Arodbiedrības pārstāv darba ņēmēju intereses, taču kopš laika, kad Latvija kļuvusi par neatkarīgu valsti, arodbiedrību popularitāte ir krietni mazinājusies. Salīdzinoši maz ir to uzņēmumu, kuros izveidotas arodbiedrību organizācijas, bet daudzi darba devēji dažādu iemeslu dēļ atturīgi raugās uz to veidošanos. Turpretī paši darba ņēmēji bieži vien nav informēti par tām iespējām, ko sniedz arodbiedrība. Kopumā Latvijā patlaban reģistrētas 162 arodbiedrības. Par aktualitātēm nozares arodbiedrībā Building.lv saruna ar Latvijas Celtnieku arodbiedrības (LCA) priekšsēdētāju Jevgeņiju Servutu.
Kāda patlaban ir arodbiedrības loma būvniecības nozare strādājošajam?
LCA dibināta 1990.gada 23.maijā un tās Statūtos noteiktās pamatnostādnes līdz šim laikam nav mainījušās. LCA pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru, strādājošu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozarē, darba, sociālās un ekonomiskās intereses. Arodbiedrības darbība ir strukturēta vairākos līmeņos: veicamais uzņēmuma arodbiedrības organizācijas līmenī, nozares un nacionālā līmenī. LCA ir dalīborganizācija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS), EFBWW (Celtniecības un kokapstrādes darbinieku Eiropas federācijā) un BWI (Pasaules celtniecības un kokapstrādes darbinieku internacionālē).
Šobrīd LCA biedru lielākā problēma ir atrast darbu par pieņemamu darba samaksu. Tās risinājums zināmā mērā ir atkarīgs no arodbiedrību, sadarbībā ar darba devējiem, spējas ietekmēt valdību un Saeimu, lai tiktu pieņemtas likumdošanas normas, kuras uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. LCA biedriem pastāvīgi nepieciešama LCA juridiskā palīdzība darba tiesisko attiecību risināšanas jomā. Uzsvēršu, ka bez arodbiedrības piekrišanas, tās biedriem nevar uzteikt darba līgumu.
Aktuāls ir pensiju piešķiršanas jautājums . Nevaram piekrist likumos steigā iestrādātajai normai no 2012.gada atteikties no atvieglotajām jaunpiešķirtajām pensijām par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, kā arī ar 2012.gada 1.janvāri pārtraukt piemaksas pie jaunpiešķirtajām vecuma un invaliditātes pensijām. Atklāts ir jautājums par pensionēšanās vecuma palielināšanu, ģimenes valsts pabalstu un citi.
Kas bija LCA nozīmīgākie paveiktie darbi? Vai tika īstenotas tās ieceres, kas bija plānotas 2010. gadam?
Darbu paveikts daudz. Noteikti jāpiemin sociālā dialoga ietvaros noslēgta Ģenerālvienošanās ar Būvmateriālu ražotāju asociāciju (BRA) un Sadarbības līgums ar Valsts darba inspekciju (VDI), sadarbība ar Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA). Neraugoties uz ekonomiskās krīzes apstākļiem, uzņēmumos noslēgti pusēm pieņemami darba koplīgumi. Katru nedēļu LCA tiek izskatīti darbinieku iesniegumi par neizmaksāto darba samaksu, retāk par sliktiem darba apstākļiem un sociālo garantijām. Darbiniekiem sniegta kvalificēta juridiska un praktiska palīdzība un iespēju robežās problēma atrisināta. LCA periodiski apmācīja darba ņēmējus darba tiesisko attiecību jautājumos. Notikusi vispusīga sadarbība ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, lai risinātu darba un sociālos jautājumus, kuri attiecas uz visiem darbiniekiem, neatkarīgi no viņu profesijas. Sniegta palīdzība problēmās nonākušajiem ārzemēs strādājošiem celtniekiem, jo īpaši sadarbībā ar Norvēģijas arodbiedrību Fellesforbundet. Aktivizēta sadarbība ar arodskolām, kur sagatavo jaunos celtniekus. Operatīvie dati liecina, ka būvniecībā 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, gandrīz par 25% samazinājies nelaimes gadījumu skaits, bet letālo gadījumu skaits samazinājies no 9 uz 4 cilvēkiem.
Kopumā LCA darba rezultātus vērtējam rezervēti, jo neveiksmīgas saimnieciskās darbības rezultātā valstī kopumā daudzi celtnieki un būvmateriālu ražotāji šobrīd ir bez darba un iztikas līdzekļiem. Valstī nav atrisināts jautājums attiecībā uz valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecībā. Pamatrādītājs – zemākā cena, noved pie nekvalitatīva darba rezultāta, neizmaksātas darba algas un ēnu ekonomikas. Joprojām darba tirgū ir darba devēji, kuri neievēro darba likumdošanu. Ir piemēri, kad darbinieki ,,izstaigā” vai visas valstī esošās tiesību aizsardzības institūcijas, bet likumīgi nopelnīto darba algu saņemt nevar.
Jāatzīst, ka sabiedrībā, tai skaitā celtniekiem un būvmateriālu ražotājiem, pietrūkst izpratnes par pilsonisku sabiedrību, par indivīdu apvienošanos, arī arodbiedrībās. Pietrūkst plašas solidāras rīcības. Joprojām ievērojams skaits iedzīvotāju ieņēmuši novērotāja pozīciju un gaida, ka viņu problēmas atrisinās kāds cits. LCA biedru skaitam un aktivitātēm nākotnē jābūt ievērojami plašākām un līdz ar to arī ietekmei uz valstī un uzņēmumos notiekošajiem procesiem.
Kādi galvenie uzdevumi plānoti šim jaunajam, 2011. gadam?
LCA Padomē apstiprinātie 11 rīcības virzieni 2011.gadam īpaši neatšķiras no uzdevumiem 2010.gadam. Šoreiz akcents gan tiks likts uz jaunu darba vietu radīšanas jautājumiem un likumdošanas normu izpildi darba tiesiskajās attiecībās.
Zinot to, ka vairāki uzņēmumi ir pazuduši vai gatavojas pazust no tirgus, kāda ir arodbiedrības loma situācijā, ja būvniecības uzņēmums piesaka maksātnespēju. Cik aizsargāts šajā gadījumā ir darbinieks?
Ja stājies spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu, tad arodbiedrība saviem biedriem sniedz juridiskas konsultācijas par viņu pienākumiem un tiesībām jaunajos apstākļos. Īpaši svarīgi, lai darbinieks nenokavētu Maksātnespējas reģistrā norādīto kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu. Kas attiecas uz darbinieku, arī arodbiedrības biedru, garantijām, tad tās noteiktas spēkā esošajos likumos. LCA attiecībā uz uzņēmumu maksātnespējas jautājumiem sadarbojas ar Valsts aģentūru ,,Maksātnespējas administrācija”.
Sadarbība ar BRA un VDI, kas tika noslēgta nesen - ko tā paredz un kas būs pozitīvais ieguvums?
Jā, 2010.gada 1.decembrī tika noslēgti sadarbības dokumenti ar abām institūcijām Ģenerālvienošanās ar BRA pamatā ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju apņemšanās rast kopīgus risinājumus būvmateriālu ražošanas nozares problēmām, sadarboties likumdošanas jomā, īpaši uzņēmējdarbības stimulēšanā, darba vietu saglabāšanā, nodarbināto drošības, veselības un sociālo garantiju jautājumos darbā, kā arī profesionālās un juridiskās izglītības jomā.
Ar VDI noslēgts Sadarbības līgums, kurā puses vienojās par sadarbību informācijas apmaiņas jomā un savstarpējo konsultāciju sniegšanā ar mērķi samazināt nereģistrēto nodarbinātību, uzlabot darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumu sakārtošanu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozares uzņēmumos. Sadarbība varētu palīdzēt operatīvāk risināt daudzas iepriekš minētās problēmas.
Paldies par sarunu!
