Pašlaik ir četru veidu ēku energoefektivitātes modeļi. Noskaidro, kurš būtu tavai mājvietai vai uzņēmumam vispieņemamākais.

1.modelis – zema enerģijas patēriņa mājas
Zema enerģijas patēriņa būves (low-energy buildings) definēšanā izplatītas divas pieejas: tā dēvētās 50% un 0% enerģijas mājas (procenti norāda enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams mājas uzturēšanai, salīdzinot ar tradicionāli būvētām ēkām). Ēkas ar 50% enerģijas konceptu patērē pusi no tradicionāli būvētai ēkai nepieciešamās siltuma enerģijas. Tas tiek panākts galvenokārt ar labāku siltumizolāciju un logu stiklojumu, kā arī ventilācijas sistēmām ar siltuma atgriešanu.

Nulles enerģijas mājas (zero-energy buildings) ražo tikpat daudz enerģijas, cik patērē. Šādām ēkām raksturīgi vairāki energoefektivitātes risinājumi, atjaunojamu energoresursu, piemēram, saules vai vēja izmantošana. Tā kā enerģija vairāk tiek saražota vasarā, turpretim lielāks tās patēriņš ir ziemā, enerģija tiek uzkrāta, caurmērā nodrošinot vienlīdzīgu samēru starp saražoto enerģijas daudzumu un tā patēriņu. Kaut arī nulles enerģijas mājas spēj darboties pilnīgi autonomi, lai nodrošinātos pret varbūtēju enerģijas patēriņa mainīgumu, parasti tiek ieplānots pieslēgums arī vietējam energotīklam.


2.modelis – ultrazemas enerģijas mājas
Tās ir ēkas, kas pēc apsaimniekošanai nepieciešamā enerģijas patēriņa tuvinās nulles mājas koncepcijai. Bieži tiek dēvētas par īpaši zema enerģijas patēriņa būvēm (ultra-low-energy buldings).


3.modelis – plus enerģijas mājas
Arī plus enerģijas māju (energy-plus buildings) plānošanas, energoefektivitātes, resursu izmantošanas principi ir līdzīgi kā nulles enerģijas mājām. Taču tajās rasti risinājumi, kā iegūt vairāk enerģijas, nekā nepieciešams patēriņam vidēji gada laikā. Eiropā šāds modelis kļuvis populārs Vācijā, kur sekmīgi realizēti vairāki šādu māju pilotprojekti.


4.modelis – pasīvās mājas
Pasīvā māja ir ēka, kurā cauru gadu neatkarīgi no temperatūras svārstībām ārējā vidē tiek nodrošināts komfortabls iekštelpu klimats. To var panākt, izmantojot dažādus alternatīvus apkures risinājumus un maksimāli novēršot iespējamos siltuma zudumus. Būtiska nozīme ir ēkas novietojumam vidē un logu izvietojumam dienvidu pusē. Par šāda tipa ēkām mēdz teikt, ka tās apsilda un ventilē pašas sevi, tādēļ arī tās tiek sauktas par pasīvām. Dažkārt šāda tipa būves tiek dēvētas arī par nulles enerģijas mājām.
Eiropā pieņemtais pasīvās mājas koncepts paredz, ka enerģijas patēriņš apkurei tajā ir 15 kWh/m². Šo ēku kopējais enerģijas patēriņš ar telpu apsildi, karsto ūdeni un elektrību ir līdz 120 kWh/ m².

Informācija ņemta no:
www.zalasmajas.lv