Zāliena augsnes sagatavošana Zālienam tikai šķietami nav nepieciešama speciāla augsnes sagatavošana. Sliktā augsnē zāliens dzeltēs un nebūs kupls un veselīgs. Tāpēc ieteicams, lai zāle, kurā tiks sēts zāliens, ir iespējami kvalitatīva ar vismaz neitrālu reakciju (ļoti neiesaka skānu reakciju), auglīgās kārtas ieteicamais biezums- 10 cm.
Tāpat jāpievērš uzmanība, lai zālienam sagatavotā augsne ir pietiekami stingra, lai tajā negrimst kājas un lai tā ir attīrīta no nezālēm, kas pretējā gadījumā var nomākt zālienu. No lietošanas ērtuma- jācenšas, lai zeme ir iespējami līdzena, lai vēlāk, ejot pa zālienu, tajā neķertos kājas aiz liekiem pauguriem.
Ja zālienam paredzētā augsne tomēr neatbildt nepieciešamajam, jāveic atbilstoši priekšdarbi- jāpieved un jāizlīdzina kvalitatīva zeme, ja nepieciešams, jākaļķo augsne. Par konkrētajai vietai nepieciešamo zemes slāņa biezumu un kaļķošanas nepieciešamību ieteicams konsultēties pie apzaļumošanas kompāniju speciālistiem. Zālienam piemērotākās ir smilšmāla vai mālsmilts augsnes — tādās viegli iekļūst gaiss un ūdens. Protams, zālienzāles var augt arī kūdrainā vai smagā māla augsnē, ja vien to iepriekš cītīgi sagatavo un samēslo.
Protams, ja zāliens atradīsies pie jaunceltnes, teritorija pirms sēšanas jāatbrīvo no būvgružiem, jāizplāno pagalma arhitektūra. Vislabāk, ja iespējams, augsnes sagatavošanu veikt rudenī. Veicot darbus pavasarī lielāka vērība jāpiegriež pamata noblietēšanai un virsmas izlīdzināšanai, citādi, augsnei sēžoties, tajā var rasties ieplakas.
Augsnes analīžu veikšana
Lai zālienam sagatavotu atbilstošu augsni, var veikt augsnes analīzes. Augsnes analīžu rezultāti palīdzēs nodrošināt piemērotāko augsni arī citiem augiem, ko plānojat dārzā sēt vai stādīt. Atkarībā no augsnes platības un saimnieku maksātspējas, augsnes paraugu noņemšanu iespējams veikt gan pašu spēkiem, gan pieaicinot atbilstošus speciālistus. Abos gadījumos tiek ņemti vērā aptuveni vienādi pamatprincipi. ‘
Augsnes analīzes ērtāk ņemt siltajā laikā, kad zeme nav sasaulusi- pavasarī, rudenī, vasarā. Ieteicamākais laiks paraugu ņemšanai ir pavasarī pēc augsnes atkušanas, kamēr vēl nav uzsēti minerālmēsli, uzvesti kūtsmēsli vai nokaļķots, kas ietekmē analīžu rezultātus.
Augsnes paraugu noņemšanai speciālisti izmanto īpašas augsnes zondes. Saimnieki var iztikt ar lāpstu un spainīti vai tamlīdzīgiem vienkāršiem, ikvienā saimniecībā esošiem priekšmetiem. Augsnes analīzes jāņem aptuveni 20 cm dziļumā (aramkārtas dziļums, kāds parasti tiek apstrādāts, piemēram, uzrokot zemes virskārtu, lāpstas dziļums). Ar lāpstu jāizrok 20 cm dziļa bedrīte, gar kuras malu ar karoti vai kādu citu priekšmetu 2 līdz 3 cm platumā visā atraktajā bedrītes dziļumā paņem daļu no augsnes parauga, kuru ieber spainītī. Veselu augsnes paraugu veido vairāki šādi rakumi.
Savākto augsnes paraugu ievieto maisiņā un nogādā analīžu veikšanai speciālā laboratorijā. Savākto augsnes paraugu pirms nogādāšanas laboratorijā nevajag žāvēt. Iesniegšanai der arī pāris nedēļas uzglabāts augsnes paraugs.
Atklātām lauka platībām (zālieni, tīrumi, dārzi u.tml.) analīzes veic VSIA „Agroķīmisko pētījumu centrs” (Latvijā vienīgā akreditētā augsnes analīžu laboratorija). Parasti saimnieku individuālo augsnes paraugu analīzes tiek veiktas aptuveni vienas nedēļas laikā vai ilgāk, ja augsne ir pārlieku mitra un to iepriekš nepieciešams žāvēt. Par pamatanalīzi, kas dod būtiskāko priekšstatu par augsnes agroķīmisko saturu tiek uzskatīta augsnes skābuma (pHKCl) noteikšana, organisko vielu satura, kustīgā fosfora un kālija satura noteikšana.
Teorētiski, lai nemitīgi būtu lietas kursā par augsnes agroķīmisko saturu, analīzes iesaka atjaunot ik pēc 5 gadiem, pie intensīvas saimniekošanas- ik pēc 3 gadiem, taču praktiski tas atkarīgs no īpašnieka iespējām un nepieciešamības.
