismekļu izvietojums ļaus izgaismot visas detaļas un vienlaikus saglabāt lapotnes dabisko veidolu. Tomēr šādos gaismekļos izmantojamās spuldzītes sakarstot spēj nodarīt kaitējumu kokiem un krūmiem kaitējumu. Daudz drošākas ir gaismas caurulītes, kuru gaismas avots atrodas attālināti no koka.
Gaisma ir pārveidojumu meistars. Galvenais, darbā ar augiem nedrīkst aizmirst, kas kuram “piestāv”. Tā, dzelteni oranžajā apgaismojumā lapotne izskatīsies “slima”, bet tūja – gluži pretēji – ‘atdzīvosies’. Ja zaļgani balto dzīvsudraba lampu aukstā gaisma egli ļoti greznos, tad rudenīgo lampu košās krāsas burtiski pazudina. Optimālo krāsu iespaidu spēj nodrošināt tikai metāla halogēnu spuldzes.
