Mums ir jauna māja, tajā esam trešo gadu. Saprotu, ka ir kautkur problēma ar siltināšanu, un tieši otrajā stāvā, jo ziemā, kad ir vējš precīzi varu pateikt no kuras puses pūš. Starpība starp pirmo un otro stāvu var būt pat 6-8 gradi. Mūrēts no fibo blokiem, no ārpuses siltināts ar 100 mm putopolasta plāksnēm( varbūt saucas kā savādāk), tad no iekšpuses profili un reģipsis, tapetes. Māja ir izbūvēta mansarda tipa, uz slīpumiem ir akmens vate 150 mm uz jumta pārseguma 200 mm. Ir braukuši pāris būvkonsultanti, runājuši ar mājas celtniekiem, neviens konkrēti neko nesaka, domāju par mājas energoauditu, bet tas drusku maksā..., vai būs efektīgi? vakar man bija viens pieredzējis celtnieks ciemos, un saķēra galvu, melnais humors, ka vieglāk man ir pārdot un uzcelt jaunu. Skaidroja man tā, ka 1)uz pārsedzēm vajag vismaz 30 cm vati, ok, tas būtu mazākais 2) uz jumta slīpumiem no iekšpuses jātaisa reikas un jāliek vismaz 10 cm klāt siltinājums, lai kopā sanāk 25 cm, 3) no ārpuses nekad nesiltinot vienā kārtā, vajadzējis likt pamīšus 5cm biezas plāksnes, bet divās kārtās, lai savienojuma vietas pārsedzās( tur nu es vairs neko...)bet tad sekoja tas interesantākais... kāpēc man pirmā stāvā sienas ir siltas un ir silti, bet otrā sienas ir aukstas un ir auksts ( pagāšziem janvārī, vannas istabā pie flīzēm dvielis piesala..). 1 stāvā mūris ir apmests un virsū tapete, otrā uz profiliem reģipsis un tad tapete. Nekad nedrīkstot uz mūri likt profilu, reģipsi, atstāt gaisa spraugu, mūris no iekšpuses nesasilt, siltums netiek klāt, pa gaisa praugu veidojas caurvējš, vajadzējis, reģipsi līmēt tieši uz mūri vai vislabāk apmest un tad nu krāsot, vai tapeti. Viņš tagad vienīgais ko iesaka, otrā stāvā, raut visu pa ārējo perimetru nost un līmēt reģipsi pa taiso uz mūri.. Vispār paliek baisi, auksti, ir ziema priekšā, mazi bērni, naudas nav... , bet kautkas jau būs jādomā.. Varbūt varat izteikt savas domas, vai tā varētu būt un kāda ir pieredze ar energoauditu.

re kur noire pa 20ls termokameru un cceko - [www.argus.lv]

Ar sitlinājumu varētu būt pašvaki, bet kāda ir apkure un vai 2ajā stāvā tiek novadīts pietiekami daudz siltuma?

Fasādes siltumizolāciju neviens nekad nav līmējis 2-ās kārtās, tās ir pilnīgas muļķības. Problēma visticamākais ir mājas blīvumā, resp. kaut kur svilpo vējš, jo apkurinātā mājā, kas būvēta no Fibo, pat pilnīgi bez siltinājuma pie iekšsienas dvielis piesalt nevar. TRakākais tādam pavirši mūrētam fibo brūkējumam parasti ir blīvums - jau tā caur parastu Fibo bloku neslikti pūš vējš, un ja tas vēl ir slikti samūrēts, visādi joki var būt. Nevar jau zināt kā ir līmēts puķiks. Ja uz pļeckām, tad no siltinājuma nav nekādas jēgas - kaut kur pa apakšu starp putuplastu un mūri tiek iekšā aukstais gaiss un ceļas uz augšu pa šķirbām starp mūri un putuplastu, kas radušās no tā, ka līme nav klāta uz visas loksnes virsmas, bet tikai pikučiem un vietām. Apseko siltinājuma augšējo un apakšējo kanti, resp, to vietu, kas ir pie cokola apakšā un augšā, kur siltinājums beidzas pie vēja kastēm. Ja tur ir spraugas, jāsāk ar to aiztaisīšanu. 15cm vates jumta slīpajā daļā ir krietni par maz un nevar jau arī zināt, kā tā vate ir iestrādāta. Obligāti jābūt vēja barjerai, lai vējš starp jumta segumu un vati neizpūš silto gaisu no vates, tad atkal no siltinājuma nav nekādas jēgas. Akmensvates gadījumā arī tvaika membrāna (lasi - parastā biezā PE plēve) no telpas puses ir obligāta.
Stāsts par reģipsi uz profiliem un tā lī^mēšanu ir pilnīgi slima suņa murgi. Ne jau reģipša līmēšana nodrošinās labāku siltumizolāciju. Problēma visticamākais atkal ir iekš mūrējuma neblīvuma. Zinu konkrētus cilvēkus, kam jaunajā projektā daudzstāvu mājā bija identiska problēma. Norāva reģipsi no profiliem nost, sienu no iekšpuses apmeta, pielika reģipsi atpakaļ un apkures izdevumi esot samazinājušies vairākkārtīgi. Atkal tā pati šķirbainā mūra problēma. Ja nemaldos, pat ražotājs iesaka, ka Fibo siena obligāti jāapmet, netkarīgi no apdares veida. Reģipša gadījumā otrajā stāvā vēl starp sienu un profiliem var iestūķēt vati, bet domāju, problēma atrisināsies, ja sakārtos neblīvumus.
Termoaudits maksā bargu naudu, lētākais tiešām ir Argusā izīrēt termokameru un pašam visu sabildēt, kur ir temperatūras starpības. Iesākumam pilnīgi pietiek arī ar to, ja kārtīgā ziemas dienā, kad laukā pamatīgi auksts un iekšā pamatīgi sakurināts iet un ar plaukstu brauc pa sienām. Ļoti labi var just, kur siena ir silta un kur tā ir aukstāka.

paldies par atbildēm, apkure - zemes siltumsūknis, 1 stāvā, siltās grīdas, otrajā radiatori, vannas istabā siltā grīda. Vēl moments, tur kur man vannas istabā dvielis piesala, mazliet augstāk ir el.kontakts, pieliekot roku vējš svilpo konkrēti...

aaaa.... redz agrāk jau visi uz tām pļeckām lika putjiku un neko neapmeta pirms putjika likšanas un starp mūri un putjiku ir palikusi šķirba. Un kā šādu šķirbu var dabūt ciet ja fasāde ir pabeigta un negribas visu nest nost?

ciks.... vannas istabā gadījumā nav kāda ventilācijas lūka pa kuru aukstais gaiss veļas iekšā? Cik patērēja siltumsūknis ziemas mēnešos un cik m2 mājai?
Ja otrajā stāvā ir radiatori - cik kw tie dod pie 50/40 darba režīma un cik iznāk uz telpas m2? Respektīvi vai nav uzlikti pa mazu, piemēram, 1m plats uz 20m2.

Ja Tu sāksi kaut vai ar el. kontaktu noblīvēšanu, jau tas būs daudz. Bet jau pats fakts, ka pa kontaktiem pūš nozīmē, ka kaut kas ar sienas blīvumu/siltinājumu nav kārtībā, jo, neba nu vadi uz ielas iet laukā, tie tikai aiziet aiz reģipša un ja tur ir auksts, tas nozīmē, ka nav labi. Ja siena labi nosiltināta, tad pa kontaktiem nekur neko nepūš. Viens variants ir izņemt kārbas laukā un visapkārt pa perimetru sabāzt akmensvati, tad kārbu atpakaļ un darīts. Pats esmu labojis šādus defektus ar vati. Varbūt nav pārāk smalki, bet pa tām rozetēm nekāda gaisa kustība vairs nenotiek.

Man tieši tāda problēma bija dzīvoklī,kur uz ķieģeļa mūra(no ārpuses neapmesta) bija uz pļekām pielikts rīģipsis.Kad vienu aukstāku ziemu gultā pa nakti gulēju ar ausaini galvā (gultas gals pie sienas),nolēmu tam darīt galu.Izurbjot pirmo caurumu rīgipsī ,pa to tāds pūtiens nāca iekšā,ka uzreiz bija skaidrs,ka faktiski dzīvoju tikai aiz rīgipša sieniņas.Nost plēst negribējās ,tādēļ izdariju tā: saurbu pie griestiem(darbošanās ērtibai kādus 20-30cm zemāk)apmēram pa 1,5m caurumus apm 2cm diametrā pa kuriem ar caurulītes palīdzību no polietilēna maisiem sapūtu (iespiedu)iekšā perlītu.Iepriekš tikai bija jānoņem grīdlīstes un jāuzmana (jāaizdara rīgipša apakšējā mala),citādi viss perlīts satecētu zemgrīdas tukšumos.Tas materiāls tek kā ūdens un ,piedauzot pa sienu, tur nekādiem tukšumiem nevajadzētu palikt.Aušējā daļā beigās paurbu biežākus caurumus putu iepūšanai.
Tā kā perlīts tagad pieejams tikai kaut kur dārzniecību substrātu sagatavošanas fabrikās, domāju to varētu paveikt arī ar pēdējā laikā parādījušos materiālu putupolistirola lodītēm,kuras arī "līst"kā ūdens.
Jāatzīmē,ka rezultāts bija vienkārši lielisks.

Lielāko daļu problēmu jau augstāk norādījuši, tik dažas domas:

- mansarda slīpajos griestos 150 mm vates ir par maz, minimums ir 250 mm, bet ieteicamais - 400 mm (un šis vēl nav atbilstoši pasīvajai mājai);

- auksto bēniņu pārsegumā 200 mm arī par maz, tos pašus minimālos 250 mm ieteiktu, kaut 300 mm būtu labāk;

- jumta slīpnēs, kur griesti, zem jumta seguma noteikti jābūt vēja barjerai, citādi var likt pat metru vates un vējš turpinās priecīgi svilpot, aukstajos bēniņos jumtā vēja barjera vēlama, bet nav obligāta, tā vietā pietiek ar 1-1.5 m horizontālas vēja barjeras plāksnes virs bēniņu pārseguma siltinājuma; tas pats attiecas uz tvaika barjeras esamību zem riģipša sienās, slīpajos un horizontālajos griestos;

- šķirbainas mūrēšanas dēļ (ar Fibo, Keraterm utt. nemaz citādāk nevar būt, nav jau līmējamais gāzbetons) vienkāršākais risinājums būtu šo sienu apmetums iekštelpās, vēl tik jāskatās, kas notiek starpstāvu pārsegumā, tā arī var būt vieta "aerodinamiskajai caurulei".

Pieļauju, ka ieteikums pārdot un būvēt no jauna ir ļoti saprātīgs.

Ar šādām broblēmāma saskaramies biezi. Dažas atrisina ar pārs simtiem, bet dažām vajag vairākus tūkstosus. Katram ir indviduala pieeja un problēmas risinajuma secība.
sk [www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]