Otrs objekts, ko izbraukuma semināra dalībniekiem izdevās aplūkot klātienē, bija turpat Aizkraukles pagastā esošā brīvdienu māja „Aronijas”. Šis nams ir īsts tehnoloģiskais brīnums visiem tiem, kas grib pārliecināties par alternatīvās enerģijas iegūšanas tehnoloģiju pielietojumu dzīvē. Būtībā īsts paraugs videi draudzīgam un „zaļam” dzīvesveidam.

Ēkā ir uzstādītas alternatīvas enerģijas iegūšanas tehnoloģijas un daļa nepieciešamā siltuma un elektrības tiek saražots no atjaunojamiem energoresursiem – saules un vēja enerģijas, kā arī – pielietots energoefektīvs mājas apkures risinājums. Savukārt sanitārajā mezglā un tehniskajām vajadzībām tiek izmantots lietus ūdens, lai šīm vajadzībām nebūtu jātērē dzeramais ūdens.

Elektrību šeit ražo 2kW jaudīgā vēja turbīna. Lai ražotu elektrību, tā izmanto vēja spēku un saražotais elektrības daudzums tiek uzkrāts akumulatoros vēlākai izmantošanai. Ar šādu uzkrājumu var nodrošināt pirtij nepieciešamo elektropatēriņu pat vairākas dienas.

Otrs elektrības ražotājs ir saules elektropanelis, kas enerģiju iegūst no saules gaismas. Tiesa, iegūtais apjoms nav liels – ap 160W, bet, ņemot vērā, ka vasarā saules gaisma ir redzama ilgāk, tad arī šāds daudzums ir pietiekams. Ar saules palīdzību iegūtā enerģija tiek izmantota dienās, kad vēja tikpat kā nav.

Apkurei „Aronijās” tiek izmantoti vairāki veidi. Sadzīvei nepieciešamā ūdens sildīšanai tiek izmantots saules kolektors. Nepieciešamības gadījumā šo siltumu izmanto arī telpu apsildīšanai.

Pirts dzesēšanai vasarā tiek izmantots zemes siltumsūkņa kolektors. Pa zemē horizontāli ieraktām plastmasas caurulēm, kas izvietotas vairākos lokos 1,20 līdz 1,50 m dziļumā, cirkulē šķidrums, kas vasarā izmantojams gaisa kondicionieros telpu dzesēšanai. Šādā veidā liekais siltums no telpām karstā laikā tiek novirzīts zemē, bet ziemā to savukārt izmanto apkurei. Tomēr siltumsūkni viesu nama saimnieki kopumā neuzskata par ļoti draudzīgu videi – lai arī tā ekspluatācija neada piesārņojumu videi, elektrība, kas tiek iegūta tās darbināšanai, lielākoties tomēr nāk no fosilā kurināmā.

Lietderīgi tiek izmantota pirts krāsniņa. Ja, kurinot pirti, viss siltums parasti „aiziet gaisā”, tad šeit šo siltumu izmanto ūdens sasildīšanai un arī telpu apsildei. Līdztekus visam tiek izmantots arī biomasas apkures katls, kas ir automatizēts un kur kā kurināmo var izmantot malku, granulas un pat nezāles. Šāds katls ražots tepat Latvijā.