No kādiem kokmatriāliem ,izmēri

Sienas ar h 2,5 m vajadzīgo nestspēju un noturību nodrošina dēlis 90 x 40 mm ar soli 500 mm. Amerikāņi savas karkasa mājas būvē no šķautņiem ar collās izteiktiem izmēriem, kas mūsu izpratnē būtu ~ 150 x 50 mm. Apkurināmai būvei karkasa izmērus reglamentētu arī izvēlētā siltumizolācija (vēlamā sienas siltumpretestība un sienas "pīrāga" veids), iekšējā un ārējā apdare. Kaut kādu ietekmi uz izmēriem dod arī būves izmantošanas veids un sezonalitāte. Kokmateriālus parasti pielieto dzīvu, žāvētu, antiseptizētu skujkoku.

Pie mums ļoti atkarīgs no vēlamās iestrādājamās siltumizolācijas biezuma, tas arī nosaka karkasa biezumu. Visas apdares jau nāk no ārpuses, un iekšpuses, kas karkasa biezumu neietekmē. Man ir 50x200 dēļi, ja negrib tik biezu, var taisīt no 50x150 dēļiem, solis 60cm. Obligāti! žāvētus!!! pārsegumiem un spārēm žāvētus, ēvelētus un pēc stiprības šķirotus kokmateriālus. Sanāk dārgāk, bet ņemot no kaktu gatera kaut kādus, ir gadījies redzēt brusas ar lielu resnu zaru pa vidu, kas reāli pēc stiprības šķirojot uzreiz aiziet malkā, jo tajā vietā stiprības nav vispār.
Man pārsegumi un spāres ir no C24 klases puļķiem:
[www.puumerkki.lv]
Ceļot karkaseni es obligāti ieteiktu, neskatoties uz to, ka būs pretvēja plāksnes vai kas cits no ārpuses, pa visu perimetru visu karkasu tomēr apvilkt ar pieskavotu pretvēja plēvi - labums tāds, ka nebūs šuvju salaidumiem, vai tās būs maz. Liekot plāksnes tomēr ne visu sanāks tik perfekti nostrādāt.

"tū bāj fōrs":
[www.google.com]

Par to pretvēja barjeru tiesa, pašam koka karkasene apvilkta ar vēja plēvi, bet vēl tomēt prasās kāda papildus kārta.

Par antiseptizēšanu. Uz pamatiem liekamais vainagdēlis, protams, liekams uz 2 ruberoīda kārtām un pilnīgi obligāti spiedienimpregnēts. Pārējiem nevajag neko, lai gan ar pretzilēšanas šķīdumu visos nopietnos gateros tagad apstrādā pi;nīgi visus materiālus. Jumta spāres nav nepieciešams smērēt ne ar ko, bet aplīstējumu jumtam atkal vēlams no spiedienimpregnētiem materiāliem.

Paceļam apakšējo vainagdēli līdzīgi senlatvju kūtij par centimetriem 20 un nevajadzēs septizēt ir to.
Jumtam Tu domāji latojumu jeb līstes, ar kurām sit plēvi t.s. (ar siltumizolāciju) "savietotajam" jumtam? Vispār zem jumta seguma nekādam pārliekam mitrumam būt nevajadzētu.
Man šķūņa skaidu jumtam pelē/zilē apakšējā lata. Manuprāt tikai tāpēc, ka uz pirmajām divām latām sistās īsās skaidiņas blīvi pieguļ latai (pilns higroskopisks kontakts), kamēr uz tālākajām skaidas balstās slīpi tikai ar vienu malu (otra balstās uz nākošās skaidas).

Pēc taisnības jumtam abas vajadzētu spiedienimpregnētas. Bleķa jumtam, piemēram, noteikti rodas kondensāts arī no apakšas, kas tek/pil pa kondensāta plēvi. Bleķis saskaras ar latojumu un plēve saskaras ar līstēm, kas virs spārēm un plēves. Abas principā ir pakļautas mitrumam šad un tad. Varbūt, ka spiedienimpregnēt nevajag, var ar otu ar erlītu nomālēt.
Vainagdēlis jau, protams, ir pacelts lielākajā daļā gadījumu, bet tomēr tas guļ uz akmens/betona pamata un garantijas, ka kāds akmentiņš nepārspiež ruberoīdu nemaz nav. Un kā esam praktiski novērojuši, gandrīz visām pat ne tik sen celtām mājām tas vainags tomēr vairāk vai mazāk ir sapuvis. Es te 100% liktu tikai un vienīgi kvalitatīvi spiedienimpregnētu dēli. Kā nekā uz tā balstās viss mājas karkass, un ja tas sāk pūt un drupt, šķiebties sāk arī visa māja.

Pacēlums virs ēkas apkārtnes grunts ir viena lieta, bet, piemēram, ja istabā izlīst ūdens vai tiek izmazgāta grīda ar armijas metodēm? Man kūts variants tomēr šķiet tālredzīgāks.

Man, piemēram, sienas karkass sākas apmēram 5cm virs gatavās grīdas, resp. pamatu mala ir augstāka. Istabās no problem, ir 10cm augstas grīdaslīstes, tādas var redzēt praktiski visās amerikāņu filmās un sveņiem arī populāras. Vienīgais pie durvīm sanāk tāds paaugstāks slieksnis, bet nekas.
Nokačāju Larry Haun filmas, visas 3 - framing floors, Framing Walls un Framing Roofs. Baigi labās, paldies, ka ieteici, pārsteidz tā viņu efektīvā darba metode. Tas vecais 2-atā ar bračku to karkasa māju, apmēram 150m2, uzblieza nedēļas laikā!!! Pilnīgi visu - sākot ar grīdas karkasu, sienas un jumtu ar jau uzsistu OSB.
Lai gan, salīdzinot ar zviedru filmām, kuras te biju ielicis, uzreiz saprotams, kāpēc vētras laikā amīšu mājas aizpūš kā kartona kastes, jo man uzkrita tas, cik maz stiprinājumu principā tiek izmantots. Nekur nav nekādu metāla leņķu, vienīgi siju kurpes vietām, skrūves praktiski neizmanto utt. Ļoti patika tā mērīšana pēc fakta, ka dēļus zāģē uz vietas, nemērot ar mērlenti, bet mērot noliekot to vietā.