Zāliena kopšana Bez jau minētās laistīšanas, mēslošanas un pļaušanas, zālienam nepieciešamas arī citas procedūras. Zālienam var būt nepieciešams veikt arī aerāciju un vertikulēšanu. Vertikulēšanu izmanto reti, jo tās veikšanai nepieciešama speciāla tehnika, ar kuras palīdzību augsnē iegriež rievas, kurās pilda smiltis, šo tehnoloģiju parasti izmanto tikai lielām teritorijām.
Nelielai piemājas teritorijai vienkāršāk realizējama un tādu pašu efektu sniedzoša būs aerācija. Nelielā piemājas teritorijā aerāciju var veikt pavisam vienkārši- sēļos sadzen naglas, veidojot it kā ecēšas, kurus piesien pie kājām un izstaigā zālienu, tiesa, veikalos nopērkami arī speciāli jau gatavi apavi ar asumiem, kas sniegs to pašu efektu un lielākām teritorijām var izmantot speciālus aeratorus, ko izstumda pa zālienu. Aerācija vai vertikulēšana nepieciešama, jo zeme laika gaitā sablīvējas, uz tās var sākt augt sūna, veicot aerāciju, saknēm tiek piegādāts skābeklis un zāliens var augt ar jaunu sparu.
Namu saimniekiem droši vien jau pierasts un pašsaprotams ik pavasara darbs ir arī zāliena tīrīšana. No zāliena tiek izkasītas vecās lapas, zari un citi netīrumi, tādējādi ar grābekli zāliens tiek arī minimāli uzirdināts un skatam paveras zaļš paklājs. Ja zāliena teritorija ir liela un to nav nepieciešams apkopt ar grābekli, var izmantot arī speciālu kopšanas tehniku, kāda nopērkama dārza tehnikas veikalos.
Zāliena problēmas, to novēršana
Ja pareizi tiek ievēroti zāliena augsnes sagatavošanas, sēšanas un kopšanas norādījumi, visticamāk problēmu nebūs. Taču, ja tomēr zāliens kaut kādā veidā cieš, to iespējams labot, lai atgūtu sulīgi zaļo un mīksto paklāju.
Dažas tipiskākās problēmas un to novēršanas ieteikumi:
- Ja pavasarī tiek konstatēs, ka zālens vietām ir bojāts (nomīdīts, izdedzis), to var labot ar zāliena remontdarbiem- bojātajās vietās ieklāj labas kvalitātes velēnas vai uzber augsni un iesēj zālienu pa jaunu. Veikalos nopērkami arī speciāli zāliena remontdarbiem paredzēti sēklu maisījumi.
- Ja augsne šķiet par blīvu, pavasarī tai jāveic aerācija, kas nodrošinās gaisa nokļūšanu pie saknēm un palīdzēs tur labāk nonākt arī mēslojumam.
- Lai izvairītos no mājdzīvnieku nedarbiem, zāliena postīšanas, var ierobežot dzīvnieku pastaigas laukumus vai daļu zāliena norobežot ar, piemēram, apstādījumiem.
- Viena no biežākajām kļūdām ir zāliena reta mēslošana, turklāt pļaujot zāliens tiek nogriezts pārāk īss un zāliena zelmenis izretojas. Ar laiku var rasties nepieciešamība zālienu atjaunot, tomēr labāk jau laikus par to domāt un noregulēt atbilstošu pļaušanas augstumu.
- Ja zālienā savairojies daudz nezāļu, tās jāizkaplē ar trīszaru kapli vai jāapstrādā ar speciāliem ķīmiskajiem preparātiem.
- Nereti zāliena formu un uzskatu bojā kurmji, kas izveido virszemes lūkas. Kurmju ķeršanai var izmantot speciālas lamatiņas. Kad vainīgais dzīvnieks noķets, rakumi jānoblietē un jāpiesēj ar jaunu zālienu. Kurmju biedēšanai dažkārt tiek izmantoti arī kārts galā novietoti rotējoši, skanoši priekšmeti, kas aizbiedē nelūgtos viesus.
- Sūna aug ēnainā, sablīvētā un skābā augsnē. Pret sūnu var cīnīties ar kaļķošanu vai speciālu pretsūnas mēslojumu. Sūnai nepatīk arī augsnes uzirdināšana.
