Ja, tuvojoties pavasarim, varam priecāties, ka drīz vismaz uz pāris mēnešiem varēsim nedomāt par apkuri, tad par silto ūdeni jādomā vienmēr. Visi zinām, cik „paralizēta” kļūst ikdienas dzīve, ja karstais ūdens pēkšņi nav vairs pieejams. Būtiska nozīme šeit ir arī faktam par to, cik kopts un uzturēts ir ūdenssildītājs – lielā tvertne, kas apgādā mūsu mājokli ar karsto ūdeni.
Tāpat kā jebkurai iekārtai, arī ūdenssildītājam ir nepieciešama regulāra apkope. Kāpēc? Sildot ūdeni ikdienas vajadzībām, uz tvertnes sienām, siltummaiņa un sensoru čaulām notiek katlakmens izgulsnēšanās. Savukārt katlakmens daudzums galvenokārt ir atkarīgs no ūdens cietības. Kas ir katlakmens, ikviens par palūkoties tējkannā – arī tajās ar laiku veidojas šie nosēdumi, kas laiku pa laikam jāiztīra.
Katlakmenim ir ļoti zema siltumvadītspēja un, nogulsnējoties uz ūdenssildītāja iekšējām daļām, tas samazina siltuma atdeves efektivitāti. Tas savukārt veicina paaugstinātu energoresursu patēriņu, paildzina tvertnes uzsildīšanas laiku un nevienmērīgas siltumaizplešanās iespaidā var tikt bojāts tvertnes pārklājums un tā sāks rūsēt.
Par to, ka ūdenssildītāja tvertnei nepieciešama steidzama apkope vai tai radušās nopietnākas problēmas, norāda arī citas pazīmes: nepietiekams karstā ūdens daudzums un temperatūra, atgriežot siltā ūdens krānu, no tā tek netīrs, duļķains ūdens, reizēm ar īpatnēju smaku, novērojama arī ilgstoša katla darbība ūdens sildīšanas laikā. Būtiska pazīme, kas liecina, ka karstā ūdens tvertne ir bojāta – paaugstinās spiediens apkures sistēmā.
Ūdenssildītāja apkopes biežumu nosaka tā ražotājs un tas ir tieši saistīts ar ūdens cietību. Parasti apkopi iesaka veikt vienu reiz gadā, bet ne retāk kā reizi divos gados. Vidējās tvertnes apkopes izmaksas ir ap 40 Ls.
Vairāk vai mazāk ūdenssildītāju apkope noris pēc standarta plāna un veicamo darbu secība visiem ražotājiem ir praktiski līdzīga (apkopes darbu secībai jābūt norādītai tvertnes lietošanas instrukcijā):
1) izslēdz vai atslēdz karstā ūdens sagatavošanas programmu;
2) noslēdz ūdens padevi tvertnei un iztukšo to;
3) caur inspekcijas lūku novērtē tvertnes stāvokli, mazgā un tīra no iekšpuses.Ja nosēdumi ir lieli tvertnei iespējams vajadzēs ķīmisko skalošanu ar speciāliem līdzekļiem, kas likvidē katlakmeni. Pēc tam tvertni vēlreiz skalo.
4) novērtē magnija anoda stāvokli, vajadzības gadījumā to nomaina;
5) samontē izjauktās komponentes un pārbauda tās;
6) uzpilda tvertni un iedarbina iekārtu, pārbauda darbību , vai viss ir kārtībā.
Būtiska tvertnes sastāvdaļa ir magnija anods. Magnija (vai bieži arī magnēzija) anods ir magnija stienis ar diametru 20 -35 mm, un garumu no 200 -1200 mm. Lielākoties tas ir ieskrūvēts tvertnes vākā un tā galvenā funkcija ir piesaistīt kalcija (Ca) jonus, kuri ir katlakmens sastāvā, un neļaut tiem nogulsnēties uz tvertnes elementiem. Šādu ķīmisko procesu rezultātā veidojas mīkstas nogulsnes, ko salīdzinoši vienkārši iztīrīt apkopes laikā. Magnija anoda kalpošanas laiks parasti nav lielāks par 2 gadiem. Tā tehnisko stāvokli var noteikt vizuāli. Pēdējā laikā izplatīti ir tā saucamie „Inertanodi” - tie montējas tvertnē un ar speciālu bloku tiek pieslēgti strāvai. Šo anodu priekšrocība ir „nenodilšana”, taču šis izstrādājums nav lēts.
Konsultēja SIA „Robert Bosch” Buderus produktu tirdzniecības menedžeris Igors Ševels.
