Tikkurila un Vivacolor Mācību centra seminārus tā pastāvēšanas 12 gados apmeklējuši 7000 interesentu. Tāds ir šī uzņēmuma devums Latvijas iedzīvotāju izglītošanā par krāsu un apdares materiālu lietojumu. Pēdējos 4 gadus Mācību centru vada Aivars Danenbergs, kuru aicinām uz sarunu.

Cik ilgi jau darbojas Mācību centrs un kā kļuvāt par tā vadītāju?
Vivacolor un Tikkurila Krāsu skola jeb kopš šī gada Mācību centrs, tika atvērta 1998.gadā. Es arī sāku strādāt Vivacolor tieši 1998.gadā, taču tad vēl par tirdzniecības pārstāvi, un redzēju, kā skola top. Tagad ir jau 4 gadi, kopš esmu tās vadītājs.

Mana izglītība aptver mehānikas un mašīnbūves jomu, kas tiešā veidā nav saistīta ne ar krāsām, ne pārdošanu, turklāt joprojām dzīvoju Saldū, bet birojs ir Rīgā, tāpēc ilgi pārdomāju piedāvājumu šeit strādāt. Taču šī joma atklājās tik interesanta, ka tagad pieķeru sevi pie domas: kā es varēju tik ilgi pārdomāt tik izdevīgu piedāvājumu! Ir labi sākt kādu darbu ar profesionālām zināšanām, taču tās var lieliski apgūt arī darba procesā. Jebkuru cilvēku var vienkārši izvērtēt – vai nu viņš grib apgūt ko jaunu, mācīties vai nē.

Ko īsti ietver sevī Skolas jeb Mācību centra jēdziens?
Šādas mācību struktūras ir visās valstīs, kur atrodas Tikkurila pārstāvniecības. Lai arī ražošanu Latvijā pirms dažiem gadiem nācās slēgt, mēs sevi uzskatām par ražotāju pārstāvjiem, nevis vienkāršiem tirgotājiem, jo ciešā saikne ar mātes firmu Somijā un daudzajiem Tikkurila uzņēmumiem joprojām saglabājusies. Mēs sīkumos pārzinām visus mūsu piedāvājamos produktus, to sagatavošanas, uzklāšanas un kalpošanas īpašības, tāpēc kam citam, ja ne mums pašiem par tiem stāstīt?

Kopumā nodrošinām 4 vispārīgos seminārus: 2 par iekšdarbiem un pa vienam par ārdarbiem, un dekoratīvo krāsošanu. Katrs seminārs ilgst 1 dienu, aptuveni 6-7 stundas.
Izglītošana un informatīvais atbalsts ietver trīs nosacītas grupas – pārdevējus, arhitektus un dizainerus, būvniekus un amatniekus.

Tā kā ar mazumtirdzniecību Tikkurila nenodarbojas (veikaliņš tepat Krūzes ielā 3 ir vienīgā Tikkurilas grupas mazumtirdzniecības vieta visā pasaulē), mūsu primārais virziens ir pārdošanas atbalsts – veikalu pārdevēju izglītošana. Tikai mūsu produktus labi pārzinošs pārdevējs var pircējam ieteikt optimālu risinājumu. Savukārt pircējam nebūs jāviļas, iegādājoties un lietojot izstrādājumus, ko izvēlējies uz labu laimi vai tikai savu zināšanu ietvaros.

Pārdevēji parasti apmeklē vispārīgos seminārus, kamēr arhitektiem un būvniekiem tiek veidoti specializēti kursi, kuros aplūkojam šaurāku griezumu. Arhitektiem vairāk interesē toņi, virsmu kalpošanas nosacījumi. Būvniekiem būtiski zināt tehnoloģiskās nianses: bieži viņus interesē, kā ar mazākiem izdevumiem sasniegt maksimāli labu rezultātu. Skaidrojot un ar piemēriem rādot, viņiem mācām, kādi kompromisi pieļaujami un kādi nē.

Atraidīts netiek neviens interesents, tāpēc mūsu teorētiskos un praktiskos kursus apmeklē arī amatnieki. Iespēju robežās sniedzam konsultācijas ar specializēto interneta forumu starpniecību (piem. šeit), kas ir vienkāršs un ērts informācijas apmaiņas veids.
Starp citu, mūsu veikals arī galvenokārt kalpo kā uzskatāma produktu izstāde. Tur bez ikdienišķajiem varam piedāvāt arī ekskluzīvus produktus, kurus, ierobežotā pieprasījuma dēļ, lielajos veikalos parasti neatrast. Tie ne vienmēr ir dārgi, vienkārši ļoti šauri un/vai reti lietojami, bet tāpēc jo interesantāki.


Pirms kāda laika reklāmās lietojāt saukli: Prieks krāsot! Taču zināms, ka pati krāsošana, salīdzinājumā ar sagatavošanas darbiem, aizņem niecīgu daļu no kopējā procesa.
Tā ir pilnīga taisnība. Parasti būvniecībā rēķina 20-25% laika krāsošanai un visu pārējo -sagatavošanai. Laba krāsa kalpo par lakmusa papīru pareizai vai nepareizai visu iepriekšējo procesu ievērošanai. Semināros mums nākas runāt par sienu būvi un apmešanu, pareizu hidroizolācijas un ūdens novada sistēmu izbūvi, iekšējo un ārējo konstrukciju sagatavošanu utt., u.t.jpr. It kā ar krāsošanu nesaistīti darbi, bet kļūdas tajos visbiežāk atklājas par it kā nekvalitatīva krāsojuma iemeslu. Tikai ievērojat noteiktās tehnoloģijas, iespējams nonākt pie vēlamā rezultāta.

Jūsu novērojumi – vai viens no krīzes pozitīvajiem aspektiem nav daudz rūpīgāka attieksmi no būvnieku un arhitektu puses?
Jums taisnība. Viens no indikatoriem ir pieaugoša būvnieku interese par mācībām. Šīs jomas uzņēmumu un darbaspēka kļuvis mazāk nekā pirms pāris gadiem, bet piesakās vairāk. Būvnieki atrod iespēju papildināt zināšanas, uzzināt jaunumus, ko t.s. „treknajos gados” vienkārši nebija laika, jo darbs dzina darbu. Vēl viena krīzes pozitīvā iezīme ir atsijāšana – nozarē palikuši galvenokārt tikai īsti profesionāļi, jo tie, kas ķērās pie aroda tikai naudas dēļ, to jau ir pametuši.

Vai mācības notiek par maksu?
Nē, semināri un praktiskās nodarbības ir pilnīgi par velti. Vienīgais, ko interesenti iegulda, ir viņu laiks. Jāsaka gan, ka dažkārt nenopietnās attieksmes dēļ, kad piesakās pulks ļaužu, bet kursu dienā ierodas tikai daļa, kaut vai simboliska pārus latu iemaksa būtu mobilizējošs faktors. Acīmredzot kādam šķiet, ka tas, kas nāk par velti, nav diez ko daudz vērts.

Kas ir būtiskākais, ko mātes uzņēmums jums iemāca?
Ārkārtīgo pietāti pret klientu, viņa vēlmēm. Lielākā daļa Somijas uzņēmumu pārdomāti un mērķtiecīgi strādā klienta labā. Viss, ko Tikkurila grupa ražo, ir izsvērti un pārbaudīti paredzēts lietojumam. Nekas netop tikai ar vienkāršu mērķi bezpersoniski pārdot, neatbildot par rezultātu. Tas, ka šie apgalvojumi nav tukši, liecina Tikkurila vēsture, kas drīzumā jau būs 150 gadu gara. Ja cilvēki jūt tik uzmanīgu attieksmi, pārdošana ir viegls un dabīgs process.

Ar ko jūsu uzņēmuma mācību iestāde atšķiras no līdzīgām?
Tik mērķtiecīgu un vispusīgu izglītošanu vismaz Latvijā neviens cits neveic. Daži citi krāsu un apdares ķīmijas ražotāji laiku pa laikam vada seminārus par piedāvāto produkciju, taču nevienam no viņiem tas nenotiek pastāvīgi un specializētās telpās. Jāatzīst, ka šādas mācības paģēr zināmus līdzekļus, ko produkcijas tirgotāji īstermiņā neuzskata par mērķtiecīgu ieguldījumu. Savukārt mēs zinām, ka esam šeit šodien un būsim rīt, tāpēc šādi investējam savā nākotnē.
Jāatzīst, ka ekonomikas pagrimums atsaucas arī uz mūsu iespējām. Patlaban pietrūkst darbaspēka resursu, lai strādātu ar profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, kuri ir potenciāli visatsaucīgākā auditorija.

Kas Jums sniedz gandarījumu mācību procesā?
Ja redzi, ka sākotnēji skeptiski noskaņots cilvēks pēc pirmās semināra dienas tomēr pierakstās uz citu dienu vai pat visu kursu. Jauniešus vai amatierus konsultēt ir salīdzinoši viegli, jo viņi parasti uzreiz pieņem tevis stāstīto. Profesionāļi atnāk ar savu pieredzi, uzskatiem, paražām un viņu pārliecināšana par patiesībām, ko viņi nav zinājuši vai ignorējuši, mēdz būt ārkārtīgi grūta. Bet tieši šādas mazās uzvaras ir saldais ēdiens, kas sniedz īpašu gandarījumu. Tad jūtu, ka mans darbs tiešām ir noderīgs.


Vai varat minēt kādas populāras kļūdas varbūt pat kuriozus?
Tādu jau ir daudz, tikai jāsaprot, ka liela daļa cilvēku ar būvniecību vai remontu saskaras reti, tāpēc tas, kas smieklīgi šķiet speciālistiem, ikdienas lietotājam tā nemaz nav. Cita lieta, ka ļaudis mēdz nelasīt pamācības vai dara pēc sava prāta, respektīvi, rīkojas, neievērojot instrukcijas, bet kad vīlušies rezultātā, sašutuši vēršas pie mums.

Ar porolona rullīti krāso griestus un brīnās, kāpēc krāsa klājas nevienmērīgi.
Klāj krāsu biezā slānī, uzskatot, ka labāk vienreiz biezāk, nekā divreiz plānākās kārtās, kā pieprasa tehnoloģija. Rezultātā krāsa žūst nevienmērīgi vai nežūst nemaz.
Virkne kuriozu ar dekoratīvajām krāsām, kur precīza tehnoloģiju neievērošana automātiski noved pie vilšanās.

Jūrmalā kādam turīgam pasūtītājam ir koka māja, kas apšūta ar spundētiem dēļiem. Viņam nepatika, ka starp dēļiem ir rievas un pieprasīja tās aizšpaktelēt, lai panāktu gludu sienu. Būvnieki jau zināja, ka koks, plešoties un raujoties, radīs plaisas, bet nespēja pasūtītāju pārliecināt. Protams, tā arī notika, bet reklamāciju par špakteļmasas un krāsas kvalitāti pasūtītājs adresēja mums. Tad, nu nācās doties uz objektu un stāstīt saimniekam, ka koks ir dzīvs un nekāda špakteļmasa nespēs novērst plaisu rašanos.

Vai krāsu un apdares ķīmijas industrijā atklājumi un jaunievedumi ir bieža parādība?
Protams, visiem mūsu jomas ražotājiem ir zinātniskās laboratorijas, kur speciālisti strādā pie aizvien pilnīgākām izstrādājumu īpašībām, taču kopumā nozare attīstās konservatīvi. Tā drīzāk būtu dēvējama par evolūciju, nevis revolūciju. Kopīga tendence ir virzība uz ekoloģiju, resp., krāsās atsakās no cilvēkam un dabai kaitīgiem elementiem. Jau gadu desmitiem nelietot svinu, hromātus vai indīgus pigmentus. Fasādes krāsu ražošanā sāk izmantot nanotehnoloģijas, kas palīdz noklātajai virsmai pašattīrīties. Vai, piemēram, silikons, kura pievienošana krāsai, palīdz tai atgrūst mitrumu.

Jāzina, ka mūsu klimats ir ļoti mainīgs un tāpēc agresīvs ārējiem materiāliem, t.sk., krāsām. Nevar akli vadīties pēc Ziemeļvalstu vai Centrāleiropas tehnoloģijām, jo tās šeit var nestrādāt. Tāpēc izstrādājumu atlase tieši mūsu tirgum prasa rūpību un pieredzi.

Ar ko Jūs nodarbojaties no darba brīvajā laikā?
Man jau pašam šķiet, ka ar pārāk daudz ko. Un, protams, visam nemaz nepietiek laika. Galvenais, kas mani saista ir procesi, kas satur tehnisku pildījumu. Tā kā Saldū mūsu ģimenei ir māja un dārzs, tie vienmēr prasa uzmanību. Esmu arī makšķernieks; kopš 1.maija drīkst ķert līdakas, tad nu tās noteikti dabūs trūkties! Mājās mums ir akvārijs, kurā cenšos panākt, lai viss augtu un attīstītos. Dēlam ir vecs VW Corrado, ko ar baudu „ķīlējam”. Savā mehāniķa profesijā neesmu nostrādājis ne dienas, tad nu veldzēju dvēseli tādā veidā. Visbeidzot pēdējā laikā esmu atklājis fotografēšanas prieku. Bildēju izlases veidā un ļoti piedomāju pie tehnoloģijas, kā labāk.