Precīzs Liepājas muzeja ēku kompleksa siltināšana un renovācijas darbu beigu datums vēl nav zināms, taču jau pašlaik ir skaidrs, ka darbus nevarēs pabeigt līdz iepriekš plānotajam termiņam - šī gada aprīļa sākumam, "Rietumu Radio" sacīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.Viņa norādīja, ka vairāk nekā 100 gadus vecā muzeja ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī un projekta realizācijas gaitā atklājušies iepriekš renovācijas projektā neparedzēti "zemūdens akmeņi".
Papildu projektā paredzētajiem līdzekļiem Liepājas muzejam dažādu darbu veikšanai no pašvaldības šī gada budžeta piešķirti aptuveni 100 000 latu.
"Viss, kur būvnieki ķeras klāt, brūk un jūk," situāciju raksturoja Kārkla, norādot, ka visaptveroša remonta muzeja ēku kompleksā līdz šim nav bijis. "Piemēram, projekta realizācijas gaitā atklājās, ka muzeja galvenās ēkas trešā stāva nesošās konstrukcijas ir kritiskā stāvoklī un iepriekš jebkurā mirklī varēja nobrukt. To nevarēja iepriekš paredzēt," skaidroja direktore, norādot, ka nācies veikt korekcijas projektā un meklēt papildu līdzekļus remontdarbiem.
Remontdarbi pašlaik notiekot muzeja iekštelpās, bet fasāžu atjaunošana sala dēļ ir pārtraukta. Liepājas muzeja direktore noraida vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa publiski izteiktos pārmetumus par to, "ka gandrīz miljons latu dārgā projekta īstenošana varēja būt daudz efektīvāka un saimnieciskāka".
Kārkla uzsver, ka būvnieki ar pietāti un lielu atbildību izturas pret vēsturisko ēku un nāk ar saviem priekšlikumiem, ņemot vērā savu darba pieredzi iepriekšējos objektos.
"Kā apakšuzņēmējs muzejā strādā uzņēmums "Pilsbūve" no Ventspils, kuram ir liela pieredze vēsturisko ēku, to skaitā Ventspils pils atjaunošanā," sacīja Kārkla.
Silakaktiņš arī pārmet, ka remontdarbu gaitā "būvgružos izmesti muzeja ēkas 1903.gada cokolstāva koka logi ar visu stiklojumu, bet logailēs iemontēti nekvalitatīvi un vēsturiskajiem logiem neidentiski bloki".
Muzeja direktore apliecināja, ka logi projekta ietvaros tiešām mainīti, taču ir pārliecināta, ka izmestie nav bijuši oriģināli. "Logus muzeja ēkā mainīja arī pagājušā gadsimta 50.-60.gados," uzskata Kārkla.
Muzeja darbinieki savā ierastajā mājvietā plāno atgriezties augusta sākumā, taču, kā sacīja Kārkla, "tie ir tikai mūsu plāni, oficiālie projekta beigu termiņi tiks precizēti".
Jau ziņots, ka būvdarbi Liepājas muzeja ēkās tiek veikti ERAF līdzfinansētā pašvaldības projekta "Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros.
Projekta gaitā tika renovēta arī Liepājas teātra ēkā, kā arī turpinās darbi Liepājas latviešu biedrības namā. Kopumā ar ERAF atbalstu šogad Liepājas teātra ēku kompleksa, kā arī Latviešu biedrības nama un Liepājas muzeja ēku kompleksa rekonstrukcijā un energoefektivitātes uzlabošanā tika plānots ieguldīt 2,5 miljonus latu, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums - 305 239 lati.
Projekts paredz ēku jumtu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, inženiertehnisko tīklu rekonstrukciju un virkni citu darbu.
Liepājas muzeja galvenā ēka sākotnēji būvēta kā dzīvojamā māja Liepājas koktirgotājam Kacenelsonam. Ēkas metu vispirms pasūtīja Berlīnes arhitektam Ernstam fon Īnem, ko tālāk projektā izstrādāja arhitekts Pauls Makss Berči. Projekts pabeigts 1900.gada, bet ēka uzbūvēta laikā no 1900. līdz 1902.gadam.
No 1935.gada daļā ēkas ierīkoja muzeju un daļa ēkas bija apdzīvota, nedaudz vēlāk jau visā ēkā iekārtots muzejs.
Kopš 2007.gada muzeja galvenā ēka un ratnīca iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
