Ikgadējā vispasaules dizaineru forumā Milānā 2008. gadā loftus definēja kā vadošo un pieprasītāko interjera dizaina stilu nākamajiem septiņiem gadiem. Tas ir izteikti elitārs stils un paredzēts sabiedrības krējumam, kuru krīzes parasti neskar. Arī Latvijā tapušas vairākas dzīvokļu ēkas ar loftiem, projekti, kuri tiek patiešām izpirkti, neraugoties uz nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes mazināšanos.


Loftu iedvesmas pilsēta – Ņujorka
Mūsdienu metroseksuāļu blīvi apdzīvotā Manhetena reiz bija rūpnīcu un smoga piepildīts rajons, tiesa gan, pagājušā gadsimta 40. gados, kad vēl manufaktūru strādniekiem pat sapņos nerādījās, ka viņu nepievilcīgās darba vietas reiz nekustamā īpašuma tirgū kotēsies kā elitāras dzīvojamās platības.

Ja tulkojot no angļu valodas latviski jēdziens „loft” apzīmē bēniņus, tad interjeristu un dizaineru sarunvalodā loftam ir daudzslāņaina nozīme - dzīves vide, kas papildināta ar industriāliem elementiem, nedaudz skarba, noteikti plaša (starpsienas esot mietpilsoņu izgudrojums), tai pat laikā dzīves telpa ir pietiekami komfortabla un omulīga. Bēniņi, bijušās rūpnīcas, noliktavas ir ēkas, kurās funkcionāli visērtāk piemērojamas loftu izveidei, pēdējā laikā arī pagraba telpas kļūst par vietu, kur ierīkojams lofts.


Šo ēku konstruktīvie elementi kļūst par eksponējamu un stilīgu vērtību. Vecas ķieģeļu sienas, metāla vai ķieģeļu skursteņi, dažādas no metāla izgatavotas komunikācijas, atsegti pārsegumi – tas viss atbilstoši renovēts, apstrādāts, nopucēts un nopulēts iegūst jaunu elpu un dzīvi un kļūst par pievilcīgu dzīves vidi. Nenovērtējama ekstra ir milzīgie logi vecu rūpnīcu ēkās, kas vienmēr nodrošina pietiekamu dienas gaismas devu telpās; pagrabos diemžēl ar dienas gaismu ir bēdīgāka situācija, tāpēc nākas piestrādāt pie apgaismes risinājuma.


Pazīmes, kas norāda – esat nokļuvuši īstā loftā.

Mūsdienu cilvēks ir komforta vergs. Kā zināms, industriālā vide saistās ar caurvējiem, aukstām grīdām, taču loftā industriālais stils tiek pasniegts tikai kā ekskluzīva dekorācija, bet mūsdienīgas komunikācijas rūpējas par visām ērtībām.

1.pazīme – telpā faktiski nav starpsienu, ir tikai nosacīts virtuves, dzīvojamās telpas, viesistabas, guļamistabas zonējums. Ekscentriskākos gadījumos telpas vidū uz podesta atrodas vanna, arī WC nav aizsegs ar starpsienu, piezemētākos gadījumos – zonas nodala vieglas, caurspīdīgas starpsienas.

2.pazīme – grīdas plakni veidota izteikti raupja, no veciem (vai vecinātiem) ievērojama platuma un biezuma koka dēļiem, no apjomīgām tērauda flīzēm. Francijā pat izstrādāts speciāls „silts” betons, pa kuru ir patīkami pārvietoties arī plikām pēdām.


3.pazīme – griesti nav griesti, bet tiek eksponēti pārsegumi, sijas, kas visbiežāk vienkārši nokrāsoti koši balti.

4.pazīme – gaismas ķermeņi ir apjomīgi, visbiežāk ar metāliskiem kupoliem.

5.pazīme – spēles ar neparastām krāsu plaknēm, taču der arī baltais tonis, ar kuru krāsotas sienas, griesti.

6.pazīme – dažādu stilu mēbeles, kas tomēr izvietotas vienā telpā, veido harmonisku ansambli. Mēbeles no plastikas, ādas, koka, metāla, formas masīvas.

7.pazīme – masīvas virtuves iekārtas, kas rada stabilitātes ilūziju. Virtuves iekārtas parīkotas ar ultramodernu tehniku. Akcentam – spoži hromētas detaļas.

8.pazīme – „garspalvaini” šur tur izvietoti paklāji, bet nekādā gadījumā tie nesedz visu grīdas plakni.

9.pazīme – logu rāmji izgatavoti no koka (nekādā gadījumā plastikas), durvis (iespējams, ka vienīgās) – no koka vai metāla, bez papildus dekorējuma.

10.pazīme – jūs esat atnākuši ciemos pie cilvēka ar plašu domāšanu un iespējām.

Materiālu sagatavoja Inga Gončarova pēc „Praktiskās Dizaina skolas” mācību stundas materiāliem.