Nozares speciālistiem, kas strādā tādās valstij stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs kā siltumapgāde, ūdenssaimniecība un citās, ir jābūt atbilstoši sertificētiem, turklāt sertifikācija jāveic atkārtoti. Tas ir viena no funkcijām, ar ko nodarbojas Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGŪTIS). Turklāt, sākot ar šo gadu klāt nācis ar Ekonomikas ministriju (EM) kopīgi noslēgtais sadarbības līgums. Par to saruna ar Dr.sc.ing.,prof., LSGŪTIS valdes priekšsēdētāju Arturu Lešinski.

Kas ir pašreizējās LSGŪTIS aktualitātes un svarīgākās problēmas, kas tiek risinātas?

LSGŪTIS kopīgi ar Būvspeciālistu sertificēšanas centru (BS SC) šogad ir pilnveidojuši savu vietni www.lsgutis.lv internetā, kur arī atrodama informācija par LSGŪTIS aktivitātēm. Kā katru gadu mūsu savienības delegācija piedalījās Eiropas inženieru savienību federācijas REHVA ģenerālajā asamblejā, kas šogad notika Tallinā. Tāpat tika sasaukta ikgadējā LSGŪTIS biedru kopsapulce, kur reizi gadā mūsu speciālisti, kursa biedri, kolēģi un draugi satiekas lietišķā un vienlaikus sirsnīgā gaisotnē. Šis gads atšķiras no līdzšinējiem, jo gada sākumā LSGŪTIS un EM parakstīja valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanas līgumu, kas noteica mūsu pienākumus speciālistu profesionālās kvalifikācijas pārbaužu, sertificēšanas un kvalifikācijas pilnveidošanas mācību organizēšanā.

Kā Jūs vērtētu to pretendentu līmeni, kas gatavojas sertifikācijai un cik aktīvi notiek sertificēšana? Vai sertifikātus saņēmušo skaits aug vai samazinās?

LSGŪTIS kopā ar BS SC veic regulāras mūsu nozares būvspeciālistu profesionālās kvalifikācijas pārbaudes un tiem speciālistiem, kuri ir pierādījuši savas zināšanas un pieredzi izsniedz attiecīgu sertifikātu. Šis nozīmīgais darbs projektēšanas un būvniecības kvalitātes nodrošināšanā tiek veikts balstoties uz spēkā esošo Būvlikuma un attiecīgo normatīvo dokumentu bāzes (LVS EN ISO/IEC 17024:2003./2005. , MK „Noteikumi par būvprakses sertifikātiem” un MK „Noteikumi par energoauditoriem”).

Problēmas šajā darbā rada tas, ka mūsu sabiedrībā atrodas cilvēki, kas uzskata, ka speciālistu sertifikāciju var izmantot kā peļņas gūšanas avotu un uzsāk tirdzniecību ar sertifikātiem dažādās nozarēs. Tomēr, neraugoties uz šo nepamatoto konkurenci, LSGŪTIS saņem aizvien vairāk pieteikumus mūsu izsniegto sertifikātu saņemšanai. Speciālistu aprindās ir zināms, ka mūsu BS SC speciālistu kvalifikācija tiek novērtēta kompetenti un atbildīgi ar galveno mērķi – nodrošināt nozares prestižu sabiedrībā.

Sertifikācijas pretendentu zināšanas varam novērtēt pietiekami augstu, jo mācību programmas augstākās izglītības mācību iestādēs tiek sastādītas un akreditētas atbilstoši profesijas standartam, kura izstrādē piedalījušies LSGŪTIS speciālisti. Savukārt nozarē strādājošie speciālisti, kuri pēc piecu gadu prakses pretendē uz atkārtotu sertifikāciju, parasti, veiksmīgi kārto pārbaudījumus. Acīmredzot pretendenti ir informēti par pieredzes un zināšanu pārbaudes kārtību un dekvalificējušies, no darba nozarē atkritušie vai tie, kuri nespēj pierādīt savu pieredzi un zināšanas, uz atkārtotu pārbaudi pat nepiesakās.

Vai ir kādas jaunas aktualitātes arī attiecībā uz standartizāciju?

Latvijas nacionālo standartu izstrāde un starptautisko standartu adaptācija norit savu gaitu, taču jāatzīst, ka šo procesu apgrūtina tas, ka mūsu speciālisti, lielākajā daļā nozaru, šo darbu veic balstoties uz brīvprātības principa, kur saglabāt entuziasmu un aktivitāti ir apgrūtinoši.

Kā Jūs vērtējat līdz šim notikušās aktivitātes ēku siltināšanas jomā?

Ēku siltināšanas jomā mēs joprojām „kāpjam uz tā paša lētākā piedāvājuma grābekļa”. Ja mēs patiesi vēlamies paaugstināt ēku energoefektivitāti, tad tas noteikti nedrīkst notikt uz iekštelpu gaisa kvalitātes un termālā komforta rēķina. Ēku enerģijas patēriņš jāsamazina, kompleksi risinot gan norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko īpašību uzlabošanu, gan apkures un ventilācijas sistēmu pilnveidošanu. Tikai tad mēs ēkās varam garantēt veselīgu darba vai atpūtas vidi un to noteikti nevar izdarīt, balstoties uz lētākā piedāvājuma principa, jo lētākais ir arī riskantākais no kompetences un kvalitātes viedokļa.

Jūsu viedoklis par atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumapgādes sistēmu efektivitātes celšanai.

Energoresursu izvēlei jānotiek uz ekonomiskā izdevīguma un drošuma principiem, bet ne uz politisku emociju, vai īslaicīga, šaura izdevīguma pamata. Jāsaka, ka tā ir atsevišķa, pietiekami komplicēta tēma, kur rūpīgi un kompetenti būtu jāanalizē katrs no enerģijas ieguves veidiem. Šķiet, nebūtu pareizi, ja sabiedrībai, nodokļu maksātājiem, vai vairumam enerģijas pircēju būtu jāsamaksā par citu emocionālu vēlmi „būt zaļākiem”.

Paldies par sarunu!

---

Pastāsti citiem !!!