Daugavpils Luterāņu baznīca, arh. V.Neimanis

Daugavpils Dome aktualizējusi Latvijas vēsturiskajai arhitektūrai tuvu tēmu - izstādē un 2009. gada Domes izdotajā kalendārā apkopotas stilistiski daudzveidīgo pilsētu sabiedrisko ēku fotogrāfijas, kas celtas no sarkanajiem ķieģeļiem. Daugavpilī ir daudz tādu ēku, tās būvētas 20. gs. sākumā un būvniecībai izmantoti ķieģeļi, ražoti Daugavpils ķieģeļu ceplī.

Daugavpils Dome 2008. gadā nāca klajā ar iniciatīvu iemūžināt fotogrāfijās unikālo sarkano ķieģeļu arhitektūru. Darbā iesaistījās gan foto mākslinieki, gan fotostudijas “Skatiens” jaunieši. Tieši šīs studijas audzēkņi bija visaktīvākie. Tapuši interesanti darbi, kuri šobrīd aplūkojami izstādē Domes foajē.

Daugavpils Poļu ģimnāzija

Daugavpils Domes 2009. gada kalendārs arī veltīts sarkano ķieģeļu arhitektūrai. Daugavpils galvenā arhitekte Inguna Kokina uzskata, ka šī arhitektūra ir viena no raksturīgākajām Daugavpils iezīmēm - pilsētas vērtība, kas noteikti jāsaglabā. Daugavpilī cenšas to darīt, piemēri tam - Psihoneiroloģiskā slimnīca, Daugavpils Poļu ģimnāzija, kur rekonstrukcijas laikā ir saglabāts vēsturiskais ārējais izskats, arī Domes ēka K. Valdemāra ielā 1 ir viens no šīs arhitektūras paraugiem.


19.gs. otrajā pusē straujais ekonomiskā un kultūras līmeņa kāpums veicināja dažāda tipa celtņu intensīvu būvniecību. Par arhitektu iedvesmas avotu kļuva vēsturiskais mantojums, kas deva neizsmeļamu formu krājumu. Uz vēsturē pazīstamo arhitektoniskās izteiksmes līdzekļu lietojumu balstītā eklektisma formālais paveids ir tā dēvētais ,,sarkano ķieģeļu stils, kas īpaši bija izplatīts rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībā. Latvijā un arī Daugavpilī šis eklektisma paveids kļūst aktuāls ap 1907. gadu.

Daugavpils Domes vecais korpuss

Ķieģeļu stilam raksturīgi noteikti oriģināli formveides paņēmieni- visu kompozīcijas elementu vienmērīgs ritms, plastiskās apdares piesātinātība un elementu jēdzieniskā nepārprotamība – ķieģeļu stila formas pārsvarā tika patapinātas no gotikas stila arhitektoniskajiem paņēmieniem. Pirmo reizi pēc viduslaikiem celtniecības materiāls tika izmantots ne tikai praktiskiem, bet arī estētiskiem mērķiem, likta lietā tā faktūra, krāsa, variētas sīkdetaļas. Tomēr sastopami arī šī stilistiskā virziena paraugi, kuru apdarē izmantoti apmetumā darināti ordera elementi. Šādos gadījumos novilkt stingru robežu starp “ķieģeļu gotiku”, un citu eklektisma virzienu var tikai nosacīti. Pārsvarā starp celtnes funkciju un formu nebija tieša sakara, bet tikai asociatīva saikne, un šī asociatīvā valoda bija labi saprotama.

Konsekventi šī stila kopēji bija tādi izcili arhitekti kā Makss Pauls Berči, Reinholds Šmēlings, Vilhelms Bokslafs un arī Vilhelms Neimanis, kurš 19. gs beigās vairākus gadus bijis arī Daugavpils galvenais arhitekts. Viņš ir autors vairākām ķieģeļu stila ēkām Daugavpilī - par piemēru var minēt Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ēku, kas tika uzcelta 1870. gadā. Spilgts sarkano ķieģeļu arhitektūras piemērs ir ēka Saules ielā 1/3, kuras fasādei ir bagātīga sarkano ķieģeļu plastika-taisnas un liektas dzegas, starpdzegas, arkas, konsoles, u.c. Arī nesen renovētā Daugavpils Poļu ģimnāzija pieder šim arhitektūras virzienam.

Privātīpašums

Izstādē “Sarkano ķieģeļu arhitektūra Daugavpilī” ar saviem darbiem visaktīvāk piedalījās Daugavpils bērnu un jauniešu centra “Jaunība” fotopulciņa “ Skatiens” dalībnieki. Interesantu un vērā ņemamu sniegumu demonstrē arī tādi autori kā Staņislavs Grahoļskis, Marats Gizatullins, Nikita Gavrilovs. Savukārt Vandas Gibovskas fotodarbi ir izmantoti 2009. gada Domes kalendāra veidošanā, tā centrālā tematika ir sarkano ķieģeļu ēkas Daugavpilī. Unikālās ēkas tiek tvertas neparastos un interesantos rakursos, kas atklāj citkārt nepamanītas šo raksturīgo būvju šķautnes. Izstādi iekārtoja mākslinieks Romualds Gibovskis.

Informācijas avots - www.daugavpils.lv