Saules kolektoru galvenā priekšrocība ir iespēja saražot siltumenerģiju par ļoti izdevīgu cenu, kā arī ekoloģiskā tīrība. Pareizi uzstādīta solārā sistēma nodrošina līdz pat 60% no kopējās gada enerģijas patēriņa karstā ūdens sagatavošanai. Periodā no maija līdz septembrim sistēma gandrīz pilnībā nodrošina ūdens uzsildīšanu. Pārējā laikā sistēmu atbalstīs tradicionālā apkures iekārta.

Aizkraukle ir pilsēta, kurā īstenots līdz šim lielākais saules kolektoru projekts Baltijā, te uzstādīti saules kolektori ar kopējo platību 155 kvm. Projekta ieviešanu pilnībā finansēja Dānijas Enerģētikas aģentūra, un projekta kopējās izmaksas sasniedza 2 275 000 Dānijas kronas, kas ir, ap 1 378 195 Ls. No šīs summas Aizkraukles novada pašvaldība finansēja „intelektuālo ieguldījumu” aptuveni 50 000 kronu apmērā. Šī projekta īstenošanu tika noslēgts līgums starp SIA „Aizkraukles SPMK” un Dānijas kompāniju „Espsn Consulting Energy Limited”. Projekta ietvaros uz SIA „Aizkraukles siltums” katlumājas jumta tika uzstādīts 175 kvm liels termālais saules kolektors, savukārt uz novada ģimnāzijas jumta - 33 kvm liels saules enerģijas kolektors. Projektā tika izmantoti tā dēvētie plakanie saules kolektori. Plakanā saules kolektora virsma veidota no rūdītā stikla, zem tā atrodas tumšs, matēts siltuma savācējs, kas ir aizpildīts ar siltumnesēju (ūdeni vai antifrīza šķīdumu). Saules starojuma enerģija iziet cauri kolektora stikla aizsargvirsmai, tiek uztverta un pārveidota siltuma enerģijā. Iegūtā siltuma enerģija tiek izmantota caur kolektoru plūstošā siltuma nesēja (ūdens vai antifrīza) uzsildīšanai. Kolektori konstruēti tā, lai enerģija tiktu uztverta un izmantota pēc iespējas lietderīgi. Šādu energosistēmu lietderības koeficients ir 75%. Jāatzīmē, ka kolektoru silda ne tikai tiešie saules stari, bet arī pasīvais starojums, kas nozīmē, ka arī mākoņainās dienās iespējams sasildīt ūdeni ar kolektora palīdzību.

Saskaņā ar projektu Aizkrauklē optimālu meteoroloģisko laika apstākļu gadījumā abiem kolektoriem Aizkraukles novada siltumapgādes sistēmai bija jāspēj saražot siltumenerģija līdz 70 kilovatiem, kas ir 3% no kopējā pilsētas siltuma slodzes vasaras periodā. Būtībā tas bija pietiekams daudzums, lai varētu apgādāt ar karsto ūdeni vienu piecstāvu daudzdzīvokļu māju, taču, kā zināms, ieguvums no saules enerģijas izmantošanas siltumražošanā ir būtiski atkarīgs no laika apstākļiem. Uz skolas jumta uzstādītie kolektori tika paredzēti skolas iekšējām vajadzībām – siltā ūdens nodrošināšanai.

Uz šodienu situācija gan ir mazliet mainījusies – uz katlu mājas izvietotais kolektors turpina darboties jau septīto gadu, bet uz ģimnāzijas jumta izvietotajiem darbība pēdējos divos gados pārtraukta. Katlu mājas kolektors ūdeni ar saules enerģiju silda vasarā un saulainās dienās pavasara sākumā. Gada laikā tiek saražots apmēram 40 megavatstundu. Šāds enerģijas daudzums nepieciešams, lai visa Aizkraukles pilsēta tiktu nodrošināta ar karsto ūdeni vienu dienu.

Savukārt uz ģimnāzijas jumta uzstādītajam kolektoram bija nepieciešams remonts, iespējams, pārkaršanas dēļ tam radās caurums un iztecēja iekārtas darbības nodrošināšanai nepieciešamais šķidrums, radusies arī sūce ūdens tvertnē. Iespējams caurums izveidojās tādēļ, ka uzsildītais ūdens skolā netika regulāri patērēts pietiekamā apjomā, kas bija viens no veiksmīgas kolektora darbības nodrošināšanas pamatnosacījumiem.

Aizkraukle ir lielākais, bet nebūt vienīgais līdzīga veida projekts Latvijā. Saules kolektori uzstādīti arī Iecavas internātpamatskolā, arī Bulduru dārzkopības vidusskolā. Tos arvien biežāk sāk izmantot biroju ēkām, privātmājās Vidēja lieluma privātmājai nepieciešams kolektors ap 4 – 5 kvm platībā.

Par sistēmas galveno trūkumu var uzskatīt augstas sākotnējās izmaksas. Vidēji viens plakanais saules kolektors ar laukumu apmēram 3kvm izmaksā ap 1500 – 3000 Ls. Tiesa, ņemot vērā nemitīgo energonesēju cenu kāpumu, ieguldītā summa atmaksāsies jau tuvāko gadu laikā.

Turpinājums sekos