Šoreiz mēneša cilvēks būs daudzskaitlī – mēneša institūcijas. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, www.building.lv sarīkoja virtuālo „apaļo galdu”, pārskatot informāciju par nozari un apkopojot par nozari atbildīgo viedokļus. Būvniecības nozare, kā jebkura investīcijām un megaprojektiem piepildīta niša, uz priekšu virzās haotiski, gan politisku, gan cita veidu spēku bīdīta. Publiskā un arī kuluāru telpa ir viedokļiem piepildīta, bet kopsaucēja diemžēl nav. Jo … trūkst paša galvenā – sakārtotas likumdošanas un nu jau arī kontroles institūcijas. Pirmā pie apaļā galda aicināta Ekonomikas ministrija, jo īsti nav zināms, kuram gan ienāca prātā ideja un arī pietika spēka „izsist cauri” Valsts Būvinspekcijas likvidāciju.
Būvniecības kontroles mehānisma likvidācija – autors Ekonomikas ministrija
Atgādināsim, ka 2009. gadā likvidēja Valsts Būvinspekciju, „sadalot tās funkcijas starp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Iekšlietu ministriju, kā arī vienlaikus nosakot, ka būvniecības kontroli turpmāk veiks vienīgi pašvaldības būvinspektori, Ekonomikas ministrija sagatavoja arī attiecīgus grozījumus Būvniecības likumā, kas 29. maijā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika akceptēti.
Grozījumi Būvniecības likumā paredz sakārtot būvniecības kontroles sistēmu valstī, nosakot, ka būvniecības kontroli, t.sk. vides pieejamības prasību ievērošanu un kontroli, veic pašvaldību būvinspektori, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmuši būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības. Vienlaikus no likuma tiek izslēgtas normas, kas noteica Valsts būvinspekcijas un Ekonomikas ministrijas kompetenci būvniecības kontrolē.
Ņemot vērā būvniecības nozares nevalstisko organizāciju iniciatīvu, kuras jau šobrīd veic ar būvkomersantu reģistru cieši saistīto būvniecības nozares speciālistu sertifikāciju, grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka līdz 2010.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija būvkomersantu reģistra uzturēšanu, būvkomersantu reģistrāciju un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu deleģēs privātpersonām. Būvkomersantu reģistrācija joprojām notiks un būvkomersantu reģistrs elektroniski būs publiski pieejams bez maksas.” Teksta autors – LR Ekonomikas ministrija.
Der atgādināt, ka pret šādu lietu virzību iestājās gan sabiedrība par atklātību Delna, gan arī būvnieku sabiedrisko organizāciju līderi, kas reāli strādā būvniecības sfērā. Un vēl der atgādināt kādu būtisku faktu – būvniecības nozari valstiskā līmenī kūrē tie, kas praksē nekad nav saskārušies ar šo nozari, tas ir nav uzbūvējuši neko, toties apguvuši zinības jurisprudencē u.c. nozarēs. Praktiķi vada sabiedriskās organizācijas un, protams, tiek aicināti kā dekoratīvi konsultanti sēdēs. Dekoratīvi tamdēļ, ka praktiķu viedoklis valstiskā līmenī vērā netiek ņemts.
Specializētās būvniecības šķīrējtiesas izveide – autors Latvijas Būvinženieru savienība
„2009. gada 1. jūlijā darbu ir uzsākusi Latvijas Būvinženieru savienības būvniecības šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 2009. gada 18. maijā, reģistrācijas Nr. 40103230132, adrese – Kr. Barona ielā 99, lit.1A , LV-1012 , tel. 67 845 910 , fax. 67 845929, e-pasts – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ,
Papildus informācija LBS mājas lapā - www.lbs.building.lv
Šķīrējtiesas izveidošanas mērķis - sniegt augsti profesionālus operatīvus juridiskus pakalpojumus visiem būvniecības dalībniekiem - pasūtītājiem, projektētājiem, celtniekiem, apsaimniekotājiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, kā arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Šķīrējtiesas prezidijs:
Priekšsēdētājs - Ilmārs Leikums,
Locekļi - Leonīds Jākobsons,
Jānis Bārda.
Informāciju par Šķīrējtiesas tiesnešiem variet iegūt, izmantojot norādītās adreses.
Gadījumā, ja firmu juridisko personu strīdu izšķiršanai vai arī norakstāmo finansiālo izdevumu apstiprināšanai izmantosiet LBS Būvniecības šķīrējtiesas pakalpojumus, lūdzam Līgumos ierakstīt sekojošu tekstu:„Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks galīgi izšķirts Latvijas Būvinženieru savienības būvniecības šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu.”.” Teksta autors – Latvijas Būvinženieru savienība.
Jaunais/izmainītais Būvniecības likums – idejas autors LR Ekonomikas ministrija
Ideja par jauna Būvniecības likuma izveidi ļauj imitēt darbību ar devīzi – ja ne labāk, tad citādāk. Klausoties diskusiju pērnā gada rudenī Rīgas Domē, kura bija sapulcinājusi spožākos būvniekus, inženierus, arhitektus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, tādu retumu kā loģiski ierēdņi un tādu tradicionālu parādību kā ne visai procesu izprotoši ierēdņi, tapa pilnīgi skaidrs kāds bēdīgs fakts – ierēdņi un praktiķi runā atšķirīgos jēdzienos, tāpēc jaunā Būvniecības likuma versijas lietderība būs krietni apšaubāma, turklāt pavērs ceļu vēl lielākai korupcijai.
Megaprojekts Bau How moduļu māju ražotne – idejas autori Norvēģijas uzņēmēji, Ventspils pašvaldība un uzņēmēji
Viens no pozitīvākajiem notikumiem būvniecības sfērā iepriekšējā gadā, ideja, kas rada atsaucību, kas salīdzinoši ātri pēc oficiālās preses konferences uzņēma apgriezienus un šobrīd jau realizējas. Jāatgādina, ka norvēģu uzņēmums BauHow, izmantojot izstrādātu un patentētu inovatīvu tehnoloģiju, ražo moduļu konstrukcijas ēkas. Pirmais apjomīgais pasūtījums saņemts un tā izpildes laiks – 2010. gada pavasaris.
Labas prakses piemērs, ja salīdzinām izcilo muļķības demonstrāciju, kas notika Ogres novadā, kad ar demagoģisku un nekorektu faktu izplatīšanas palīdzību tika panākta sabiedrības nostāja pret Saint Gobain rūpnīcas celtniecību, lielo koncernu aizbaidot tālu un uz visiem laikiem no vēlmes Latvijā realizēt kaut ko derīgu. Labi, ka norvēģi nenobijās. Arī meksikāņi vēl nav nobijušies un turpina vien attīstīt savu betona ražotni.
Nobeigumā?
Gribētu teikt, ka velns nav tik melns kā mālē, jo būvniecībā kustība notiek – daļa uzņēmumu papildina darbības sfēras un apgūst jaunas, saistītas nozares, daļa veiksmīgi startē projektos ārzemēs, pat Igaunijā Latvijas būvnieki saņēmuši pasūtījumu, daļa veiksmīgi „sēž” uz skandalozajiem megaprojektiem, mazie būvniecības uzņēmumi aktīvi iesaistījušies ES fondu atbalstītajā siltināšanas programmā, kurai līdzekļus piesaista paši daudzdzīvokļu ēku iemītnieki, citi pievēršas inovatīviem risinājumiem, pasīvo ēku konstruktīvajām izstrādnēm, energoefektivitātei.
Neskatoties uz reālo ekonomisko panīkumu, katru dienu tiek izsludināti vairāki lieli un daudz mazi iepirkumi, kas saistīti ar būvniecību.
Veiksmi Jaunajā gadā!
