Pat bargajā salā Liepājas muzeja rekonstrukcija ne uz mirkli nav apturēta. Pieslēdzot apkuri, pašlaik tiek veikti Liepājas muzeja ēku iekšdarbi. Kā atzīst muzeja direktore Dace Kārkla, no 1900. līdz 1902. gadam koktirgotāja Kacenelsona ģimenes vajadzībām būvētā ēka šobrīd piedzīvo līdz šim vērienīgāko rekonstrukciju, pierādot, ka remontdarbus vairs nedrīkstēja atlikt.Siltumefektivitātes uzlabošanas un rekonstrukcijas projekts Liepājas muzeja ēku kompleksā Kūrmājas prospektā 16/18 tika uzsākts 2011. gada septembrī. Projekta ietvaros paredzēts veikt centrālās muzeja ēkas un palīgēku fasāžu rekonstrukciju, visu nepieciešamo iekšējo inženiertīklu renovāciju, ārējo kanalizācijas tīklu rekonstrukciju, sanitāro mezglu rekonstrukciju un izbūvi, daļēju siltināšanu, logu un durvju restaurāciju un virkni citu darbu.
Muzeja direktore Dace Kārkla:
„Liepājas muzejs pēc krājuma apjoma ir viens no lielākajiem reģionālajiem muzejiem Latvijā, kas saglabā vairāk nekā 100 000 muzeja priekšmetu, katru gadu kolekcijas papildinot ar vidēji 500 - 700 jauniem muzeja priekšmetiem. Etnogrāfijas kolekcija vispusīgi raksturo Dienvidkurzemes lauku sadzīvi, materiālās un garīgās kultūras vērtības. Patiesas mākslas pērles veido apjomīgo mākslas priekšmetu kolekciju, Liepājas ievērojamā arhitekta Paula Maksa Berči arhīvs ir nenovērtējams avots pilsētas vides attīstības pētniecībā. Alvas priekšmetu, sudraba priekšmetu un amatu lāžu kolekcijas raksturo pilsētas amatniecības vēsturi un amatnieku meistarību. Unikāla ir numismātikas un iedzintarojuma kolekcija. Tāpēc ir būtiski uzlabot krājuma telpu tehnisko stāvokli, novēršot augsto mitruma koncentrāciju, izbūvejot ventilāciju, telpas temperatūras regulēšanas un automātisko ugunsdzēsības sistēmu, lai nodrošinātu šo vērtību saglabāšanu nākošajām paaudzēm. Arī pati muzeja ēka, kuras arhitekts ir Pauls Makss Berči, un ratnīca iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tieši tāpēc konkursa uzvarējušais būvnieks „Vega1” un viens no apakšuzņēmējiem „Pilsbūve” pret veicamajiem renovācijas darbiem izturas ar lielu atbildību un pietāti pret kultūrvēsturiskajām vērtībām.”
Kopš renovācijas darbu uzsākšanas atklājas gan tas, cik sliktā tehniskā stāvoklī patiesībā bijušas Liepājas muzeja ēkas, gan tas, cik daudz līdz šim nezināmu vērtību tās glabā.
Muzeja direktore Dace Kārkla:
"Remonta laikā ir atrastas vairākas oriģinālas grīdas flīzes un kamīnu podiņu fragmenti. Par pārsteigumu pašiem muzeja darbiniekiem, demontējot jugenda stila skapi, uz sienas atklājās brīnišķīgs zīmējums, ko līdz šim nebija redzējis neviens no muzeja darbiniekiem. Veicot galvenās muzeja ēkas otrā stava zāļu mākslinieciski arhitektonisko izpēti, mazajā izstāžu zālē uz griestiem atklājas mākslinieciski augstvērtīgs gleznojums."
Tieši renovētā objekta nozīmīgums visas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma kontekstā piesaista lielu interesi gan no speciālistu puses, gan no pašiem liepājniekiem, kam rūp skaistās Liepājas muzeja ēkas liktenis, tāpēc renovācijas projekta atbildīgās personas apliecina, ka saglabāts tiek viss, ko iespējams saglabāt, tieši tāpēc Liepājas pašvaldība projekta realizēšanai piešķīra papildu Ls 99 000 finansējumu.
Šobrīd muzejā turpinās iekšdarbi, bet, iestājoties siltākiem laika apstākļiem, tiks uzsākti fasādes darbi un Liepājas muzeja administrācija plāno, ka muzejs apmeklētājiem tiks atklāts 2012. gada rudenī.
