Šī māja - no Eiropas zīmola "Passiv Haus Institut", kas savu māju būvniecībā ir likusi pamatu idejai par ekoloģismu un energoefektivitāti.

Pašlaik ir četru veidu ēku energoefektivitātes modeļi. Noskaidro, kurš būtu tavai mājvietai vai uzņēmumam vispieņemamākais.

Kamēr pasaulē zaļā būvniecība ieguvusi valstisku atbalstu un nozīmi, Latvijā vēl joprojām nav neviena sabiedriskās lietošanas celtne, kas pilnībā atbilstu ilgtspējīgas ēkas standartiem. Uzzini, kā pašlaik norit darbi, lai ieviestu zaļo būvniecību Latvijā.

Zaļā jeb ekoloģiskā būvniecība ir tāda pieeja ēku projektēšanā, celtniecībā, iekārtošanā un uzturēšanā, kas tiecas mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un paaugstināt iedzīvotāju labklājību.

Videi draudzīga celtniecība ir veids, kā uzņēmumi parāda, cik viņi ir sociāli apzinīgi, jo, radot jaunceltnes, neveido vides pārmaiņas, kā arī cīnās pret globālo sasilšanu. Tas ir labs uzņēmuma tēls, darba ražīguma pieaugums, kā arī labāka darbinieku pašsajūta.

Zema energopatēriņa un pasīvās ēkas koncepts Latvijā tiek popularizēts kā grūti realizējams būvniecības paņēmiens, tāpēc, konsultējoties ar Artūru Gredzenu, Artiva direktoru, mēģināsim dažus pārspīlētus mītus līkvidēt, balstoties uz realizēto demo ēkas piemēru:

Pirms pāris gadiem preses uzmanību piesaistīja tikko tapis novatoriskas būvniecības piemērs – vienģimenes māja Ogres novadā ar ieplānotu zemu energoresursu patēriņu. Tobrīd varēja runāt nākotnes formā – tā būs, bet šodien jau saskaņā ar mērījumiem 3 ziemu garumā var apgalvot, ka energo patēriņš ir pat mazāks kā cerēts.

Latvijā pirmais “pasīvais” koka logs uzstādīts Baltijā pirmajai pasīvajai mājai, kas šogad nodota ekspluatācijā Talsu pagastā. Tas ir labas prakses piemērs, no kura mācīties un gūt pieredzi.

Tradicionāli būvēto ēku un tā saukto pasīvo ēku atšķirības energoefektivitātē labi raksturo sekojošā piemēra grafiks, kurā ir ilustrēta divu konkrētu ēku siltuma zudumu struktūra un nepieciešamie enerģijas avoti šo zudumu kompensēšanai (pārrēķināti enerģijas vienībās uz ēkas telpu apsildāmās platības vienību gadā).

„Ja salīdzinām 20. gadsimta 90-tajos gados spēkā esošos būvnormatīvus un šodienas, tad redzam, ka LBN 00201 uzstādītās minimālās prasības siltumenerģijas zudumu samazina par 40 procentiem, bet pasīvo māju akceptētie būvnormatīvi sper soli tālāk un siltumenerģijas zudumus paredz samazināt par 85-95 procentiem”, stāsta RD Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.