Tuvojas laiks, kad augstākās mācību iestādes vērs durvis visiem studēt gribētājiem un jaunieši ar iesniedzamo dokumentu mapēm veidos garas rindas, lai pieteiktos izvēlētajā studiju programmā. Vai rindas veidosies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātē? Visticamāk, ka nē, jo, kā liecina Būvniecības fakultātes dekāna profesora Jura Smirnova novērotais, „sākam atgriezties normālās sliedēs un gatavot tieši tik speciālistu, cik tirgum ir nepieciešams”. Nav iemesla apšaubīt viņa teikto, jo kopš 2004. gada rudens, kad Smirnova kungs stājās dekāna amatā, pārdzīvoti dažādi laiki – gan „treknie gadi”, kad fakultātē tika uzņemts lielākais studējošos skaits tās pastāvēšanas vēsturē, gan nule aizvadītie smagie ekonomiskās krīzes brīži, kad studenti uz būvniecības specialitāti sākuši raudzītes ar zināmu piesardzību. Par to arī vortāla Building. lv saruna ar Juri Smirnovu. Kādas mācību programmas patlaban piedāvā Būvniecības fakultāte?
Mūsu fakultātē izglītību var iegūt četros līmeņos. Tiek piedāvāta koledžas programma, kuru mācās trīs gadus un iegūst profesionālās augstākās izglītības pirmo līmeni. Ar šādu izglītību cilvēks var iet darba tirgū kā jaunais speciālists, nostrādāt noteiktu laiku un saņemt būvprakses sertifikātu, taču viņš nav inženieris.
Inženiera kvalifikāciju iegūst pabeidzot profesionālā bakalaura programmu, ko apgūst četrarpus gadu laikā. Fakultāte piedāvā četras specializācijas: Būvniecība, Transportbūves, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas (SGUT) un Ģeomātika.
Analogas programmas tiek piedāvātas profesionālā maģistra grāda iegūšanai. Iespējams arī turpināt zinātnisko darbu doktorantūrā. Plašam interesentu lokam, būtībā jebkuram, kas saistīts ar būvniecību un vēlas paplašināt savas zināšanas, piedāvājam izmantot Profesionālās tālākizglītības centra iespējas, kur tiek piedāvāti dažādi kursi, programmas, ko gatavo nozares profesionāļi un kur var iegūt zināšanas par pašiem „svaigākajiem” nozares jaunumiem. Tiesa, šis nav valsts atbalstīts pasākums, par mācībām jāmaksā pašam.
Cik lielu studentu skaitu plānojat uzņemt šogad?
Mums paredzētas 60 valsts finansētās budžeta vietas nākamajiem būvniecības specialitātes bakalauriem, 20 budžeta vietas transportbūvju nozarei jeb kā mēs paši dēvējam „ceļiniekiem”, SGUT 15 vietas un 15 vietas Ģeomātikas programmai. Aptuveni tikpat cik budžeta vietas, katrā programmā plānojam arī vietas par maksu. Protams, studentu lielākā interese ir studēt par budžeta līdzekļiem, un, ņemot vērā, ka patlaban interese par būvniecību nav tik augsta kā „treknajos” gados, prognozēju, ka par maksu studēs tikai retais. Arī sīvu konkurenci neparedzu.
Vai tas nozīmē, ka celtniecības buma laikā Jūsu fakultāti gribētāji burtiski gāza apkārt?
Varētu teikt, ka jā. Tāds studentu skaits – pāri par 300 pat padomju laikos netika uzņemts. Atceros, kad es pats stājos augstskolā 1977. gadā, konkurss bija 1.6 uz vienu vietu. Sākoties lielajam „bumam”, mēs bijām spiesti uzņemt maksimāli daudz, cik vien varējām. Konkurss uz vienu budžeta vietu būvniecības specialitātē bija 8 cilvēki, ceļiniekiem vispār 10 uz vietu. Pēc 2. vai 3. kursa šos studentus kā svaigas maizītes uzņēmumi rāva laukā uz darbiem, jo celtnieku trūka, bet darbu apjoms bija milzīgs. Tagad šie trekno gadu studenti drīz iegūs bakalaura grādus, atgriezušies arī tie, kas mācības pārtrauca darbu dēļ un atsākuši studijas.
Tātad, pēc gada vai diviem no augstskolas iznāks ļoti liels jauno inženieru skaits. Kur viņi visi radīs darbu?
Taisnība, jau šogad ir pirmais „buma” laika izlaidums – kopumā 336 absolventi, bet lielākais skaits gaidāms nākamgad. Par darbiem – grūti spriest. Ir uzņēmumi, kam jauni speciālisti ik pa brīdim ir vajadzīgi, ir studenti, kas jau mācību laikā nodibina savus uzņēmumus, ir, kas, jūtot, ka Latvijā darbu nedabūs, dodas uz ārzemēm. Varu palepoties, ka neviens no man zināmajiem jaunajiem inženieriem nav devies uz ārvalstīm strādāt kā vienkāršo darbu darītājs. Viņi visi brauc kā speciālisti, strādā savā nozarē, turklāt vadošos amatos. Piemēram, nesen divas jaunas dāmas devās uz Lielbritāniju un tagad Skotijā strādā par nodaļu vadītājām kādā būvniecības uzņēmumā.
Pēdējā laikā, parunājot ar studentiem, neviens tā īsti nav žēlojies par darba trūkumu. Būvniecība ir mazinājusies, bet ne jau apstājusies, tāpat ir plānoti dažādi jauni objekti, visu laiku kaut kas notiek. Man patika, ka šajā pavasarī fakultātes atvērto durvju dienā, kad tikāmies ar vidusskolēniem, uz mūsu teikto, ka celtniekiem šobrīd nemaz tik spoži neiet, jaunieši optimistiski atbildēja – tad, kad mēs beigsim studijas, viss atkal ies.
Vai pēc augstskolas beigšanas absolventi ir pilnībā gatavi darba tirgum?
Profesionālā līmenī noteikti jā – teorētiskā zināšanu bāze, ko viņi saņem, ir pietiekami spēcīga. Arī praktiski viņi ir labi sagatavoti. Bakalaura programmā vien kopumā 26 nedēļas ir jānostrādā praksē, tas ir aptuveni pusgads. Jomas, kas mazliet pietrūkst, ir svešvalodu zināšanas un komunikācijas prasmes. Augstskolā viņi visi ir vienaudži un saprasties savā starpā ir daudz vieglāk, bet, aizejot darba kolektīvā, kur ir dažādas vecuma grupas, jaunajiem ne vienmēr izdodas sekmīgi izveidot attiecības ar gados vecākiem kolēģiem. Par šīm lietām būtu jādomā.
Cik plašas iespējas tiek piedāvātas studijām ārzemēs?
RTU ir noslēgti sadarbības līgumi ar 167 universitātēm visā pasaulē. Atliek tikai izvēlēties, uz kādu valsti gribas doties. Īpaši aktīvi tiek izmantota studentu apmaiņas programma Erasmus, kad vienu vai vairākus semestrus students var mācīties citā augstskolā.
Vairāk iespējas doties uz ārzemēm izmanto topošie maģistranti. Piemēram, šogad viens puisis savu maģistra darbu ceļu būves nozarē izstrādāja Dānijā un, aizstāvot, saņēma izcilu vērtējumu.
Paraksturojiet – kāds ir šodienas students un kādus jauniešus Jūs gaidāt šogad 1. kursā?
Studenti kļuvuši daudz apzinīgāki kā agrāk. Var redzēt, ka cilvēks patiešām ir atnācis mācīties un rezultāti ir redzami. Viņi nav tik ļoti noslogoti ar darbiem un naudas pelnīšanu, ka var veltīt vairāk laika mācībām. Man jau liekas, ka visa jaunā paaudze tagad ir daudz perfektāka un cenšas izdarīt ne tikai to, ko no viņiem prasa, bet vēl mazliet vairāk.
Domāju, ka jaunajiem, kas nāks rudenī, apzinīgums būs tikpat liels. Katrā ziņā mēs jau to redzam pēc vidusskolnieku izrādītās intereses visa mācību gada garumā.
Vai tiek organizēts īpašs darbs, lai piesaistītu jauniešus studijām?
RTU aktīvi strādā ar skolniekiem. Piemēram, jauns projekts ir portāls www.ortus.lv, kas ir paredzēts mūsu studentiem – tur var atrast pilnīgi visu studentam nepieciešam informāciju, arī datus par viņa sekmēm utt. Atsevišķa sadaļa veltīta studēt gribētājiem un, cik zinu, tā ir plaši apmeklēta un tur tiek piedāvātas dažādas aktivitātes.
Vai ir vēl kāds jaunums attiecībā uz jauno studentu uzņemšanu?
Šogad pirmo reizi ieviests jaunums attiecībā uz uzņemšanas noteikumiem. Kopā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) esam noslēguši līgumu, kas paredz vienotu uzņemšanas sistēmu. Piemēram, jaunietis var aiznest savu pieteikumu uz LLU ar norādi, ka vēlas studēt RTU mūsu fakultātē. Uz Rīgu iesniegt dokumentus viņam nemaz nav jābrauc. Redzēs, kā šī sistēma strādās. Piemēram, Lietuvā to jau ar labiem panākumiem izmanto ilgāku laiku.
Jūs pats esat transporta un satiksmes nozares speciālists. Vai līdztekus dekāna darbam turpināt darboties arī šajā jomā?
Par savu nozari lasu atsevišķus kursus studentiem: „Ievads transportplūsmas teorijā”, „Kustības drošība un satiksmes organizācija” un „Transports un vide”. Esmu piedalījies satiksmes drošības programmas līdz 2013. gadam izstrādē.
Kopā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem plānots izstrādāt dokumentu, kas atbildētu uz jautājumu – kā mainās satiksmes drošība, ja konkrētajā vietā izbūvē ceļu un kā mainās, ja ceļu tomēr neizbūvē. Ir vēl daži projekti, kur esmu iesaistīts.
Nesen oficiāli tika apstiprināta vajadzība pēc tā dēvētā Ziemeļu koridora izbūves. Kā Jūs vērtējat šī projekta iespējamību?
Pirmkārt, jāņem vērā, jebkura būve, kas tiek uzbūvēta tagad, būs lētāka nekā pēc pāris gadiem. Tas attiecas uz jebkuru objektu. Par Ziemeļu koridoru – no stratēģiskā viedokļa tas būtu ļoti nepieciešams objekts. Kā zināms, satiksmes organizācija Rīgā joprojām ir tāda, ka, lai kaut kur nonāktu, ir jāšķērso pilsētas centrs, arī pieejas pie tiltiem ir noslogotas. Līdz ar Dienvidu tilta atvēršanu, kaut kas mazliet ir sakārtojies un atvieglota satiksmes plūsma Rīgas dienvidu daļā, pilsētas centrs no tās puses ir vieglāk apbraucams. Savukārt no ziemeļu puses joprojām nekas nav mainījies. Ja pieņem, ka centra daļas satiksmes noslogojums ir 100%, tad, ja tiks nodrošinātas pilnīgas tā apbraukšanas iespējas, noslodze samazināsies līdz 46%. Tas ir pietiekami spēcīgs arguments, vai ne?
Kam Jūs pievēršat uzmanību, esot ārzemēs? Raugāties no profesionāļa viedokļa?
Arī. Ievēroju to, kā ir sakoptas ēkas, kāda ir infrastruktūra. Piemēram, šogad maijā viesojos Lietuvas Universitātes Filozofijas fakultātē, kur piedalījos seminārā. Es biju pārsteigts – šī ēka bija celta viduslaikos un tik prasmīgi un gaumīgi atjaunota, nekur citur nebiju ko līdzīgu redzējis. Marmora grīdas, ozolkoka griesti un kāpnes. Un studenti pret to visu izturas ar lielu cieņu un pietāti. Arī Igaunijas Tehniskā universitāte ir ar sakārtotu infrastruktūru un lieliskām, remontētām un iekārtotām telpām. Nav nekur jābrauc uz tālām zemēm brīnumus un labus paraugus meklēt, pietiek paskatīties un gūt pieredzi tepat no tuvējiem kaimiņiem.
Vai RTU nav plānoti kādi uzlabojumi būvniecības ziņā?
Ir gan. Latvijas universitātēm ir piešķirts attiecīgais finansējums un arī pie mums Ķīpsalā plānoti vērienīgi uzlabošanas darbi. Jauns korpuss paredzēts Enerģētikas un elektrotehnikas un telekomunikāciju fakultātei, tiks renovēta bijusī ēdnīcas ēka, labiekārtota infrastruktūra.
Studenti to pratīs novērtēt.
Noteikti. Nu jau sen ir garām tie laiki, kad auditorijās galdu virsmas bija aprakstītas no visām pusēm. Arī pret citām lietām vērojama saudzīga attieksme. Tas priecē.
Kā plānojat pavadīt savu atvaļinājumu?
Tepat Latvijā, varbūt ar draugiem no Igaunijas aizbrauksim uz Palangu Lietuvā.
Lai Jums laba atpūta vasarā un daudz patiesi zinātkāru studentu jaunajā mācību gadā!
Paldies par sarunu!
