“Ņemot vērā meteoroloģiskās laika prognozes, Rīgā šodien un brīvdienās gaidāma intensīva snigšana un gaisa temperatūra pazemināsies” - tā ziņo mediji.
Izskatās, la beidzot iestājusies ziema, līdz ar to sniegs un apledojums uz ceļiem. Šajā laikā viena no aktuālākajām tēmām ir pretapledojuma līdzekļi. Tas ir saprotami. Pie mediķiem vēršas arvien vairāk cilvēku, kuri guvuši traumas, gājēji un autovadītāji pārdzīvo, ka netīrās ielas kaitē apaviem un automašīnām, kuras kļūst grūti nomazgājamas.
Pretapledojuma līdzekļi mēdz būt šķidri, cieti un granulēti. Tie atšķiras arī pēc sastāva un ķīmiskajām īpašībām, tiem visiem ir kopīga īpašība – samazināt sniega kušanas slieksni. Šiem līdzekļiem nonākot uz apledojušas virsmas, to kristāli sāk aktīvi absorbēt apkārtējās vides mitrumu, un, no cieta stāvokļa pārejot šķidrā, tie izdala siltumu, kas kausē sniegu. Pretapledojuma līdzekļu izmantojuma principa pamatā ir tas, ka sāls hlorīdu šķīduma sasalšanas temperatūra ir zemāka nekā dabisko nokrišņu sasalšanas temperatūra.
Lētais un pieejamais smilts un sāls maisījums
Pieejamākais un vieglākais veids, kā atbrīvoties no sniega un ledus, - nokaisīt tos ar vielām, kuras efektīvi kausē. Populārākā no tādām vielām ir nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls. Jau pagājušā gadsimta vidū visā pasaulē pret apledojumu cīnījās, izmantojot maisījumu, kurā 92 % ir smilts un 8 % ir sāls.
Smilts un sāls maisījuma darbības pamatā ir divi faktori. Nātrija hlorīds kausē ledu, intensīvi uzsūcot mitrumu un uz ledus kristāliem veidojot šķīdumu, tajā pašā laikā smilts palielina riepu saķeri ar apledojušo ceļa segumu. Ja temperatūra ir zemāka par 30 grādiem, nedarbojas praktiski neviens no ķīmiskajiem pretapledojuma līdzekļiem, toties sāls un smilts maisījums saglabā efektivitāti jebkurā temperatūrā. Sāls un smilts maisījumu izmanto kā galveno līdzekli arī taupības apsvērumu dēļ.
Tas vēl nav viss. Sāls un smilts maisījuma popularitāti sekmē arī izmantojuma vienkāršība – ielas ar to var nokaisīt, izmantojot mašīnu, kas aprīkota ar speciālu kaisītāju, bet to var izdarīt arī ar rokām (piem., uz ietvēm). Un kaut arī sešdesmit gadu garumā sāls un smilts maisījums saēd mūsu apavus un riepas, kā arī ceļus un tiltus, tā izmantojums būtiski samazina gūto traumu skaitu un pašvaldību izdevumus, – pagaidām tāpat nekas labāks nav izdomāts. Šo domu laiku pa laikam pauž mūsu par ceļiem atbildīgie ierēdņi. Piemēram, Daugavpilī no gada uz gadu pretapledojuma maisījuma sastāvs paliek nemainīgs – ar smilti sajaukta sāls. „Mūsu laika apstākļiem nekas labāks nav izdomāts,” apgalvo par pilsētas ielu tīrīšanu atbildīgā uzņēmuma Spec.ATU vadītājs Valērijs Golubevs.
Tehniskās sāls acumirklīgā, bet nāvējošā iedarbība
Apmēram pirms 25 gadiem šo līdzekļu jomā zināmu revolūciju radīja tehniskā sāls. Tās galvenā priekšrocība bija tā, ka tā burtiski acumirklī izkausēja ledu, to pārvēršot sniega putrā. Otrs pluss bija tas, ka tehniskā sāls nesasala temperatūrā, kas zemāka par -16 grādiem. Tiesa, daudz ir arī mīnusu – tā saēd apavus, automobiļu virsbūves un riepas, bet tās izgarojumi bojā elektrovadu kontaktus. Tā kaitē apstādījumiem. Jau 2004. gada ziemā nolēma aizliegt trotuāru nokaisīšanu ar tehnisko sāli.
Marmors un granīts nav priekš mums
Eiropā, bieži vien kā ietvju un ceļu pretapledošanas līdzekli izmanto marmora un granīta granti. Šai grantij ir daudz priekšrocību, piemēram, tā ir diezgan efektīvs, pretapledošanas līdzeklis, tā nav bīstama videi. Šīs grants graudu lielums ir no 2,5 mm līdz 5 mm, un, ja ceļu ar šo granti kaisa vairākus gadus, tā nekur nepazūd. Vispirms vējš to dzenā pa brauktuves virsmu, tad tā atrod savu vietu uz ceļa, deformējot virsmu. Granīta grants graudi arī mēdz pārvērsties putekļos un netīrumos.
Ir viena nianse, kas liek atteikties no berzes materiāliem, ko tik veiksmīgi izmanto rietumos, - tur lietus ūdeņu kanalizācija ir īpaša. Eiropā visas ielu notekas ir izveidotas tā, lai no ielas noskalotās cietās daļiņas tiktu nošķirtas. Mums vairumā gadījumu ūdens nokļūst tieši kanalizācijā, un no marmora un granīta grants graudiem ātri aizsērētos visi kolektori.
Uzmanieties no ķīmiskiem apdegumiem, ko rada hlora savienojumi!
Visi pretapledojuma līdzekļi nosacīti iedalīti divās kategorijās dabiskie (par tiem runāts augstāk tekstā) un mākslīgie, kurus ar ķīmiskām metodēm iegūst laboratorijās (kalcija hlorīds, magnija hlorīds, nātrija hlorīds un citi).
Magnija hlorīda darbība tāpat kā nātrija hlorīda darbības pamatā ir tas pats zināmais sāls un smilts maisījuma darbības princips, kur hlora šķīduma sasalšanas temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, tāpēc šīs vielas var izmantot kā pretapledojuma līdzekļus. Kalcija hlorīds vai precīzāk tehniskais kalcija hlorīds – tā ir granulēta cieta viela, kuru, pateicoties tās īpašībām (augsta kausēšanas spēja un pretapledojuma iedarbības efektivitāte, zema koroziju izraisoša aktivitāte), īpaši bieži izmanto, lai cīnītos pret apledojumu uz tiltiem un citām metāla un dzelzsbetona konstrukcijām, nemaz nerunājot par apledojumu uz ceļiem.
Pasaules galvaspilsētās atledošanai bieži izmanto arī tādu ķīmisko vielu kā modificēto kalcija – nātrija hlorīdu. Tā ir granulēta, cieta daudzkomponentu viela ar korozijas inhibitoriem, to raksturo ilgstoša pretapledošanas iedarbība, temperatūrai pazeminoties zem mīnus 20 grādiem, un augsta kausēšanas spēja un zemākais patēriņš salīdzinājumā ar citām vielām. Modificētu kalcija hlorīdu izmanto kā šķidru pretapledošanas līdzekli.
Lai gan šī viela ir diezgan efektīva zemā temperatūrā (līdz mīnus 35 grādiem), ir dažas nepilnības - pirmkārt, tā darbojas tikai trīs stundas. Tas nozīmē, ka ir ceļi ar modificēto kalcija hlorīdu ir jāapstrādā vairākas reizes dienas laikā, kas ir ļoti dārgi iestādēm. Arī autobraucējiem modificētais kalcijs nav medusmaize: pēc apledojušo ceļu apstrādes ar šo vielu riepu saķere ar ceļu, pat salīdzinot ar slapju asfaltu, samazinās par 30%!
Turklāt, kalcija hlorīds izraisa alerģiju cilvēkiem un saēd automašīnu metālu, bojā apavus, kas izgatavoti no dabīgiem materiāliem, un pat maina to krāsu. Šī viela apdraud arī dzīvniekus, un daudzās galvaspilsētās (piemēram, Maskavā), iestādes pirms ziemas sezonas iestāšanās vienmēr brīdina cilvēkus par risku mājdzīvniekiem gūt termiskus apdegumus, un aicina parūpēties, lai šie dzīvnieki būtu zābaciņos.
Kā redzam, ideālu pretapledojuma līdzekļu nav, izmantojot jebkuru no tiem – izšķiramies par kompromisiem starp autoceļu stāvokli un kanalizāciju, auto riepām un pavasara smilšu putekļiem, pilsētas parku apstādījumiem un pilsoņu ielas apaviem. Vienkārši ir jāpieņem, ka jebkāda pretapledojuma līdzekļu nelabvēlīgā ietekme ir vienkārši maksa par dzīvi mūsdienu pasaulē, un ar to tāpat kā ar nodokli par zemi ir vienkārši jāsamierinās.
Andrejs Beļajevs
