Valdības pirmajās 100 darbības dienās Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajās jomās sāktas vairākas nozīmīgas reformas, kas ilgtermiņā palīdzēs Latvijas ekonomikai attīstīties sabalansētāk un ilgtspējīgāk, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.Ministrs uzsver, ka jau līdz gada beigām jābūt ar partneriem izdiskutētam un saskaņotam, kā arī valdībā apstiprinātam grafikam darbaspēka nodokļu samazināšanai no 2013.gada. Patlaban darbaspēka nodokļu slogs Latvijas uzņēmējiem ir augstāks nekā, piemēram, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas šajā aspektā samazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Augstie darbaspēka nodokļi objektīvi tiek uzskatīti arī par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji nereti kavējas ar jaunu darbavietu izveidošanu, tāpēc tas ir arī risinājums, kā veicināt nodarbinātību. Ministra skatījumā no 2013.gada darbaspēka nodokļu slogs būtu jāsamazina vismaz par diviem procentpunktiem.
„Ja šī valdība strādās trīs gadus, manuprāt, tai ir ļoti labas iespējas likt pamatus Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei. Gluži tāpat kā Marta Lāra valdība 90.gados lika pamatus šodienas Igaunijas veiksmes stāstam. Latvijai ir vajadzīga izaugsme, kas ir sabalansēta, balstās augstā darba ražībā un orientējas uz eksportu. Trekno gadu pārmērības ir bankrotējušas. Mums - valdībai kopā ar sabiedrību un uzņēmējiem - ir jāatmet vieglas dzīves vilinājums. Valdībai jāspēj pieņemt pareizie lēmumi ilgtermiņā, neļaujoties īstermiņa politiskās konjunktūras svārstībām. Pašreizējai valdībai ir visas iespējas likt pamatus Latvijas attīstības jaunajam modelim, ar kura palīdzību nepazaudēt mērķi sasniegt Eiropas vidējo dzīves līmeni tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā,” komentējot valdības darbu pirmajās 100 dienās, uzsver D.Pavļuts.
Viena no būtiskākajām ilgtermiņa reformām saistīta ar ekonomiskās politikas maiņu, proti, industriālās politikas īstenošanu. Valdības pirmajās 100 dienās izstrādātas modernas industriālās politikas vadlīnijas, par kurām sāktas diskusijas ar ekspertiem. Vadlīniju izstrādē tika iesaistīti arī Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti. Plānots, ka šā gada laikā tiks izstrādāti politikas dokumenti un atbalsta instrumentu pakete industriālās politikas ieviešanai. Industriālās politikas mērķis ir panākt augstāku valsts industrializāciju un eksporta komplicētību, radot augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, labāk apmaksātas un jaunas darbavietas. Ar industriālās politikas palīdzību līdz 2020.gadam apstrādes rūpniecības īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā no pašreizējiem 14,2% plānots palielināt līdz 20%.
Pirmajās 100 dienās un arī turpmāk mērķtiecīgi tiks virzīta arī valsts uzņēmumu pārvaldības reforma. Ministru kabineta komitejā (MKK) jau decembrī tika iesniegtas un skatītas divas koncepcijas – Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Par koncepcijām bijušas plašas diskusijas dažādos formātos – gan Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, gan Tautsaimniecības padomē, gan Koalīcijas sadarbības padomē. Par koncepcijām drīzumā diskusijas tiks turpinātas Reformu vadības grupā, lai pēc tam tās atkārtoti skatītu MKK. Ekonomikas ministrija piedāvā valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā īstenot daļēji centralizēto modeli, ieviešot korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus. Reformu mērķis ir būtiski uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību, nodrošinot to darbības efektivitāti, ilgtspēju, augstāku kapitāla atdevi un darbību atbilstoši labās prakses korporatīvās pārvaldības standartiem. Jau līdz pavasarim Ministru kabinetā būtu jāapstiprina abas koncepcijas, lai pirmā pusgada laikā sagatavotu reformām nepieciešamo likumdošanas ietvaru, ko Saeima varētu pieņemt līdz gada beigām. Attiecīgi tiktu sākta pārvaldības institūcijas izveide. Iecerēts jau 2013.gada valsts budžetā iestrādāt dividenžu pieaugumu no valsts uzņēmumu gūtās peļņas, kuras rādītājiem jāuzlabojas, pilnveidojot uzņēmumu pārvaldību.
Tāpat šajā laikā sabiedriskajai apspriešanai nodota „Latvijas enerģētikas stratēģija 2030”, kas ir viens no Latvijas nākotnei stratēģiski svarīgākajiem dokumentiem, jo noteiks ilgtermiņa virzienu, kādā dosimies gan energoapgādes drošībā, konkurētspējā, energoefektivitātē un arī zaļās enerģijas lietošanā. Stratēģijai šajā laikā izstrādāti trīs nākotnes scenāriji, kuri apspriesti 25.janvārī notikušajā diskusiju forumā un nodoti turpmākām diskusijām. Lai diskutētu par stratēģiju un Latvijas enerģētikas politikas nākotni, izveidota arī īpaša diskusiju platforma internetā. Stratēģijas pilnveide tiks turpināta, ņemot vērā saņemtās atsauksmes un ierosinājumus, tiks uzlaboti dati, izdevumu analīze, kā arī tiks ņemta vērā citu valstu labākā pieredze, pārejot no centralizētas un fosilajos resursos bāzētas enerģētikas uz modernu, ilgtspējīgu enerģētikas politiku.
Latvijas intereses enerģētikā aizstāvētas starptautiskā līmenī, pieliekot visas pūles, lai panāktu valstij labvēlīgu lēmumu reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībā. Panākta vienošanās, ka Eiropas Komisija (EK) veiks neatkarīgu pētījumu par termināļa būvniecībai ekonomiski izdevīgāko vietu. D.Pavļuts uzskata, ka Baltijas valstīm būtu jāpanāk vienprātība, ka tās respektēs EK secinājumus un veiks nepieciešamos soļus, lai šo visam reģionam nozīmīgo projektu īstenotu.
Virzība sākta arī ārējās ekonomiskās politikas jomā, lai koncentrētu iesaistīto pušu resursus efektīvākam darbam eksporta atbalstā un investīciju piesaistē. Ekonomikas ministrija kopīgi ar Ārlietu ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pieņēmusi lēmumu veidot Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, kuras uzdevums būs sekmēt institūciju koordinētu sadarbību vienotas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā.
Valdības pirmo 100 dienu laikā sāktas reformas arī nodarbinātības politikas veidošanā, vienojoties par nepieciešamību veidot pārnozaru politiku. Janvāra sākumā nodarbinātības veicināšanai izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai kopīgi ar Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādātu nodarbinātības politikas institucionālo ietvaru, kas kalpos par pamatu līdzšinējo nodarbinātības atbalsta pasākumu izvērtēšanai. Plānots, ka jau pirmā ceturkšņa laikā darba grupa izstrādās priekšlikumus grozījumiem esošajos valsts atbalsta instrumentos nodarbinātības veicināšanai un darbinieku pārkvalifikācijai, kā arī izvērtēs nepieciešamību radīt jaunus atbalsta instrumentus. Darbinieku pārkvalifikācijā tiks plašāk iesaistīti darba devēji un viņus pārstāvošās organizācijas, lai nodrošinātu darba tirgus vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, mazinot strukturālo bezdarbu.
