Individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu lietotājiem jārēķinās ar jaunām prasībām

Ministru kabinets jau 2017. gada 27. jūnijā apstiprināja noteikumus Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Tie attiecas uz visiem iedzīvotājiem, kuru nekustamajam īpašumam pilsētu un ciematu teritorijā nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai, un kas tāpēc notekūdeņu attīrīšanai vai savākšanai izmanto lokālās attīrīšanas iekārtas (jauda mazāka par 5 m3 notekūdeņu diennaktī), septiķus vai krājtvertnes. Tas attiecas arī uz bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām. Iespējams, ka daudzi vēl nemaz nezina, ka šādi noteikumi pastāv. Noteikumi paredz arī pārejas laiku, lai tie iedzīvotāji, kuru attīrīšanas sistēmas neatbilst jaunajām prasībām, varētu veikt nepieciešamo pārbūvi. Par to, ko šie noteikumi prasa, kādas pārmaiņas gaidāmas, kāpēc tie ir izstrādāti, un kāds ir to ieviešanas mērķis, vairāk pavēstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa.

Jaunie noteikumi neko neaizliedz, bet nosaka stingrākas prasības

Noteikumi neaizliedz nevienu no minētajām kanalizācijas sistēmām, tāpat kā neregulē decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanu vai būvniecību. Tie nosaka prasības, kas būs jāievēro gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, ekspluatējot šīs lokālās attīrīšanas iekārtas, septiķus vai krājtvertnes tā, lai nekaitētu ne videi, ne cilvēku veselībai. Noteikumu prasības attiecas tikai uz pilsētām un ciematiem, netiek piemērotas lauku teritorijās. Tāpat arī pašvaldības saistošajos noteikumos var noteikt ciemus (reti apdzīvotus), uz kuriem šo noteikumu prasības netiks attiecinātas.

Noteikumu izstrādāšanu noteica esošā situācija

Galvenie iemesli, kāpēc šādi noteikumi ir izstrādāti, ir reālā situācija, kad no privātā sektora apkārtējā vidē tiek novadīts ļoti daudz neattīrītu vai nepietiekami attīrītu sadzīves notekūdeņu. To daļēji nosaka jauno privātmāju īpašnieku nepietiekamās zināšanas par notekūdeņu attīrīšanu, atsevišķos gadījumos – arī bezatbildība. Atbildīgās iestādes regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus par vides piesārņojumu, ko izraisa nesakārtotas, nefunkcionējošas, savlaicīgi neiztukšotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, nelegāla notekūdeņu novadīšana grāvjos vai ūdeņos, nelegāli pieslēgumi lietus kanalizācijas sistēmām u.tml.

Otrs aspekts, kas noteica šādu noteikumu nepieciešamību, bija nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu. Tāpat savu lomu nospēlēja arī Eiropas Komisijas pastiprinātā interese par to, kā Latvijā tiek nodrošināta decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu apsaimniekošana. Tādēļ, lai risinātu visus šos jautājumus, arī tika izstrādāti un pieņemti minētie MK noteikumi.

Vispirms būs nepieciešams veikt attīrīšanas sistēmu reģistrāciju

Lai neraisītu lieku spriedzi, uzreiz jāsaka, ka šiem noteikumiem ir dots pārejas laiks to ieviešanai. Proti, jāņem vērā, ka atbilstība vairumam noteikumu prasību jānodrošina ar noteiktu pārejas periodu – nevis rīt vai pēc mēneša. Bet vispirms visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem tās ir jāreģistrē, t.i., jāiesūta vietējai pašvaldībai informācija vismaz par:

1) adresi, kurā sistēma atrodas,

2) tās īpašnieku,

3) sistēmas veidu, t.i., vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas (arī septiķis vai krājtvertne).

Reģistrāciju organizēs pašvaldība, kurai noteikumos uzdots informēt iedzīvotājus, ka tas jādara, sagatavot reģistrācijas formu (veidlapu) un norādīt, kādā veidā un kur šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz (noteikumi paredz iespēju to darīt klātienē, pa pastu vai elektroniski). Reģistrs pašvaldībām jāizveido laikā no 01.01.2019. līdz 31.12.2021., dažas sāks ātrāk, dažas vēlāk. Vēl tiek vērtēts, vai būtu iespējams izveidot vienotu reģistrācijas sistēmu visām pašvaldībām. Reģistrācija ir jāizdara vienu reizi, informācija atkārtoti jāsniedz tikai tad, ja mainās īpašnieks, izmantotā sistēma vai tā vispār tiek likvidēta, piemēram, ierīkojot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Jāņem vērā vairākas prasības un nosacījumi

Tiem septiķu un krājtvertņu īpašniekiem, kas uzkrāto notekūdeņu izvešanai izmanto asenizatora pakalpojumus, noteikumi prasa saglabāt šādu darījumu apliecinošus dokumentus divus gadus, un pārliecināties, ka notekūdeņi nesatur tādus piemaisījumus, kā dēļ asenizators tos nespēj pieņemt. Attaisnojuma dokumentus uzglabāt nepieciešams, lai varētu apliecināt, ka notekūdeņi ir tikuši izvesti, ja rodas sūdzības vai kādas domstarpības kontroles gadījumā. 

Tiem, kas arī līdz šim regulāri izveda notekūdeņus no krājbedrēm un nepieļāva to iesūkšanos augsnē vai pārplūdes, septiķus lietoja kopā ar filtrācijas laukiem, citu izmaiņu nav.

Tiem, kas nav bijuši tik apzinīgi, jārēķinās ar šādām prasībām

1) ja tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas – jāskatās, lai tās tiek ekspluatētas atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai, kā arī jāveic to regulāra apkope (reizi gadā vai atbilstoši ražotāja nosacījumiem). Ja gadās avārija, pēc tās jāveic ārkārtas apkope. Par veikto apkopi jāinformē reģistra uzturētājs;

2) ja tiek izmantots septiķis – tam jābūt filtrācijas laukam (to jau sen prasa arī būvnormatīvi), turklāt uzkrātie nosēdumi jānodod asenizatoram;

3) ja tiek izmantota krājbedre – tai jābūt hermētiskai (lai notekūdeņi neiesūcas pazemes ūdeņos) un savāktie notekūdeņi jānodod asenizatoram tik bieži, lai tie neizplūstu vidē, nesūktos augsnē u.tml.

Termiņš visu prasību izpildīšanai – 3 gadi

Ja izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma pašlaik neatbilst iepriekšminētajām prasībām, noteikumi dod laiku tās sakārtošanai līdz 2021. gada 31. decembrim (3 gadus). Lokālajām attīrīšanas iekārtām nepieciešamās tehniskās dokumentācijas ieguvei un atbilstības pārbaudei atlicis nedaudz vairāk kā 1 gads laika (līdz 2020. gada 1. janvārim).

Pašvaldības saistošajos noteikumos varēs noteikt decentralizēto sistēmu uzraudzības un kontroles kārtību.

Noteikumi izvirza prasības arī asenizatoriem – jābūt līgumiem ar notekūdeņu pieņēmēju, jāreģistrējas vietējā pašvaldībā, reizi gadā jāinformē reģistra uzturētājs par to, cik daudz notekūdeņu kopumā ir savākts un nodots.

Jāņem vērā arī tas, ka pēc pārejas laika beigām (sākot ar 2022. gadu) neapzinīgie attīrīšanas iekārtu saimnieki varēs tapt sodīti. Ja iekārtas apsaimniekotājs nosacījumus nepildīs, spēkā būs pašvaldības izstrādāti saistošie noteikumi, kuros būs paredzēts, kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tiks uzraudzītas un kontrolētas, kā arī noteikumos būs noteiktas normas par soda mēriem. Likums paredz, ka pašvaldības, izstrādājot saistošos noteikumus par noteikumu pārkāpšanu, var piemērot naudas sodu fiziskām personām līdz 350 eiro, bet juridiskām – 1400 eiro.  

 

Joomla SEF URLs by Artio