Malkas iegādē atkarībā no iespējām var rīkoties divējādi: Pavasarī sagādāt svaiga koka malku, kas vēl jāžāvē un izdarīt to pašiem, ja glabāšanas vieta to atļauj. Kas malku glabā pagrabā vai citā telpā, kur nenotiek pietiekama gaisa apmaiņa, tas parasti malku iepērk no augusta līdz oktobrim, pirms rudens lietavām.
Mākslīgi žāvētā malka iegādājama maisos, kartona kastēs vai 1 kubm., 2 kubm., kastēs. Tā ir īsā malka, atkarībā no iepakojuma 26 - 29 cm gara. Tie ražotāji, kas malku ražo rūpnieciski - ar mākslīgo žāvēšanu, nemēdz piedāvāt garākus pagaļu izmērus. Garos izmērus vai rupja skaldījuma malku ir grūtāk iegādāties. Turklāt mākslīgi žāvētā malka pārsvarā paredzēta eksportam, līdz ar to vietējā tirgū patiešām sausas malkas piedāvājums ir pārāk mazs.
Kādu koksni izvēlēties?
Vislielāko siltumu dos sausa, mikroorganismu nebojāta malka. Viss pārējais atkarīgs galvenokārt no koka sugas, jo pat vienas sugas ietvaros var atšķirties koksnes blīvums, kas atkarīgs no augšanas apstākļiem un koka daļas, no kuras iegūta malka. Būtībā šīs atšķirības gan ir pavisam nelielas.
Starp koku sugām ir atšķirības sadegšanas ātrumā, piemēram, vienāda sausuma apse un egle sadeg ātrāk nekā alksnis. Izdalītais siltuma daudzums teorētiski neatšķiras, bet apkures ierīce to var nepaspēt uzņemt. Siltumspēja ir līdzīga uz masas vienību, bet, piemēram, ozols ir daudz blīvāks par alksni.
Latvijā apkurei tradicionāli izmanto bērza, priedes, egles, alkšņa, apses, oša un ozola malku. Sausa bērza malka vēsturiski uzskatīta par labāko malkas kurināmo. Tomēr, ņemot vērā, ka bērza koksne ir vērtīga celulozes izejviela, kvalitatīva bērza malka ir ievērojami dārgāka par citiem malkas veidiem.
Labs siltuma avots ir egles un priedes malka, kuru sveķainā koksne dod labu siltumu. Savukārt ozols un osis ir gandrīz analogs kurināmais akmeņoglēm – tie rada lielu karstumu. Turklāt atšķirībā no citām koksnēm, ozola, oša, bērza malka labi silda arī tad, ja nav pilnībā izžuvusi.
Par universālāko koksni kurināšanai speciālisti atzīst alksni. Tā koksne ir atbilstoša pēc visiem parametriem – gan pēc cenas, gan siltuma daudzuma, sodrēju un pelnu daudzuma, alkšņa malka ir droša kurtuvei un dūmvadam.
Protams, kurināšanai var izmantot arī citu koku sugas – pīlādzi, lazdu, vītolu u.c.
Koksnes mitrums
Par pietiekami sausu uzskata malku ar 20% mitrumu. Mākslīgi žāvējot vai dabīgi izturot divas sezonas, var panākt arī zemāku ūdens saturu koksnē. Par malkas sausumu var pārliecināties vairākos veidos. Visprecīzākos datus ar kļūdu 1 – 2% robežās sniedz speciāla ierīce – mitrummērītājs, mājas vajadzībām piemērots modelis maksā no 10 līdz 20 latiem. Pārlieku mitrumu var konstatēt ar daudz vienkāršākiem paņēmieniem, piemēram, malkas pagali pāršķeļot uz pusēm un paožot. Sausai malkai koka sugas raksturīgais aromāts ir jūtams pavisam nedaudz vai nav jūtams vispār. Arī, pieliekot pie vaiga svaigi pāršķeltu pagali, var sajust, vai tās virsma ir sausa vai mitra. Par mitrumu ziņo arī pagales svars – neizžāvēta būs smagāka, taču tad līdzās jābūt sausam analogas koksnes paraugam kā salīdzinājumam. Ja malka atrodas slēgtā telpā, tad par tās mitrumu var liecināt pelējuma smaka vai svīdums uz sienām.
Malkas uzglabāšana
Malku nākamajai apkures sezonai gādā jau pavasarī, lai pa vasaru malka kārtīgi izžūtu. Vislabāk malka žūst un uzglabājama nojumē vai malkas šķūnītī ar šķirbainām sienām, taču malku var turēt arī zem klajas debess. Šādā gadījumā malka jāpasargā no nokrišņiem, kas varētu ietecēt malkas krāvumā. Tas nozīmē, ka malka noteikti ir jāapsedz ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Izmantojami arī citi materiāli, piemēram, jumta lokšņu pārpalikumi vai īpaši pārsegi ar stiprināšanas gredzeniem malās. Vēlams malkas kaudzes vai krāvuma augšpusi veidot tādā formā, lai nokrišņu ūdens nekrātos pārklāja iedobēs. Ja izmanto plēves vai auduma pārklājumu, vēdināšanai jāatstāj brīvi sāni vai apakšējā mala. Sākoties rudenim, vēlams apsegt malkas krāvumu pilnībā.
Otrs svarīgākais nosacījums labai malkas glabāšanai ir krāvuma apakšējās daļa ventilācija un pasargāšana no zemes mitruma. Tas ir īpaši svarīgi, ja malka būs mesta kaudzē, nevis krāmēta grēdās. Labs risinājums ir zem malkas novietoti preču paliktņi vai tamlīdzīgas konstrukcijas.
Raksta tapšanā izmantoti SIA „Sausamalka.lv” vadītāja Raita Vilciņa ieteikumi
