„Ja salīdzinām 20. gadsimta 90-tajos gados spēkā esošos būvnormatīvus un šodienas, tad redzam, ka LBN 00201 uzstādītās minimālās prasības siltumenerģijas zudumu samazina par 40 procentiem, bet pasīvo māju akceptētie būvnormatīvi sper soli tālāk un siltumenerģijas zudumus paredz samazināt par 85-95 procentiem”, stāsta RD Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs. Eiropā izstrādātais pasīvo māju standarts paredz virkni parametru, kas ekspluatācijā nosaka, vai patiešām uzbūvētais apjoms atbilst kategorijai „pasīvā māja”. Standarti ir sekojoši:
1.Siltumenerģijas patēriņš gadā drīkst būt 15 kWh/m2.
2.Ēkas kopējais enerģijas patēriņš (telpu apsilde, siltā ūdens ražošana, elektrības patēriņš) drīkst būt ne lielāks par 120 kWh/m2.
3.Ventilācijas sistēmas siltuma efektivitātei jābūt lielākai par 75 procentiem, turklāt noteikti jāstrādā rekuperācijas režīmā.
4.Mājas ārējo konstrukciju siltuma caurlaidība U<0,15 W(m2*K).
5.Stiklojuma siltuma caurlaidība U<0,8 W(m2*K).
Kā sasniegt tik augstus enerģijas ekonomijas rādītājus? Eiropā ir definēti vispārējie būvnieciskie risinājumi:
- Konstrukciju izveidei jāizmanto materiāli ar pēc iespējas augstu siltuma izolācijas koeficientu.
- Ieplūdes/izplūdes ventilācijas sistēma jāaprīko ar rekuperatoriem, kas atdzesē izplūstošo gaisu un atgūto siltumu izmanto ēkas apsildei.
- Jāizmanto konkrētajā reģionā pieejamie alternatīvās enerģijas resursi – saules, vēja, termālie.
Kā apliecinājuši zinātniski teorētiskie aprēķini un praktiskie eksperimenti, siltuma zudumi ēkās mūsu klimatiskajā zonā pirmkārt atkarīgi no siltumizolācijas slāņa biezuma. Izpētīts, ka minimālais slāņa biezums, kas sniedz būtisku efektu, ir vismaz 15 centimetri. Pasīvās mājas būvniecības tehnoloģija paredz efektīvu visu norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltinātas tiek sienas, grīdas, griesti, bēniņi, pagrabs un pamati. Nepieciešams novērst „aukstuma tiltu” izveidi norobežojošās konstrukcijās. Ieplūstošais gaiss ventilācijas sistēmā nonāk nevis „pa tiešo” no āra, bet caur zemē izbūvētu cauruļvadu sistēmu, aprīkotu ar rekuperācijas sistēmu.
Liela nozīme ir logu siltuma izolācijas koeficientam. Vēlamais efekts panākams, izmantojot mūsdienīgos logu rāmjus ar 3 vai 5 kameru profiliem un paketes piepildot ar gāzei, kurai raksturīga ļoti zema siltuma vadītspēja. Logu rāmju iebūvei izmanto speciālas konstrukcijas. Lielākās stikla plaknes jāizvieto ēkas daļā, kas orientēta pret dienvidiem. Pētījumi apliecina, ka pret dienvidiem orientēti logi vidēji mājā „ienes” vairāk siltuma kā rada siltuma zaudējumus. Ja vēl logu aizsedz no ārpuses nakts laikā ar slēģiem, siltuma zudumi caur logiem tiek samazināti līdz minimumam.
