Šobrīd zināmi vairāki veidi un pieejamie materiāli laukumu un celiņu klājuma izveidei piemājas teritorijā. Materiāli ir atšķirīgi, bet to izvēles faktoru nosaka gaume un finansu līdzekļi. Ierīkojot taciņas piemājas teritorijā, protams, daudz tiek domāts par to estētiskām vērtībām, galvenā to funkcija tomēr ir ērtas un drošas pārvietošanās nodrošināšana jebkurā gadalaikā. Materiāli, kurus izmanto dārza taciņu ierīcībai ir bruģis, dabīgais akmens, dažādi irdeni materiāli, koks.
Bruģis Bruģis šobrīd ir viens no populārākajiem piemājas celiņu seguma materiāliem un tos, kas labiekārto teritoriju, piesaista ar plašo formu un toņu spektru, salīdzinoši vieglu ieklāšanas procesu, mēreno cenu un praktiskumu ekspluatācijas laikā. Zināmākie un līdz ar to plašāk izmantotie Latvijā ir betona, granīta un klinkeru bruģakmeņi. Nodilumizturība šiem bruģa veidiem ir līdzīga, bet slidenākais, it īpaši mitrā laikā, no šiem materiāliem ir granīts. Gājēju ceļiem izmanto 6 līdz 8 centimetrus biezu bruģakmeni; ja pa klājumu paredzēta vieglā transporta un epizodiski smagā transporta pārvietošanās, tad nepieciešams izmantot vismaz 8 centimetru biezus bruģakmeņus, savukārt, smagā transporta iedarbību izturēs bruģakmeņi, ne plānāki par 10 līdz 12 centimetriem. Jāņem vērā, ka bruģa segums ekspluatācijas laikā nedaudz sēžas.
Dabīgais akmens Dabīgais akmens ir pievilcīgs materiāls, pateicoties tā unikālām un daudzveidīgām toņkārtām un faktūrām. Dārzu labiekārtošanā turpinās akmens bums – akmens tiek izmantots kā dekoratīvs dārza elements, no tā izgatavo pakāpienus, ar dažādiem dabīgā akmens elementiem papildina strūklakas, no tā veido arī celiņu vai laukumu segumus. Dārza labiekārtošanai lielākoties izmanto dolomītu, šūnakmeni, marmoru un granītu. Protams, precīzi cits ar citu vienādi veidoti dabīgā akmens bruģa kluči būs daudzkārt dārgāki nekā cits citam blakus celiņa veidošanā salikti dabīgie laukakmeņi. Lielākie akmens plusi ir vizuālais izskats un neierobežotais kalpošanas laiks.
Irdenie segumi Dažādi irdeni taciņu seguma veidi ir vislētākie un no šiem materiāliem izveidot dārzā taciņas ir visvieglāk. Lielu laukumu nosegšanai tie tomēr nederēs. Ja nav iespēju vai vēlmes teritorijas labiekārtošanai iztērēt daudz laika un līdzekļu, irdeno celiņu var izveidot jebkurā vietā, neatkarīgi no virsmas reljefa un pamatnes sastāva. Irdenie seguma materiāli ir zāģu skaidas, sasmalcinātas koka mizas, grants, granīta vai dolomīta šķembas, jūras akmeņi u.c. Irdenie segumi ir populāri lauku piemāju teritorijās, tie labi kalpo nelielas noslodzes takām un ceļiem, spēļu un sporta laukumiem. Galvenais šo celiņu trūkums – ekspluatācijas laikā nepieciešama pastāvīga uzmanība, jo celiņos var augt nezāles, no tiem būs grūti iztīrīt netīrumus un uzirdināt, šāds celiņš ik pa laikam jāatjauno, uzberot jaunu irdeno materiālu kārtu.
Koks
Pastāv vairāki varianti, kā veidot celiņa vai laukuma segumu no koka, piemēram, kā koka bruģi no apaļiem vai stūrainiem elementiem vai kā koka dēlīšu klājumu, taču jebkurā gadījumā jāatceras par koka īpatnībām – laika apstākļu ietekmē tas var bojāties, tāpēc pirms klāšanas kokmateriāls noteikti jāapstrādā ar spēcīgiem aizsardzības līdzekļiem pret mitrumu, jo materiāls atradīsies tiešā saskarē ar zemi un mitrumu. Koksnes aizsardzības pārklājumu nepieciešams atjaunot arī ekspluatācijas laikā. Celiņu un laukumu segumu izveidei piemērotākas ir skuju koku sugas, jo to sastāvā ir vairāk sveķu un līdz ar to tās ir izturīgākas pret mainīgiem laika apstākļiem un mitruma iedarbību.
Citi seguma veidi Mūsdienās ievērojami samazinājusies tādu monolīto segumu izmantošanas popularitāte piemājas teritorijās, kā asfalta vai betona klājumi. Tos ir arī sarežģīti izveidot, jo ieklāšanai nepieciešama speciāla būvtehnika un zinoši speciālisti. Savukārt šo materiālu priekšrocība pamanāma ekspluatācijas laikā – klājumi no šiem materiāliem ir viegli kopjami visos gadalaikos.
Īstens padomju laika līderis ir betona plākšņu celiņi – joprojām daudzviet manāmi šie pelēkie betona kvadrāti. Lai arī vecie plākšņu celiņi nereti ir zaudējuši formu un caurauguši ar nezālēm, jāatzīst, ka šim segumam piemīt arī virkne priekšrocību – vienkārša ieklāšana, ērta kopšana un nepieciešamības gadījumā problēmas nesagādās tā labošana. Krāsu un formu iespējas gan ir visai ierobežotas.
Tirgū pieejamas arī sala un mitruma izturīgas flīzes, kas ir piemērots materiāls pakāpienu, āra laukumu un celiņu segumu izveidei. Pateicoties tehniskajām iezīmēm, tās kalpo ilgi un uzticami. Flīžu cena ir visumā demokrātiska un tādēļ pieejama plašam patērētāju lokam. Celiņiem tiek izmantotas akmens masas flīzes vai īpaši izturīgas keramiskās flīzes. Ieklāšana un ekspluatācija ir tikpat ērtas kā betona plāksnēm.
Ja teritorijas labiekārtošanas mērķis ir saglabāt dabas un reljefa iezīmes pēc iespējas neskartus, iespējams, celiņus un laukumus pat nav nepieciešams speciāli izveidot. Piemājas zālienā laika gaitā taciņas “iestaigāsies” pašas, vedot uz ēkas iemītniekiem būtiskām vietām, bet vienīgais laukuma klājums būs labi kopts zāliens.
Zināšanai:
- Ļoti nozīmīgi ir iepriekš izplānot taciņu, celiņu, laukumu tīklu piemājas teritorijā tā lai tie būtu organiski. Citādi tik un tā rodas vēlme kaut kur doties “pa taisno” un tiek izbradāts dārzs.
- Jāatceras, ka taciņām un celiņiem iespējami divi uzdevumi – savienot sadzīvē stratēģiski nozīmīgus punktus A un B vai arī mest līkločus pa lielu dārzu, tā vedinot gājēju pastaigāties un baudīt skaistumu.
- Vienam gājējam piemērots ir 60 līdz 70 cm plata taciņa, taču ērtāk, protams, ja taciņa vai celiņš ir platāks.
- Segumus un celiņus jāveido nedaudz slīpi, plānojot lietus ūdens noteci.
Lai celiņi būtu stabili, tiem jāveido pietiekami stingra pamatne.
