www.building.lv redakcija lūdza SIA „Eiro jumti” valdes priekšsēdētāju Sandi Priedi pakomentēt reālu situāciju ar kuru saskārās mūsu darbinieka paziņa.
Situācija šāda:
Paziņam mājai ir slīpais jumts. Un jāsaka godīgi cerībā ka sākoties atkusnim sniegs noslīdēs lejā tik un tā, to netīrīja. Viena puse veiksmīgi tiešām noslīdēja lejā. Bet otra nē.
Sākās atkusnis. Ūdens krājās lietus noteksistēmās. Naktīs tas viss sasala un beidzās ar to, ka noteksistēmas no smaguma salūza.
Vai varētu pakomentēt šo situāciju. Vai nepareizi uzstādīts jumts, noteksistēmas vai cits iemesls?
SIA „Eiro jumti” speciālistu komentārs:
- Jāsaka, ka jūsu paziņam vai precīzāk mājas īpašniekiem, kas atbildīgi par sava īpašuma uzturēšanu, ir paveicies. Ledus un sniega norauta tekne ir mazākais , kas varēja notikt laicīgi nenotīrot jumta segumu no apledojuma un sniega.
Situācija , kad sasalušais ledus un sniegs nekontrolēti noslīd no jumta nav pieļaujama. Pat ja nama īpašnieks lejā būs ierīkojis drošības barjeras ar zīmēm „šeit atrasties ir bīstami” un „lūdzu automašīnas nenovietot”, tas problēmu nenovērsīs. Reāli, ja lejā nestāvēs cilvēks, kas visus papildus brīdinās par bīstamību, daudzi šīs zīmes vienkārši neievēros vai attieksies pret tām pavirši, ar domu – ja jau kritīs, gan jau es paspēšu pamukt malā.
Bez tam, esmu ievērojis, ka pilsētas centrā daudzviet pie namiem no kuriem karājas lielas lāstekas, metra attālumā no mājas sienas uzstādīta drošības lente ar domu, lai pasargātu cilvēkus no krītošas lāstekas vai sniega. Daudzos gadījumos viens metrs tas ir daudz par maz, jo ja sniegs kādā brīdī atrausies no jumta pamatnes un lavīnveidīgi sāks slīdēt lejā, tad ar garantiju vairāki metri no mājas sienas ir drošībai bīstamā zona.
Runājot par jūsu paziņa gadījumu nevajag gari aprakstīt, kas varētu notikt ja brīdī , kad kā Jūs teicat „Viena puse veiksmīgi tiešām noslīdēja lejā.” , lejā būtu stāvējušas automašīnas vai vēl ļaunāk atradušies cilvēki.
Lai raksturotu pilnāk situāciju, kas rodas uz jumtiem ziemas sezonā , kā arī aprakstītu iespējamos riskus, ja sniegs netiek tīrīts no jumtiem, nosacīti iedalīšu jumta konstrukcijas divos tipos :
- plakanie jumti (jumti ar nelielu slīpumu – noliktavas, lielveikali, rūpnīcas, retāk izmantoti privātā sektora būvēm)
- slīpie jumti (visplašāk izmantotais jumta veids)
Lai arī tas neattiecas uz jūsu paziņu, bet uzskatu, ka lai gūtu pilnīgu izpratni par sniega un ledus ietekmi uz jumta konstrukcijām un riskiem, kas saistīti ar tā noslīdēšanu ir jāapskata arī situācija, kas veidojas uz plakanajiem jumtiem ziemas periodā.
Google meklētājā ievadot vārdus „ iegruvis jumts” mēs saņemam virkni rezultātu, kas norāda uz to , ka šie gadījumi nav tikai atsevišķi gadījumi un šāda nelaime var notikt praktiski jebkuram plakanajam jumtam, ja tā konstrukcijas tiks pārmērīgi pārslogotas.
Negadījumi notiek ne tikai Krievijā, kur, kā mēs varētu domāt, ir iespējams nekvalitatīvi veidotas jumta konstrukcijas un izvēlēti neatbilstoši materiāli. Arī ES dalībvalstīs Polijā, Čehijā, Vācijā un bez šaubām arī tepat Latvijā regulāri notiek negadījumi. Par šiem negadījumiem diemžēl plašāk sāk runāt tad , kad negadījuma rezultātā ir bojā gājuši cilvēki. Atsevišķos negadījumos ir pat vairāki desmiti bojā gājušo.
Tātad, kā jau jūs sapratāt, no augstāk minētā, sniegs ir jātīra ne tikai no slīpajiem jumtiem , bet arī no plakanajiem. Šajā gadījumā nevajadzētu runāt tikai par jumta pilnīgu bojāeju, bet nāktos padomāt arī par to, ka sniega svara ietekmē tiek bojātas, ne tikai jumta nesošās konstrukcijas, bet arī siltumizolācija un atsevišķos gadījumos arī jumta hidroizolācija.
Jebkurā gadījumā ziemas periodā tiek saņemtas visvairāk sūdzības par jumta tecēšanu gan plakanajiem jumtiem, gan slīpajiem. Tas galvenokārt saistīts ar apstākli, ka jumta malā vai pie ūdens savācējpiltuvēm veidojas ledus valnis, kas aiztur ūdens notecēšanu no jumta. Šajā situācijā uz jumta veidojas ūdens baseins un pat mazākais defekts, kas vasarā pat stipra lietus laikā neradīja problēmas, dod iespēju ūdenim lēnām pakļūt zem jumta seguma.
Plakanajiem jumtiem vēl derētu atcerēties, ka pirms ziemas būtu obligāti jāiztīra ūdens savācēju piltuvju sietiņi, lai ap ūdens savācējiem nerastos nevajadzīgs apledojums, kas varētu traucēt ūdenim nokļūt līdz piltuvei.
Runājot par slīpajiem jumtiem situācija ar apledojumu veidošanos ir līdzīga kā plakanajiem jumtiem. Jumta malā jeb karnīzē veidojas apledojums , kas aiztur ūdens nokļūšanu līdz teknei un uz jumta veidojas mazāki vai lielāki ūdens baseini, kas veicina ūdens iekļūšanu zem jumta seguma.
Gribētu nedaudz pievērsties apstāklim, kāpēc jumta karnīzē veidojas apledojums un kā no tā būtu iespējams izvairīties.
Caur jumta segumu, lai arī cik viņš būtu labi nosiltināts, izkļūst siltums, kas ir pietiekams, lai pie konkrētas āra temperatūras, spētu izkausēt daļu sniega un pārvērst to ūdenī . Ūdens tek pa jumta segumu uz leju un nonāk karnīzes daļā un teknē, kur no apakšas nekas nesilda un tur šis ūdens sast. Vairākkārtīgi atkātojoties, šādai situācijai karnīzes daļā un teknē veidojas vērā ņemami apledojumi, kā arī pārplūstot ūdenim pār tekni vai atrodot spraugu starp tekni un jumta karnīzi, veidojas ledus lāstekas. Šāda situācija pie pareizi veidotas jumta un siltinājuma konstrukcijas, kā arī pie kvalitatīvi veiktiem siltināšanas un jumta seguma ierīkošanas darbiem, varētu rasties tikai ļoti retos gadījumos, kad vairākiem apstākļiem sakrītot, situācija nemainās ilgāku laika periodu.
Savukārt, ja jumta siltinājums ir iestrādāts nekvalitatīvi, vai arī tas ir neatbilstoša biezuma, šāda te sniega izkušana un karnīzes, teknes apledojuma veidošanās vērojama praktiski visas ziemas garumā.
Lāstekas un apledojums karnīzes daļā būtu viena nelaime, bet šis apledojums neļauj no jauna izkusušajam sniega ūdenim notecēt lejā un uz jumta veidojas ūdens baseini. Šajā gadījumā jumta lokšņu savienojuma vietas, skrūvju vietas, citos gadījumos nenozīmīgi jumta bojājumi rada iespēju ūdenim iekļūt zem jumta seguma. Ja šāda situācija netiek novērsta pietiekami ilgu laiku, ūdens izsūcās caur siltinājumu un ēkas konstrukcijām un iekļūst dzīvojamo telpu iekšpusē. Parasti tas ir vērojams augšējā stāva dzīvokļiem griestu un ārsienu sienu pusē. Bet pastāv arī iespēja, ka ūdens pa sienas konstrukcijām nokļūst arī zemāko stāvu dzīvokļos.
Kā no šīs situācijas izvairīties?
Uzstādīt sildkabeļus teknē un jumta karnīzes daļā?
Siltināt jumta bēniņu pārsegumu?
Veikt jumta karnīzes daļas papildus hidroizolācijas darbus?
Nomainīt jumta segumu un teknes karnīzes daļā?
Pilna jumta rekonstrukcija?
Manuprāt, pareizākais būtu griezties pie jumiķiem - profesionāļiem, kas veiks pilnu jumta segumu jumta konstrukciju apsekošanu un ņemot vērā apsekošanā iegūtos rezultātus ieteiks iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai.
Vēl es gribētu nedaudz pieskarties tēmai par sniega barjerām. Lai novērstu sniega lavīnveida noslīdēšanu no jumta seguma, uzstāda sniega barjeras, kas aiztur sniegu uz jumta. Kā jau visur arī šajā lauciņā ir iespējami lētāki izstrādājumi un dārgāki. Bieži vien uzstādot lētākās sniega barjeras (izgatavotas no cinkotā skārda vai krāsotās metāla loksnes, salocītas trīsstūra formā), tās jau pirmā gadā pie lielākas slodzes tiek norautas. Ar šo es negribētu teikt , ka pilnībā vajadzētu izvairīties no šāda tipa sniega barjeru uzstādīšanas, bet to , ka šīs sniega barjeras nevajadzētu uzstādīt visos jumtos, bet izvērtēt vai konkrētam jumtam viņas būs piemērotas. Diemžēl ļoti bieži tiek uzstādītas lētākās barjeras, lai arī pastāv risks, ka tās varētu neizturēt lielo sniega slodzi.
Jebkurā gadījumā uzstādīt sniega barjeras ir lietderīgi, it sevišķi jumtiem, kas iziet uz ielas pusi. Izmaksas, kas būs jāmaksā par sabojātu mašīnu vai arī ārstniecības izdevumiem cietušajam cilvēkam, būs daudz lielākas, nekā uzstādot sniega barjeras.
Bieži vien cilvēki iedomājas, ka sakrājot naudu un uzstādot sniega barjeras vai apsildes kabeļus teknēs un uz jumta karnīzem, viņiem vairs nebūs jāmaksā par sniega tīrīšanu. Diemžēl sniegs būs jātīra tik un tā. Sniega barjera spēj aizturēt tikai daļu no sniega. Ja sniega kārta uz jumta veidojas pārlieku bieza, tāpat pastāv risks, ka sniega virskārta var nobrukt no jumta arī ja ir uzstādītas sniega barjeras. Bez tam atstājot sniegu uz jumta pastāv pietiekami nopietns risks, ka jumta konstrukcijas pārslogojot tās var tikt neatgriezeniski bojātas.
Nobeigumā varētu vien minēt to, ka uzstādot sniega barjeras, apsildes kabeļus, sniega barjeras un papildus nosiltinot jumtu Jūs iegūsiet drošības sajūtu un arī sniega tīrītāji būs jāsauc daudz retāk.
SIA „Eiro jumti” valdes priekšsēdētājs Sandis Priede, mob. 29515202
