Silta pavasara diena ir piemērots laiks, lai veiktus dažādus saimniecības darbus, tai skaitā, kokmateriāla krāsošanu. Kā zināms, jaunuzceltās koka mājas vai dārza mēbeļu krāsošana ir nepieciešama, lai ne tikai padarītu kokmateriālu acīm tīkamāku, bet arī aizsargātu no apkārtējās vides kaitīgās iedarbības. Laika gaitā saules stari liek kokmateriālam izbalēt, lietavās uzkrātais mitrums izraisa pelējumu un dažādas sēnītes, bet kaitēkļi – nodara savu, ne mazāku postījumu. Lai aizsargātu kokmateriālu no apkārtējās vides kaitīgās iedarbības, taču tajā pašā laikā nekaitētu pašai videi, lielisks risinājums ir izmantot dabai draudzīgas dabiskas izcelsmes lineļļas krāsas, kas veic gan koka aizsardzības funkcijas, gan arī nokrāsoto virsmu padara izskatīgu un pievilcīgu.

Par kokmateriālu aizsardzību ir daudz rakstīts un diskutēts. Tirdzniecībā pieejami neskaitāmi sintētiskie koksnes aizsardzības līdzekļi. Tomēr, izvēloties aizsardzības līdzekli savai guļbūvei, sētai vai kam citam, laika gaitā cilvēki arvien vairāk uzmanību sāk pievērst tam, lai izvēlētais līdzeklis būtu dabiskas izcelsmes, kas nenodara postījumu apkārtējai videi, cilvēku veselībai un pašai guļbūvei. Iespējams, kādreiz pastāvējušais mīts par to, ka dabiskas izcelsmes līdzeklis nespēj būt pietiekami efektīvs arī aizsardzības jomā, ir lauzts, tirdzniecībā atkārtoti parādoties lineļļas koka krāsām, kas ar sintētiskajām krāsām var mēroties spēkiem arī koka aizsardzības jomā.

Lineļļas koka krāsas izmanto jau gadsimtiem ilgi
Kā atzīst uzņēmuma „Eko Solis” direktors Artūrs Pauļukevičs, “Ar lineļļas koka krāsām strādāju jau piekto gadu un visu šo gadu laikā esmu pārliecinājies, ka tie cilvēki, kas savā saimniecībā izmanto dabai draudzīgās lineļļas koka krāsas, savu izvēli nekad nenožēlo. Tas, ka šo gadu laikā lineļļas un darvas krāsas kokam kļuvušas populārākas, apliecina teicienu „viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”. Kā zināms, koksnes piesūcināšanu ar lineļļu un koka darvu Skandināvijas valstīs lieto jau gadsimtiem ilgi. Brīvdabas muzejā pieejamā informācija apliecina faktu, ka 19. gadsimtā arī pie mums Rendas pagastā kurzemnieki tvaicējuši koka darvu no speciāli būvēta darvas cepļa.”


Krāsas no atjaunojamajiem resursiem
“Koksnes vislielākais ienaidnieks ir mikroorganismi, kas stimulē trupes sēnītes un pelējuma attīstību. Viens no retajiem dabiskajiem fungicīdiem, kas šos mikroorganismus iznīcina, ir koka darvas sastāvā. Šie fungicīdi efektīvi neitralizē mikroorganismu attīstību un, lietojot koka darvas krāsas, blīvi darvotajā koksnē trupi attīstošie mikroorganismi zaudē savas graujošās īpašības. Tādējādi nokrāsotais koks ir arī aizsargāts pret sēnīti un pelējumu. Nozīmīgi, ka, atšķirībā no daudziem citiem koksnes konservantiem, dabīgo krāsu sastāvdaļas ir ilgtspējīgas un no atjaunojamiem resursiem, tāpēc tās nenodara ļaunumu videi un ir draudzīgas arī cilvēka veselībai,” stāsta Artūrs Pauļukevičs.

Modernizēta ražošanas sistēma nodrošina kvalitāti
Mūsdienās dabīgas krāsas kokam efektīvi sagatavo jaudīgas un modernas krāsu maisīšanas iekārtas. Krāsu sastāvā ietilpst augsti spiesta lineļļa, koka darva un balzāmterpentīns. Par palīgu un saistvielu darvai tiek izmantota lineļļa, kuras molekulas ir piemērotas koka piesūcināšanai, bet bazlāmterpentīns kalpo par dabīgu šķaidītāju, kas paātrina krāsas žūšanas laiku. Lai panāktu plašāku toņu gammu, krāsas sastāvā var tiek pievienots arī dabīgas izcelsmes minerālpigments. Tai lineļļas-darvas krāsai, kuras sastāvā nav pigments, raksturīgi ir izteikti dabīgi toņi no zeltaini brūnam līdz tumši brūnam, savukārt pigmentētās krāsas ir ar daudz plašāku toņu gammu, ietverot šokolādes brūnus, oranžus un pat zaļganus toņus.

Krāsošanas darbi jāveic sausā laikā
“Sausu guļbūves vai apdares dēļu āra darbu krāsošanu ar lineļļas-koka darvas krāsām jāveic siltos un sausos apstākļos, papildus šķaidot krāsu pirmajā reizē ar terpentīnu. Pirms krāsošanas, krāsu, regulāri maisot, ieteicams sildīt uz elektriskās vai gāzes plītiņas – tad krāsa kļūst šķidrāka un tā dziļāk iesūksies kokā. Krāsu apmaisīt sildīšanas laikā ir īpaši nozīmīgi, ja tās sastāvā jau iepriekš bijis pievienots minerālpigments. Pigments ir smagākā frakcija krāsas sastāvā, kurš salīdzinoši ātri nogrimst lineļļas-darvas maisījumā. Otro krāsošanu veic pēc 3-7 dienām, atkarībā no laika apstākļiem un krāsas iesūkšanās ātruma. Otro reizi nav vēlams pārspīlēt ar krāsas daudzumu, īpaši gludi ēvelētam apdares dēlim, pretējā gadījumā, pāri palikusī krāsa, karstas saules staru apspīdēta, var neiesūkties kokā un sakaltusi palikt uz koka virsmas. Nepigmentētos produktus trešo reizi vēlams lietot plānā kārtā pēc 1-2 gada. Pigmentētos pēc 3-5 gadiem.” stāsta Artūrs Pauļukevičs.

Par ko jāpārliecinās pirms uzsāk krāsošanu
“Pirms uzsākt guļbūves krāsošanu ar lineļļas-darvas krāsām, svarīgi ir pārliecināties, ka krāsojamā virsma ir pietiekami sausa, lai tajā varētu veiksmīgi iestrādāt krāsu. Optimālākais koksnes mitrums būtu līdz 20%. Pavasarī montētu guļbūvi, kurā tikuši izmantoti ziemā cirsti un mizoti mitri koki, sākotnēji iesaku apstrādāt ar antibakteriālu grunti. Uz ūdens bāzēta grunts ar antibakteriālam piedevām labi iesūcas koksnē un neitralizē to no UV starojuma, kā arī aktīvām mikroorganiskām vielām, kas veicina trupes sēnītes un pelējuma veidošanos. Pēc gada guļbūves baļķi ir pietiekami izšuvuši, lai tos apstrādātu ar lineļļas-darvas krāsām.

Jāielāgo, ka koku, kas atrodas ārā, nedrīkst apstrādāt ar tīru lineļļu. Lineļļa, kurai nav pievienoti citi komponenti, ne tikai neaizsargā koksni no mikroorganismiem, bet gluži, pretēji – nodara vēl lielāku kaitējumu kokam. Svaigā lineļļā var būt dažādi mikroorganismi, turklāt mitrajos apstākļos veidojās pateicīga vide, kur attīstīties pelējumam un trupes sēnītei. Šādos gadījumos iesaku koka māju mazgāt ar hlora šķidrumu (vizuāli attīra un papildus dezinficē koku) vai dzeramās sodas šķidrumu. Siltā laikā tā nedēļas laikā apžūs un būs gatava krāsošanai ar lineļļas un koka darvas krāsu.” skaidro Artūrs Pauļukevičs.

Rakstu sagatavoja Anda Bīriņa