Un kad ir "augsts" spiediens, tad nepievelkas? Maksimums un minimums atšķiras tikai par 6%, vidējā kvadrātiskā izkliede diez vai būs lielāka par procentu...

Vai tik tai dūmu iešanai sāņus un uz leju nebūs pie vainas atmosfēras fronšu iedarbība ar daž vēja virzieniem dažādos slāņos un daž temp. Kā nevilkšanas iemeslu līdz šim esmu ievērojis tikai temperatūras starpību, kad āra gaiss ir siltāks par skursteņa temp. Parasti gan mūra skursteņos ir grūti iekustināt, jeb uzsildīt to vēso gaisa stabu, kas atverot šīberi un iekurinot, kopā ar dūmiem cenšas izplūst uz leju telpā.
Alvisss:
Atradīsi, ja gribi to skārdnieku Juglā, neredzīgo un vājredzīgo pansionāta darbnīcās. No kādas neržas gribēsi, no tādas pasūti - 316nerža dārgāka, bet ķīmiski izturīgāka.
kdvlp:
Tās vates jau apm vienādas - akmens vates, jeb bazalta. Var jau protams ņemt to ,uz kuras rakstīts, ka domāta ugunsaizsardzībai.

"Tās vates jau apm vienādas - akmens vates, jeb bazalta. Var jau protams ņemt to ,uz kuras rakstīts, ka domāta ugunsaizsardzībai."

Skaidrs. Es tikai domāju, kā tur ar to veselīgumu, ja kāda no tām caurulēm sabojājas un grib izjaukt un salikt pa jaunu. Tad tas formaldehīda apvalciņš tai stikla šķiedrai jau varbūt būs sadedzis un nāks stikla putekļi. Vai maz var jaukt ārā? Citādi jau būtu labi. Uztaisītu kā lētāk, un ja kas, tad pielabotu. Piem., kā ārējo izmantot lētu ventilācijas cauruli u.t.t...

Vatēm, cik zinu, nav vienādas saistvielas. Padomju laikā bijis parasts bitums.

Tiešām nav info par vates saistvielām un akmens vates atšķirībām. Stikla vate jau ir cits stāsts. Varbūt kāds zin kādu linku, kur tas aprakstīts? Zinu tik, ka dažām vatēm ir ir stiklašķiedras pārklājums (Paroc TSL). Vai tad ir kāda uguns izturīgāka (pēc sastāva, ne pēc blīvuma) akmens vate?

Ir vēl kautkāda kaolīna vate: