Mājokļu politika ir ne mazāk svarīga par visām citām „politikām”. Lai cik noslēgti mēs vēlamies dzīvot savos dzīvokļos, no lietām, kas skar visu dzīvojamo namu kopumā, izvairīties nebūtu vēlams. Par to Building.lv saruna ar šī mēneša cilvēku - LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktori Ilzi Ošu.
Kas patlaban ir aktuālākie jautājumi, ar ko nodarbojas Jūsu vadītais departaments?
Patlaban vairāk strādājam ar īpašuma pārvaldīšanas jautājumiem, jo privatizācijas process praktiski ir noslēdzies un lielākā daļa māju ir privatizētas. Dzīvokļa īpašuma likums Saeimā ir pieņemts, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums arī pieņemts un tagad varam redzēt, kā šie likumi savstarpēji sastrādājas dzīvē.
Otrs problēmu loks, ir noteikt visu to, kas katram īpašniekam ir jādara un kādi ir tā pienākumi attiecībā uz sava īpašuma apsaimniekošanu. Mēs sastopamies ar īpašnieku vēlmi, kompetenci un iespējām kaut ko savstarpēji darīt pašiem bez citu palīdzības un te mums ir jāpalīdz ar regulējošām funkcijām, jāpalīdz saprast tās pamatlietas, kas ir jāievēro dažādās situācijās.
Dzirdēts ne mazums stāstu ar problēmām starp īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem.
Privatizējot dzīvokli, īpašniekiem bija jāparaksta pirkuma līgums, kur līdzās citiem nosacījumiem tika noteikts, ka konkrētā laika periodā visiem dzīvokļu īpašniekiem jāsanāk kopā un jāizlemj, kā māja turpmāk tiks pārvaldīta. Lai gan ir pagājis krietns laiks, šis process, kad īpašnieki paši pārņemtu savu māju un paši lemtu par tās apsaimniekošanu, nav vēl noslēdzies. Vairāk nekā pusi privatizēto namu turpina pārvaldīt iepriekšējais pārvaldnieks, Rīgas gadījumā namu pārvaldes, ārpus Rīgas – attiecīgi pēc vietējās pašvaldības ieskatiem. Šādā gadījumā bieži rodas domstarpības īpašnieku un apsaimniekotāju starpā.
Ko darīt šādās situācijās?
Paredzēts strādāt pie priekšlikumiem, kā panākt, lai katrai mājai mūsu valstī būtu savs pārvaldnieks, savs pārvaldīšanas līgums. Šim līgumam jābūt nevis valsts vai pārvaldnieks vienpusēji piedāvātam, bet tādam, ko grib un akceptē paši īpašnieki. Tas motivētu īpašniekus pašus uzņemties vairāk atbildību.
Vai paredzētas arī izmaiņas normatīvajos aktos, kas skar īpašumu pārvaldīšanu?
Plānojam daudzus grozījumus gan attiecībā uz pārvaldīšanu, gan uz dzīvokļu īpašumu, lai sakārtotu tās lietas, kas laikā, kad tika rakstīts Īpašuma likums, praksē nebija tik aktuālas kā šodien. Piemēram, tagad paredzēti grozījumi saistībā ar norēķinu kārtību, proti, precīzāk pasakot to, ka norēķini ir jāveic par jebkuru pakalpojumu ēkā, ne tikai par pārvaldīšanu. Tāpat mūsuprāt Īpašuma likumā būtu precizējams jautājums par pilnvarojumiem, jo šobrīd nav precīzi definēts, kāds kvorums nepieciešams pilnvarojumiem – pārvaldīšanai tas ir viens, citām darbībām cits.
Būtu jāpārskata jautājums par īpašnieka un viņa laulātā un citu ģimenes locekļu tiesībām un statusu dzīvokļu īpašumu mājās, jo šāda sadaļa Īpašuma likumā vispār nav, to skata Civillikums, bet prakse liecina, ka ar ir situācijas, kad ar Civillikumu ir par maz.
Attiecībā uz pārvaldīšanu plānots izveidot pārvaldnieku reģistru – tajā tiks iekļautas visas juridiskās un fiziskās personas, kas piedāvā īpašumu pārvaldīšanu kā pakalpojumu.
Kas notiek īres jomā?
Ir jāsakārto vairāki ar īri saistīti jautājumi. Šogad pavasarī mūsu ministrija izstrādāja priekšlikumu precizēt īres maksas aprēķināšanas kārtību. Rezultātā Saeimā tika uzsākta diskusija, vai esošais likums „Par dzīvojamo telpu īri” ir pietiekami vienlīdzīgs attiecībā pret īrniekiem un izīrētājiem. Redzam, ka, piemēram, dažas likumā esošās normas apgrūtina namu īpašnieku iespējas nodot savu īpašumu citai izmantošanai. Ir saņemti daudzi priekšlikumi gan no īrnieku, gan īpašnieku puses un izskatās, ka Īres likuma pašreizējo, spēkā esošo redakciju nāksies pārstrādāt. Piemēram, būtu jāatsakās no regulējuma par dienesta dzīvokļiem, dienesta viesnīcām, apakšīres regulācijas jautājumiem un jāpārskata īrnieka ģimenes locekļu tiesības uz telpu lietošanu, ja īrnieks pats no tām atteicies. Kopumā ņemot, mēģināsim šo likumu padarīt taisnīgāku pret abām pusēm. Šis likums būtu jāizstrādā līdz šī gada rudenim. Īres tirgum ir jābūt sakārtotam un efektīvam gan no regulējuma, gan no problēmu atrisināšanas viedokļa.
Cik aktīvi Latvijā noris dzīvojamo ēku siltināšanas pasākumi?
Viss ir atkarīgs no pašas mājas un tās iedzīvotājiem. Liela nozīme ir arī pārvaldniekam. Ir pieteikti siltināšanas projekti uz aptuveni pusi no visa paredzētā finansējuma un daļa projektu patlaban ir apstiprināšanas stadijā.
Kopumā šī programma ir sevi attaisnojusi, jo sākotnēji bažījāmies, vai energoauditā secinātais un speciālistu ieteiktais būs sasniedzams. Rezultāti liecina, ka visās nosiltinātajās ēkās šie rezultāti atbilst plānotajam vai pat ir nedaudz labāki. Protams, ir izņēmumi, kur, rīkojot konkursu, „nospēlējis” zemākās cenas princips vai arī izvēlētā firma nav iepriekš veikusi līdzīgus darbus.
Būtiska loma ir arī ministrijas rīkotajiem semināriem visā Latvijā. Turklāt tagad piedāvājam šos seminārus vērot arī tiešraidē caur internetu.
Kā Jūs raksturotu pašreizējā dzīvojamā fonda kvalitāti?
Pirms vairākiem gadiem tika pasūtīts pētījums RTU, kas veica padziļinātu ekspertīzi padomju laikos celto dzīvojamo namu sērijām. Secinājumi bija visnotaļ pozitīvi un ēku reālais kalpošanas laiks ir krietni ilgāks par to, kas noteikts dokumentu normās. Nolietojums nav tik liels un nav pamata domāt, ka nākamie 10 vai 20 gadi ir pēdējie, ko dzīvot šajās ēkās.
Paldies par sarunu!
