UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Zemējums
Autors: Janisjanis ()
Datums: 07/12/2018 12:19

Sveiki.
Saskaros ar problēmu,ka pieskaroties vienlaicigi ūdensvadam un starpsienas stangai nedaudz kutina ar strāvu..
Pieļauju, ka kaut kur sūkņos, vai kaut kur citur ir neliela strāvas noplūde. Zemējums nav.
Vai risinājums ir ok, ja izurbj grīdā caurumu un iedzen zemē kādu pusmetru dziļumā 8/10 mm armatūru pie kuras pievienot zemējuma vadus? Varbūt armatūras vietā kāda cita materiāla stieni jāizvēlas?

Re: Zemējums
Autors: ETT ()
Datums: 07/12/2018 13:11

Man domāt, ka sausā gruntī iedzīt pusmetru ir tikai grīdas bojāšana. Tāds pats efekts būs, ja to stienīti atstāsi virs grīdas :)
[www.building.lv]

Re: Zemējums
Autors: Janisjanis ()
Datums: 07/12/2018 14:31

Plāns B pašlaik ir izmantot sazemējumu no sadales skapja, kurš atrodas metrus 20 no mājas. Cik saprotu tad ir vajadzīgs pamērīt omus pienākošajajam zemējuma vadam. Ja omi ir pietiekoši zemi, tad plāns C ar episkiem sazemējuma kontūriem atkrīt..?.

Re: Zemējums
Autors: ETT ()
Datums: 07/12/2018 14:44

Ar ko un attiecībā pret ko ta mērīsi? Zemējuma pretestības mērīšanai lieto speciālus verķus un metodes. Un atsevišķs zemējuma vads skapī arī nepienāk. Tur 0 ar zemi kopā un skapim būtu jābūt tā saucamajam atkārtotajam zemējumam, par ko gan māc lielas šaubas. Klasiski Tu zemējuma vadu vari iegūt, atvelkot atsevišķu vadu no šī sadales skapja 0 (pie reizes arī zemējuma) kopnes līdz konkrēti vajadzīgajai vietai vai atsevišķai zemes kopnei savā el.skapī, vai kasnu Tev tur ir. Atslēgas vārds ir "atsevišķs" :)

Re: Zemējums
Autors: Janisjanis ()
Datums: 07/12/2018 17:41

Tieši tā es ar grasos darīt.. es līdz skapim aizvilku 5 dzīslu vadu. 3 fāzes, 0 un zeme. Zemi ņemšu no skapja, jo viņam ir jābūt sazemētam. Skapi pirms 4 gad sadales tīkli uzlika

Re: Zemējums
Autors: Rx ()
Datums: 07/12/2018 19:37

Skapim liek atkārtoto zemējumu,ie zemē skapi kopā ar pienākošo neitrāli. Cik zinu, zemējuma pretestībai šādam zemējumam jābūt ne mazākai par 30 omiem. Bet mājai , zemējuma pretestībai jau jābūt 4 omiem. Līdz ar to, šāda zeme var arī nenostrādāt, jo skapja zemējums ir tikai palīgzemējums, drošuma zemējums. Jums vajag 4 omus pēc normatīva, tīklam 400V. Cik esmu redzējis, Sadales tīkla "speci" vai algotie citas firmas pārstāvji, vienkārši iedzen stieni. Neesmu redzējis, ka skapju zemējuma pretestību mērītu ( man lika 2 skapjus Jūrmalā un Rīgā). Var jau būt, ka bija pēc tam mērījumi, ko veica citi. Bet nesastapu šo procesu darām. Te lasāmviela: [www.latvenergo.lv]

Re: Zemējums
Autors: Tinis ()
Datums: 07/12/2018 21:07

Jaunu zemējumu droši vien nav īpaša jēga mērīt. Stieņa pretestība speciem zināma un ir pēc standarta. Ja vads pareizi un cieši pieskrūvēts un stienis noteiktā dziļumā iedzīts, tad viss būs štokos. Mēra veciem zemējumiem, lai noskaidrotu vai tur viss zem zemes nav sapuvis un vēl strādā.

Re: Zemējums
Autors: Pavļiks.ejam caur mežu ()
Datums: 07/12/2018 22:14

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jaunu zemējumu droši vien nav īpaša jēga
> mērīt. Stieņa pretestība speciem zināma un ir
> pēc standarta. Ja vads pareizi un cieši
> pieskrūvēts un stienis noteiktā dziļumā
> iedzīts, tad viss būs štokos. Mēra veciem
> zemējumiem, lai noskaidrotu vai tur viss zem
> zemes nav sapuvis un vēl strādā.
Labāk paklusēt, nekā h..ņu runāt. Zemējumu jāmēra atbilstoši MK noteikumiem, un stieņa pretestība un grunts īpatnējā pretestība nav noteicošais. Palasi vismaz 48 LEKu un sapratīsi kas ir kas. Par periodiskumu iekš MK

Re: Zemējums
Autors: Rx ()
Datums: 07/12/2018 22:28

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jaunu zemējumu droši vien nav īpaša jēga
> mērīt. Stieņa pretestība speciem zināma un ir
> pēc standarta. Ja vads pareizi un cieši
> pieskrūvēts un stienis noteiktā dziļumā
> iedzīts, tad viss būs štokos. Mēra veciem
> zemējumiem, lai noskaidrotu vai tur viss zem
> zemes nav sapuvis un vēl strādā.

Grunts īpatpretestības lielums būtiski izmainās atkarībā no grunts mitruma, ķīmiskā sastāva, porainības, vadītspējas, temperatūras, slāņu vertikālo biezumu un saguluma. Sausās vasarās laika apstākļu ietekmē var būt liela zemes īpatpretestība. Līdz ar to, uz mērīšanas momentu zemējuma pretestība var nesasniegt vēlamo un "papīri " neies cauri". sSieņi praktiski ir ar 0,0 om pretestību. Bet pievienotie vadi, šinas, savienojumi gan ienes. Cik atceros, pieslēgšanas vietā pašas savienojošās līnijas pretestībai jābūt mazākai par 0,5 om. Ir tas viss noteikts manis minētajā standartā.



Jūsu Vārds: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **        ********   ********        **  **    ** 
 **        **     **     **           **  ***   ** 
 **        **     **     **           **  ****  ** 
 **        ********      **           **  ** ** ** 
 **        **     **     **     **    **  **  **** 
 **        **     **     **     **    **  **   *** 
 ********  ********      **      ******   **    ** 

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727