Par pasīvajām mājām

Pirmdiena, 21 septembris 2009 15:07

Par pasīvajām mājām

10.09.2009., www.building.lv

Juris Golunovs
Rīgas enerģētikas aģentūra

Tradicionāli būvēto ēku un tā saukto pasīvo ēku atšķirības energoefektivitātē labi raksturo sekojošā piemēra grafiks, kurā ir ilustrēta divu konkrētu ēku siltuma zudumu struktūra un nepieciešamie enerģijas avoti šo zudumu kompensēšanai (pārrēķināti enerģijas vienībās uz ēkas telpu apsildāmās platības vienību gadā).

Siltuma zudumi		Enerģijas avots zudumu kompensēšanai
	Caur logiem		Solārie (ārējie) ieguvumi
	Caur jumtu (bēniņiem)		Iekšējie siltuma ieguvumi
	Caur ārsienām		Apkures sistēma
	Caur pirmā stāva grīdu
	Ar ventilāciju/gaisa infiltrāciju

Attēls Nr.1. Ēkas siltuma zudumu un ieguvumu struktūras piemēri nerenovētām un renovētām atbilstoši pasīvās mājas prasībām.

Siltumnoturību paaugstina gan palielinot siltumizolācijas slāņa biezumu, gan iespējami samazinot termiskos tiltus ēkas apvalka konstrukcijās. Tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos pasīvās ēkas energoefektivitāti nevar sasniegt tikai radikāli uzlabojot ēkas norobežojošo konstrukciju siltumnoturību. Ir nepieciešams atgūt arī iespējami lielāku daļu no ventilācijā izvadāmā gaisa siltuma.
Tas ir iespējams tikai izbūvējot gaisa apmaiņas kanālus un nodrošinot kontrolētu pievadāmā – izvadāmā gaisa plūsmu siltuma apmaiņu, kā arī nepieļaujot āra gaisa infiltrāciju caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Šim nolūkam ir izstrādāti gaisa rekuperācijas siltummaiņi ar lietderības koeficientu 90% un ēku norobežojošās konstrukcijas būvē gaisu necaurlaidīgas.

No iepriekš teiktā arī izriet „pasīvās ēkas” koncepcijas 5 pamatprincipi:
1.Uzlabota ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācija.
2.Novērsts/samazināts termisko tiltu iespaids.
3.Trīskāršā stiklojuma logi.
4.Būvkonstrukciju hermētiskums.
5.Ventilācija ar mehānisko piedziņu un rekuperāciju.

Nosacījumi ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācijai.
Siltuma caurlaidības koeficients sienām U≤0,15 W/( m²*K)
Tas atbilst 20cm un lielākam siltumizolācijas slāņa biezumam ar siltumvadītspējas koeficientu λ=0,035 W/(m*K)
Siltuma caurlaidības koeficients jumtam U≤0,12 W/( m²*K)
Tas atbilst 28cm un lielākam siltumizolācijas slāņa biezumam ar siltumvadītspējas koeficientu λ=0,035 W/(m*K)
Lineāro termisko tiltu normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtība

a ≤ 0,01W/m*K)

Siltuma caurlaidības koeficients logiem U≤0,9 W/( m²*K)

Pēc Pasīvo māju institūta (Vācija) atziņām Latvijas klimatiskajiem apstākļiem salīdzinoši tuvākajos apvidos ieteicamie pasīvo māju siltumtehniskais raksturojums ir sekojošs:

1.Tabula.

	Mannheima	Kiruna	Helsinki	Almaata	Maskava
Ārsienu siltumizolācija (cm)	20	60	50	50	50
Jumta siltumizolācija (cm)	30	100	60	60	80
Pamatu siltumizolācija (cm)	15	40	40	40	40
Uvērtība logu rāmjiem (W/(m²*K)	0,72	0,36	0,72	0,72	0,72
Uvērtība logu stiklojumam (W/(m²*K)	0,7	0,35	0,49	0,7	0,7

Latvijas apstākļos radikāli uzlabota ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācija ļauj samazināt ēkas apkures projektēto īpatnējo siltumslodzi no agrākās 100W/m² uz 10 W/ m², un, savukārt, šādas slodzes nodrošināšanai tradicionālās apkures sistēmas var pilnīgi vai daļēji aizstāt ar gaisa rekuperācijas apkures sistēmām. Projektētājiem ir jāņem vērā, ka papildus siltuma avots dzīvojamās ēkas siltuma bilancē parasti ir karstā ūdens cirkulācijas sistēma, kuras pienesums ēkas siltuma bilancē šeit ilustrētajā grafikā nav ietverts.

Optimāls tehniski-ekonomiskais risinājums pie silumslodzes, kuras vērtība nepārsniedz 10 W/ m², ir radiatoru apkures sistēmas aizstāšana ar siltuma rekuperācijas sistēmu, tādējādi panākot zemāku enerģijas patēriņu apkurei un samazinot jaunu ēku būvniecības vai ekspluatācijā esošu ēku renovācijas izmaksas.

Paaugstināts dzīvojamo telpu komforts vienmēr svaiga gaisa veidā ir piespiedu gaisa apmaiņas izbūves papildus ieguvums enerģijas un investīciju izmaksu ietaupījumiem.

Pastāsti citiem !!!

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 21 septembris 2009 15:07

Pievienot komentāru

**JComments

Viencauruļu apkures sistēmas renovācija ļauj vienkārši un ātri samazināt apkures izmaksas

Apkures izmaksu samazināšana ir viens no jautājumiem, kas rūp ikvienam iedzīvotājam. Tehnoloģiju sasniegumi ļauj izmantot arvien jaunas iespējas, kas namu apsaimniekotājiem paver plašāku izvēli izmaksu samazināšanā. Viens šāds risinājums ir esošās viencauruļu apkures sistēmas...

Laureāts konkursā – energoefektīvākā ēka Latvijā 2010. gadā

Realizējot Vācijas – Latvijas pilotprojektu un pateicoties vācu partnera IWO (Austrumeiropas mājokļu iniciatīvas grupa) 10 gadu pieredzei renovācijas projektu realizēšanā, kā arī apsaimniekotāju godprātīgam darbam, daži Jelgavas nami ir kļuvuši par paraugu ēku siltināšanas...

Noķer sava mājokļa siltuma zagli ar termogrāfiju!

Saņemot kārtējo astronomisko rēķinu par apkuri, tu samierinies ar sūro likteni, jo domā, ka siltumenerģija maksā dārgi!!! Tikai veicot ēkas apsekošanu ar termogrāfiju, var atklāt pa kurieni - pa logiem, durvīm vai skursteni aizplūst mājas siltums un tava naudiņa... ...

LED apgaismojums – ekonomisks un videi draudzīgs

LED (Light Emitted Diode) ir enerģiju taupošs un ekonomiski izdevīgs jaunākās paaudzes apgaismojums, kura darbība ir balstīta uz kristālu spīdēšanu. Šobrīd pasaulē tas ir viens no jaunākajiem un energoefektīvākajiem apgaismojuma veidiem. Tuvākajos gados energoefektīvajam...

Weber flīžu līmes – pārbaudītas vērtības jaunā izskatā

Jau tuvākajā laikā Latvijas būvmateriālu veikalos parādīsies zīmola Weber flīžu līmes. Koši dzeltenos ar oranžu noformētos maisos šie produkti noteikti piesaistīs pircēju uzmanību, tāpēc loģisks ir jautājums – kas ir Weber un kas ir Weber flīžu līmes? Šaubīgos...

Kas jāzina par energoiekārtu iznomāšanu

Būvniecībā dažādu iekārtu noma ir pierasta prakse, taču, ko darīt, ja no mums neatkarīgu iemeslu dēļ rodas traucējumi inženiertehniskajās komunikācijās, piemēram, pazūd vai „raustās” elektrība, vai nepieciešami agregāti īslaicīgai lietošanai, piemēram, lai ātri...

Ūdens zudumi daudzdzīvokļu mājā

Patērētāji, kas norēķinās par ūdeni pēc individuālā ūdens patēriņa skaitītāja (ūdens skaitītāja), bieži maksā papildus koeficientu par ūdens „zudumiem”. Ūdens „zudumi” ir ūdens mērījumu uzskaites nesakritība, ja neatbilst mājas centrālā skaitītāja...

Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi

Atbilstoši Latvijas ratificētajam Kioto protokolam valstij līdz 2012. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošo gāzu apjoms par astoņiem procentiem. Dzīvojamām mājām, kas patērē daudz resursu, ir liels potenciāls palielināt energoefektivitāti. Būs ļoti grūti panākt...

Jauni risinājumi energoefektīvai un ekoloģiskai būvniecībai

SIA “ReWin” Reiņa Neļķes, SIA “Niedru Jumti” Armanda Liedes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā prezentācijas pasākumā sadarbības partneri no Somijas un Vācijas iepazīstināja Latvijas Arhitektu savienības biedrus ar jaunākajām tendencēm ekoloģiskai un...

Saskaņā ar ES direktīvu nāksies mainīt novecojušos sūkņus

Kopš šī gada 16. jūnija apkures, klimata nodrošinājuma sistēmu, ūdensapgādes spiediena palielināšanas un notekūdeņu novadīšanas sausā rotora sūkņu elektromotoriem jāatbilst vismaz IE2 enerģijas efektivitātes līmenim. Šis nosacījums saistīts ar 2009. gada 20. novembrī...