Š.g. 16. februārī Reformu vadības grupas sēde tika veltīta pētījuma „Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” prezentācijai un priekšlikumu izskatīšanai par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gandarīta, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepcijas iesniegtais projekts tika atlikts līdz advokātu biroja "Kronbergs un Čukste", auditorkompānijas "Ernst&Young" un pētījumu centra "BICEPS" pētījuma „Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” pabeigšanai.
Pētījums iezīmē nepieciešamību pārveidot par valsts publiskajām aģentūrām vai tiešās pārvaldes iestādēm tās kapitālsabiedrības, kuru juridiskā forma neatbilst kapitālsabiedrības juridiskajam statusam pēc būtības. Tāpat LDDK atbalsta pētījumā pausto nepieciešamību nodalīt tos pakalpojumus, kas ir valsts pārvaldes deleģēti uzdevumi, un citus pakalpojumus, kas tiek sniegti brīvās konkurences apstākļos ar peļņas gūšanu kā pamatmērķi. Šie secinājumi saskan ar LDDK ierosinājumu definēt finanšu un nefinanšu mērķus valsts kapitālsabiedrībām, balstoties uz valstisku un stratēģisku nozares redzējumu, nevis vēsturiskiem apstākļiem.
LDDK jau ilgstoši ir norādījusi uz sliktu pārvaldības praksi, piemēram, VSIA „Latvijas Vēstnesis” gadījumā, kad kapitālsabiedrība veic valsts funkciju – oficiālās publikācijas nodrošināšanu (kas pēc būtības atbilst nevis kapitālsabiedrības juridiskajam statusam, bet gan tiešās pārvaldes iestādes statusam), un vienlaikus nodarbojas ar dažādiem komercdarbības virzieniem, nerentablas biznesa darbības rezultātā radušos zaudējumus sedzot – šķērssubsidējot - no nodokļu maksātāju obligātajiem maksājumiem par obligāto sludinājumu publicēšanu.
„Pētījums arī apliecina, ka reāla strukturāla pārvaldības reformu īstenošana ir iespējama, piesaistot ārējos ekspertus – konsultantus, kas palīdz novērtēt situāciju objektīvi un piedāvāt labākos risinājumus, balstoties uz pasaules pieredzi.” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Diskusija par pārvaldības koncepciju norisinās divu jautājumu loku ietvaros, gan par horizontāliem pārvaldības jautājumiem, gan par valsts kapitālsabiedrību daļu pārvaldības uzraudzības iespējamajiem modeļiem.
LDDK ir panākusi izpratni Reformu vadības grupā, turpmāko darbu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa izstrādei organizējot sekojoši:
1) Kapitālsabiedrību darbības stratēģiskā mērķa izvirzīšana valsts līmenī – strādājot pie kapitālsabiedrību mērķu definēšanas, norādot, kādi ir publiskās personas mērķi esot uzņēmējdarbībā, kā arī aktualizēt mērķus, balstoties uz valstisku un stratēģisku nozares redzējumu, nevis vēsturiskiem apstākļiem.
2) Kapitālsabiedrību grupēšana – jāveic, balstoties uz valsts kapitāla daļām izvirzītajiem mērķiem (tirgus nepilnību novēršana, valstiska ekonomikas ietekmēšana u.c.) un kapitālsabiedrības funkcijām (peļņas gūšana, tautsaimniecības stabilizācija, nozares politikas īstenošana), kas pamatotas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteikto.
3) Kapitālsabiedrību izvērtēšana – šobrīd jau ir veikts juridiskais valsts kapitālsabiedrību izvērtējums, bet jāturpina darbs pie ekonomiskā izvērtējuma, vīzijas par kapitāla turēšanu uzņēmējdarbībā, neatkarīgi no šī brīža valsts kapitāldaļu lieluma kapitālsabiedrībā.
4) Pārvaldes faktiskā modeļa izveide
Turpmāka procesa organizācijai tiks veidota darba grupa pie Reformu vadības grupas, kuru novadīs Pārresoru koordinācijas centrs.
