Mīti un patiesība par zema enerģijas patēriņa ēkām Zema energopatēriņa un pasīvās ēkas koncepts Latvijā tiek popularizēts kā grūti realizējams būvniecības paņēmiens, tāpēc, konsultējoties ar Artūru Gredzenu, Artiva direktoru, mēģināsim dažus pārspīlētus mītus līkvidēt, balstoties uz realizēto demo ēkas piemēru:
1.mīts – zema energopatēriņa ēkas būvniecība ir sarežģīta. Patiesība - vairāk nepieciešamas zināšanas, praktiskas iemaņas un akurāta izpilde. Var jau tēmu ietērpt, kā tas pieņemts pie mums, zinātniski sarežģītos skaidrojumos un aprēķinos, taču tas mazina zema energopatēriņa ēku popularitāti un pieejamību un ļauj nozarē darboties arī neprofesionāļiem, kuri teorētiskās (pat sertificētās) zināšanas nespēj pamatot ar reāli praksē veicamo darbu loģisku metodoloģiju.
2. mīts - zemu energopatēriņu garantē tikai speciāli būvelementi, pasīvie logi, durvis, izteikti biezs siltinājuma slānis. Patiesība – paši par sevi būvmateriāli negarantē neko. Ar nepārdomātiem būvnieciskiem risinājumiem un labiem materiāliem nav sasniedzams gaidītais efekts – zema energopatēriņa ēka, efekts būs tikai tad, ja:
- materiāli tiks pareizi iebūvēti,
- korekti tiks atrisināti visi savienojumu mezgli.
Arī ar tradicionāliem materiāliem un noteiktu akurātu būvniecisko paņēmienu kopumu ir iespējams uzbūvēt zema energopatēriņa ēku, samazinot siltuma patēriņu, salīdzinot ar paviršas būvniecības ēku, pat 3-5 reizes. Uzskatāmības labad jāmin kāds piemērs - 1 mm plata, 1 metru gara plaisa uz katru tvaika membrānas kvadrātmetru pie nosacījuma, ka āra gaisa temperatūra ir mīnuss 10 grādi, turpretim iekštelpās plus 20 grādi, pie 2-3 m/s vēja stipruma siltuma zudumus var palielināties pat 4 reizes.
3.mīts – ventilācijai ir otršķirīga nozīme. Patiesība – kvalitatīvi risināta ventilācija ir viens no pamata nosacījumiem zema energopatēriņa un pasīvo ēku funkcionēšanai atbilstoši iecerētajam. Lai nodrošinātu komfortu un zemu energopatēriņu vienlaicīgi, ēkas konstrukcijai jābūt gandrīz hermētiskai, tās ekspluatācijas laikā nav paredzēts vēdināt telpas, atverot logus un durvis, tāpēc piespiedu ventilācija ir obligāta. Ja netiek ierīkota ventilācija, mājā nebūs komfortabli un nekādiem būvnieciskiem risinājumiem nebūs jēgas, telpas kļūs mitras, smacīgas, parādīsies pelējums.
Jāatzīmē, ka Latvijas normatīvi nepieļauj ēkas bez piespiedu ventilācijas, taču prasības bieži tiek "apietas", salīdzinot ar Vāciju, kur normatīvos iestrādāts "atkāpšanās ceļš" ventilācijai, jo tās ierīcība nav noteikta kā obligāta, toties praksē gandrīz neviena ēka, neatkarīgi no funkcijas un apjoma, netiek celta bez pārdomāta ventilācijas risinājuma.
Latvijā nepatiku pret ventilāciju izraisījis tirgus, kas pārblīvēts ar nekvalitatīvām ventilācijas iekārtām un nepietiekamu speciālistu kompetenci, kas tiem liedz kvalitatīvas iekārtas korekti saslēgt, lai nodrošinātu gaidīto efektu. Tradicionāli rekuperācijas ventilācijas iekārtas saistās ar lielu energopatēriņu (atsevišķos gadījumos rēķins pa elektrību saprātīga izmēra privātmājā sasniedz 60 Ls mēnesī), mazu lietderības koeficientu un neizturamu troksni. Jāatceras , ka emocionālais komforts ir tikpat būtisks, cik fiziskais. Ņemot vērā šos plaši izplatītos uzskatus, nav brīnums, ka liela daļa pasūtītāju no ventilācijas ierīcības atsakās principiāli.
Taču, uzstādot atbilstošu ventilācijas iekārtu – īpašas rekuperācijas iekārtas pasīvajām ēkām, kurām sertificētas visas detaļas, piemīt augsts lietderības koeficients un kuru iekārtas darbības troksnis telpās nav dzirdams – aina paveras pavisam cita. Praksē par to var pārliecināties A.Gredzena būvētajā zema energopatēriņa demo mājā – iekārtas darbības troksnis ir knapi dzirdams pat tehniskajā telpā (aiz tās sienām iekārtas darbība nav dzirdama), dzīvojamās telpās tiek nodrošināts komfortabls mikroklimats un garantēta mitruma izvade no telpām, apkures izmaksas, rekuperācijai darbojoties, samazinās par 50 procentiem.
4.mīts – ēkas konstrukcijas hermētiskuma līmenis neietekmē siltumenerģijas un citu resursu patēriņu. Patiesība – tieši no ēkas hermētiskuma pakāpes ir atkarīgs siltuma enerģijas patēriņš. Vairāk uzmanības tradicionāli tiek pievērsts tam, lai nodrošinātu ēkas hermētiskumu nosacīti lielajās konstruktīvajās plaknēs un logu rāmjiem, nepievēršot uzmanību sīkumiem – elektrorozetēm, strapstāvu pārsegumu elementu savienojumu vietām, komunikāciju ievadiem telpās, u.c.
Saskaitot "sīkumos" zaudēto siltuma enerģiju, summa gala rezultātā veidojas iespaidīga. Svarīgākais aspekts – mājas konstrukcijai arī detaļās jābūt nepārtrauktai, nevis "sabakstītai". Pastāv virkne dažādu tehnisko risinājumu, ar kuru palīdzību iespējams "sīkos", bet daudzos caurumus, pa kuriem aizplūst siltums, likvidēt.
To iespējams paveikt ar specializētajiem hermētiskajiem materiāliem - tvaika izolāciju, hermetizējošām lentām, vadu un cauruļu manšetēm, u.c. , piemēram vācu uzņēmuma„ PRO CLIMA” produktiem. A.Gredzens stāsta: „Mūsu paraugmājās sadardzinājums salīdzinot ar standarta risinājuma privatmāju veidoja aptuveni 6000,- Ls, taču dzīvojot šajā ēkā nekad nebūs jāmaksā ne 120, ne 400 ls par apkuri mēnesī, kā tas ir tradicionāli būvētās ēkās.
Risinājumu metodoloģiju, lai maksimāli samazinātu ēkas energopatēriņu tās ekspluatācijas laikā, katram konkrētam gadījumam – topošām un arī jau uzbūvētam ēkām, iespējams pasūtīt pie praktiķiem – uzņēmumā "Artiva". Tas ir maksas pakalpojums, taču paredzamais ietaupījums ir iespaidīgs – patēriņas samazinājums par 30-50 procentiem.
