Kamēr Latvijā vēl lauž šķēpus par iespēju piedalīties vispasaules izstādē, citas valstis cītīgi gatavojas un jau publiskojušas savu paviljonu arhitektoniskās aprises.
Somija
Somijas paviljona projektu konkursā uzvaru guva arhitektu birojs JKMM, kurš piedāvāja ideju valstij EXPO 2010 startēt ar milzu tējkannu – Kirnu (somu val.).
Apjoms atgādina milzīgu, otrādi apgāztu peldošu salu. Tā virsmu iecerēts noklāt ar dakstiņiem, iekštelpu grīdu segumam izmantos koka dēļus, kuri smaržos pēc sveķiem. Paviljonā atradīsies izstāžu zāle, veikals un restorāns. Visbūtiskākais, ka paviljona koncepts atbildīs mūsdienu aktua;itātei – resursu taupīšanai. Elektroenerģijas patēriņš paviljona uzturēšanai, pateicoties novatoriskiem risinājumiem, būs minimāls, bet visi būvniecības materiāli tika izvēlēti pēc principa – kuru ražošana rada vismazāko CO2 izmešu daudzumu.
Šveice
Šveices paviljonu izstādei EXPO 2010 izstrādājuši Buchner Brundler architects. Kā interesantākā iezīme paviljona izbūves konceptā jāpiemin iespēja ar pacēlāju nokļūt uz apjoma jumta, lai varētu ieskatīties Šveices lauksaimniecības ikdienā – kalnu ciematos.
Apjomu sedz puscaurspīdīgs aizkars, austs no metāla stieplēm un papildināts ar 11 000 šūniņām ar spēju akumulēt saules enerģiju. Katra šūniņa ir pilnībā neatkarīga, taču kopā spēj akumulēt lielu daudzumu enerģijas, lai ģenerētu savdabīgas gaismas spēles apjoma fasādē. Šūniņās iemirdzas īsākā vai garākā laika periodā, atkarībā no gaismas intensitātes apkārtējā vidē.
Beidzoties izstādei, fasādes aizkaru izjauks, bet katru gaismas šūniņu pārdos kā suvenīru un atgādinājumu par Šveices spēju rast inovatīvus risinājumus.
Lielbritānija
Lielbritānijas paviljona koncepts EXPO 2010, kuru izstrādājis Thomas Heatherwick, atgādina milzu korpusu ar bezgala daudz pavedieniem.
Centrālā apjoma daļa sastāv no 6 jomu kubiskas struktūras, kurā iestiprināti aptuveni 60 000 ārkārtīgi tievu, caurspīdīgu akrila pavedienu, katru 7,5 metru garumā. Pavedienus spēj iekustināt pat mazākā gaisa plūsma, taču tas nav tāpat vien. Pavedienu kustēšanās ģenerēs elektrību, lai izgaismotu iekštelpu interjeru. Akrila pavedieni spīdēs arī naktī, ļaujot struktūrai izcelties uz tumšo debesu fona.
Somija Somijas paviljona projektu konkursā uzvaru guva arhitektu birojs JKMM, kurš piedāvāja ideju valstij EXPO 2010 startēt ar milzu tējkannu – Kirnu (somu val.).
Apjoms atgādina milzīgu, otrādi apgāztu peldošu salu. Tā virsmu iecerēts noklāt ar dakstiņiem, iekštelpu grīdu segumam izmantos koka dēļus, kuri smaržos pēc sveķiem. Paviljonā atradīsies izstāžu zāle, veikals un restorāns. Visbūtiskākais, ka paviljona koncepts atbildīs mūsdienu aktua;itātei – resursu taupīšanai. Elektroenerģijas patēriņš paviljona uzturēšanai, pateicoties novatoriskiem risinājumiem, būs minimāls, bet visi būvniecības materiāli tika izvēlēti pēc principa – kuru ražošana rada vismazāko CO2 izmešu daudzumu.
Šveice Šveices paviljonu izstādei EXPO 2010 izstrādājuši Buchner Brundler architects. Kā interesantākā iezīme paviljona izbūves konceptā jāpiemin iespēja ar pacēlāju nokļūt uz apjoma jumta, lai varētu ieskatīties Šveices lauksaimniecības ikdienā – kalnu ciematos.
Apjomu sedz puscaurspīdīgs aizkars, austs no metāla stieplēm un papildināts ar 11 000 šūniņām ar spēju akumulēt saules enerģiju. Katra šūniņa ir pilnībā neatkarīga, taču kopā spēj akumulēt lielu daudzumu enerģijas, lai ģenerētu savdabīgas gaismas spēles apjoma fasādē. Šūniņās iemirdzas īsākā vai garākā laika periodā, atkarībā no gaismas intensitātes apkārtējā vidē.
Beidzoties izstādei, fasādes aizkaru izjauks, bet katru gaismas šūniņu pārdos kā suvenīru un atgādinājumu par Šveices spēju rast inovatīvus risinājumus.
Lielbritānija Lielbritānijas paviljona koncepts EXPO 2010, kuru izstrādājis Thomas Heatherwick, atgādina milzu korpusu ar bezgala daudz pavedieniem.
Centrālā apjoma daļa sastāv no 6 jomu kubiskas struktūras, kurā iestiprināti aptuveni 60 000 ārkārtīgi tievu, caurspīdīgu akrila pavedienu, katru 7,5 metru garumā. Pavedienus spēj iekustināt pat mazākā gaisa plūsma, taču tas nav tāpat vien. Pavedienu kustēšanās ģenerēs elektrību, lai izgaismotu iekštelpu interjeru. Akrila pavedieni spīdēs arī naktī, ļaujot struktūrai izcelties uz tumšo debesu fona.
