Tas, ka ar malku ir jāmāk kurināt, gan ir taisnība, bet, pareizi kurinot, no viena klēpja malkas pilnīgi visās krāsnīs izdalās vienāds daudzums siltuma. Tam nav nozīmes, vai sadedzini malku ilgdekšanas krāsniņā, vai, kārtīgā podiņu krāsnī, to sdedzini slīdzinoši ātri, kilokaloriju daudzums būs vienāds.
Par automātiku parasti krāsni es arī esmu domājis. Pats galvenai būtu, pēc krāsns izdegšnas, īstajā brīdī aizvērt šīberi. Tiku mēģinājis autiņa lamda zondi, bet tā darbojas tikai kamēr krāsns riktīgi deg. Kad krāsns izdegusi, dūmvadā ir pārāk daudz gaisa un zonde pārstāj strādāt. Mūsdienās jau visi tikai spriedelē par siltumsūkņiem un gāzes apkurēm, bet vecās apkures sistēmas ir atstātas novārta, lai gan to potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. Krāsni kurinot, tā ir tikai jāiekurina un pēc tam jāaizver šīberis. Darba ir daudz mazāk, nekā kurinot centrālapkures katlu ar cieto kurināmo, vai kamīnu.

kauč kur tepat forumā var atrast manus pāris gadus vecos komentus par malkas krāsni. nemeklēšu, bet doma bija tāda, ka vecā labā krāsns ir labs un lēts risinājums. tagad es tā vairs nedomāju. izrādās, ka sausa, skaldīta malka jau izgāšruden maksājusi 20 ls sterā. un vidējai mājai ziemas mēnesī tādus vajag 5 - 6. un malku pērk pat tie, kam ir savs mežs. jo par cik, gan, tu viņu dabūsi mājās un kur žāvēsi.
tāpēc, jau, runā par ss un gāzēm.

Par apkuri. Cik esmu lasījis, tad nevienā aprakstā neesmu atradis atbildi, kapēc mājās jāapsilda viss apjoms. Tādejādi visas aplēses un normatīvi centālapkurēi paredz apkurināt visas telpas, ateju ieskaitot.
Taču malkas apsildei ir atšķirības, tu vari apsildīt tikai vienu istabu un ja ir lielas durvis, tad pieķert otru klāt.
Tātad ar malku kurinot tu netieši, aiz sava slinkuma, taupi kurināmo. Man tieši tā ir, siltums virtuvē tikai kurinot plīti, tā temperatūra ~12..15 grādiem bez apkures. Ateja un dušā siltums netieši virinot durvis un ar silto ūdeni no elektroboilera. Bija jau ar malku kurināms, bet tad vasarā problēmas, telpa tiek pārkarsēta. Tātad pamatapkure ir mūrētas krāsnis. Malku gan zāģējam paši no šāliem, kur ~4 līdz 5 steri kopā sanāk, janvāri pirku par 50 Ls. Tā ~80m2 viena mašīna gadā.
Papildus doma ierīkot šļēģus logiem izmantojot modernos polistirola materiālus.

Par skurstena aiztaisiishanu:
Kaunajiem kamiiniem un visaadaam ruupniicu kraasniim shiiberis ir pirms kurtuves. Liidz ar to noindeeties ar CO prakstiski nav iespeejams.

Par automaatiku:
Ja ieliksi parastajai krasnij kaadu automaatiku tad Tev jaaliek arii CO deveejs telpaa(shameejie shodien ir leeti un darbojas uz kronas baterijas).

Par krasns radiito klimatu:
Man gribeetos zinaat kaadi veel ir varianti kaadeel krasns apkuree mitrums ir vairaak nekaa radiatoru? Par mitruma izdaliishanos no malkas man personiigi nav ticiibas.

Doams: Tā kā krāsns degšanai izmanto gaisu, tad gaiss kas piedalās degšanā, pienāk no citurienes klāt, tātad mitrs. Un telpā ir "āra" mitrums. Radiatoru gadījumā klimats atkarīgs no puķu daudzuma, drēbju žāvēšanas....ventilācijas. Vēl: krāsna gadījumā reti temperatūra ir virs 20 grādiem, bet ar centralo, bieži 21-22 grādi kas ir komfortabli esot kreklā. Jo vēsāks, jo liekās ka mitrāks...tā liekās ķermenim.

Vai vareetu buut taa ka:

Ja radiatoru apkurei paraleeli ir patrstaaviiga svaigaa gaisa piepluude no aara tad mitrums telpaa vareetu buut vairaak? Jo citaadi mitrums samazinaas gaisu uzsildot un atdzeseejot atkal paaugstinaas, kas radiatoru apkuree nav noveerojams.

Parastaa gadiijumaa radiators "maisa" to pashu gaisu uz rinki un mitrums samazinaas un samazinaas.

v_t neuzcel malkai cenas! :D Pašlaik tikai sausa ozola kamīnmalka maksā 20ls sterā. Pagājušajā rudenī jaukta malka -alksnis, apse, priede utt. maksāja 12 Ls. Pašlaik ceņiks svārstās no 13 - 17 Ls, atkarībā no sausuma un veida. Šāļi maksā vēl lētāk, neskaldīta arī. Ja man no pagājušā gada rudens sākuma līdz 15. februārim nācās nokurināt 10 sterus (t.i.120Ls), neuzskatu, ka izmaksas būtu lielākas kā SS. It sevišķi, ja skaita, ka māja nav siltināta, nav saremontēti visi logi, nav vējtvera utt. Sory, lielākā daļa pažobeļu mansarda stāvā gan nosiltināju. 130 kv.m nav liela māja, taču 6 - 5 steri mēnesī? Ja es izlietoju 20 pa sezonu, tad jāstaigā apenēs un jāaizmirst, kur drēbes noliktas. :D
Par servisu protams nemaz netaisos pīkstēt :) Malciņš nav jāgādā, kačigars nav jātēlo...

pasarg' die's! malka nav mans bizness (kaut gan, ir vērts padomāt). šefs par tādu cenu pirka. protams, skaldītu. divgadīgu. savukārt, mans zobārsts bija priecīgs, ka varējis par 12 nopirkt 3metrīgo. pa draugam. jo parastā cena esot 16. līdz 20 var ar roku aizsniegties. :)

Tagadiņ vairs nevar zināt, cik gadi malkai. Dažas kocinieku firmas piedāvā izmantot liekās žāvētavu jaudas malkas žāvēšanai. Bet protams visu nosaka tirgus un citu energoresursu cenas. Lētāks nepaliek ne prīmuss, ne malka, ne ss vajadzīgā elektrība :(

Ivaram:
Ekoloģiski plānotās ēkās telpas mēdz iedalīt apsildāmības grupās, aptuveni:
1. siltākajai esot jābūt vannas istabai;
2. dzīvojamās;
3) guļamistabu silda minimāli (guļ kā angļi);
4) koridorus un kāpnes varēja atstāt bez īpašas tiem domātas apkures (apskatītas tiek labi izolētas mājas).
Par virtuvi un tualeti neatceros, bet, tā kā tur parasti ierīko ventilācijas izejas, iespējams, ar sildīšanu var neaizrauties.

JanimJanim un RX par mitruma izdalīšanos degot: Organiskas vielas sastāv no H-C-... ķēdēm, kam degot (+O2) rodas CO2 un H2O.
No auto izpūtēja arī ziemā redz tvaiku, jo sadegot degvielai ūdens radās vairāk nekā tika iesūkts ar ieplūstošo gaisu.
Svaiga ziņa par labu malkai:
[www.delfi.lv]