UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Iet uz lapu: 12345Nākošā
Pašreizējā: 1 no 5
Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Autors: binary ()
Datums: 25/11/2018 00:20

Mēģinu saprast, kādu infiltrācijas risinājumu lai izvēlas. Baldones puse, lauku teritorija, grunts mālaina, gruntsūdeņi zemi, bioloģiskās kanalizācijas iekārta no august.lv. Nekādu grāvju tuvumā nav.

Pēc projekta ir paredzēts AS-Krecht L=3.0m infiltrācijas tunelis, ierakts pusotra metra dziļumā 3m platā bedrē, bedre aizbērta ar "esošās smilts grunts apbērumu", zem 1.3m platā tuneļa 40cm biezs skalotu oļu slānis 1.7m platumā. Bet nu projektam līdz galam uzticēties nevar, ir tur šādi tādi brīnumi sazīmēti :)

Džeks no august.lv sabiedēja, ka man te nekas nekur nesūksies - sak', izveidosies "mālu vanna" un viss, turklāt nevarēšot normāli novērtēt, tas tunelis strādā vai nē. Minēja divus "potenciāli drošus" variantus:
1) laist ūdeņus auglīgajā virskārtā;
2) rakt grodus, pamatni aizbērt ar oļiem.

Otrais variants man pat kaut kādā mērā simpatizē, jo varētu gan paskatīties, vai ūdeņi iesūcas, gan sakopt vajadzības gadījumā, gan arī pasmelt ūdeni priekš kaut kādiem krūmiem un puķēm. Tik nezinu, cik lielus grodus vajadzētu un vai tas variants vispār strādātu.

Par grunts slāņiem - pēc ģeotehniskās izpētes datiem sanāk apmēram šādi:
1) 30cm augsne, vidēji humusēta
2) 60cm putekļaina smilts, mālaina, irdena, brūna
3) 70cm mālsmilts, cieta līdz plastiska, sarkanbrūna
4) ~1.5m dziļumā sākas putekļaina smilts, nedaudz mālaina, ļoti blīva, dzeltenbrūna

Viedokļi? Kādi infiltrācijas varianti strādātu, kādi nestrādātu? Kas ir ar to "ceturto" slāni - tam vajadzētu normāli uzsūkt vai nē?

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Autors: agrais ()
Datums: 25/11/2018 08:14

Es sev ieraku tuneli. Man gan grants apakšā. Bet...cik tad tas udens sutka satek? Tur jau nav taka atgriež kranu un tek visu laiku. Tas gan atkarīgs no lietotaju daudzuma.Bet pa lielo jau tas udens tuneli nonaks periodiski, līdz ar to būs pietiekosi laika nosūkties. Uztaisi tunelim apakša kartīgu pīragu, vari sašķembot,saoļot lielaku laukumu, būs ūdenim kur palikt, sevišķi ja zems gruntsūdens.Ja raksi grodus, tad tas pats tunelis vien būs- tunelim jau ari apakša ber oļus, tajos ar viss udens satek un sasucas.

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Autors: soseds2 ()
Datums: 25/11/2018 11:20

Mans viedoklis: Tunelis ar oļu piebērumu ir līdzīgs tipuma ziņā grodiem. Tuneļa priekšrocība-tā lielais plaknes laukums un tilpums infiltrācijai. Es Visdrīzāk novērtētu grunts iesūkšanas spēju praktiski uz vietas izrokot dazādos dziļumos kontrolbedres. Ja nepieciešams attīrīto ūdeni izmantot laistīšanai, tad labāk grodi ar uzkrāšanas iespēju.

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Datums: 25/11/2018 11:36

Man arī ir augusts - laba manta. Nu ir arī patēriņš man diezgan normāls. Grodos man noteikti nesasūktos, jo man ir sistēma ietek drenāžā, kura pēc tam grāvī. Man tur drenāžai posms bija aizaudzis ar saknēm un abi atstoņiki bija pilni.

Vispār, lai arī skaitās, ka dezgan labi attīra, es viņu dziļi zemē nelaistu, jo īpaši, ja ūdens ņemšanas vieta nav urbums.

Es teiktu, ka ja tev būtu miniatūrs grāvītis reljefā, kurš ir varbūt ceļmalas abās pusēs vai kaut kur, kur tam tāpat būtu jābūt, tad es ar sūkni pārsūknētu virzsemē. Tur tik tiešām viss sanāks eko tad.

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Autors: Mairis ()
Datums: 25/11/2018 14:59

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mēģinu saprast, kādu infiltrācijas risinājumu
> lai izvēlas. Baldones puse, lauku teritorija,
> grunts mālaina, gruntsūdeņi zemi, bioloģiskās
> kanalizācijas iekārta no august.lv. Nekādu
> grāvju tuvumā nav.
>
> Pēc projekta ir paredzēts AS-Krecht L=3.0m
> infiltrācijas tunelis, ierakts pusotra metra
> dziļumā 3m platā bedrē, bedre aizbērta ar
> "esošās smilts grunts apbērumu", zem 1.3m
> platā tuneļa 40cm biezs skalotu oļu slānis
> 1.7m platumā. Bet nu projektam līdz galam
> uzticēties nevar, ir tur šādi tādi brīnumi
> sazīmēti :)
>
> Džeks no august.lv sabiedēja, ka man te nekas
> nekur nesūksies - sak', izveidosies "mālu vanna"
> un viss, turklāt nevarēšot normāli novērtēt,
> tas tunelis strādā vai nē. Minēja divus
> "potenciāli drošus" variantus:
> 1) laist ūdeņus auglīgajā virskārtā;
> 2) rakt grodus, pamatni aizbērt ar oļiem.
>
> Otrais variants man pat kaut kādā mērā
> simpatizē, jo varētu gan paskatīties, vai
> ūdeņi iesūcas, gan sakopt vajadzības
> gadījumā, gan arī pasmelt ūdeni priekš kaut
> kādiem krūmiem un puķēm. Tik nezinu, cik
> lielus grodus vajadzētu un vai tas variants
> vispār strādātu.
>
> Par grunts slāņiem - pēc ģeotehniskās
> izpētes datiem sanāk apmēram šādi:
> 1) 30cm augsne, vidēji humusēta
> 2) 60cm putekļaina smilts, mālaina, irdena,
> brūna
> 3) 70cm mālsmilts, cieta līdz plastiska,
> sarkanbrūna
> 4) ~1.5m dziļumā sākas putekļaina smilts,
> nedaudz mālaina, ļoti blīva, dzeltenbrūna
>
> Viedokļi? Kādi infiltrācijas varianti
> strādātu, kādi nestrādātu? Kas ir ar to
> "ceturto" slāni - tam vajadzētu normāli uzsūkt
> vai nē?

Man august aiz bio uzlika sūkņa staciju ar sūkni kurš izlaiž ik pa laikam ūdeni ārā. Pagaidu variantā izraku bedri. It kā māls bet tāpat pazūd tas ūdens. Daļa iztvaiko daļa gruntī. Pa lielam galā arī laistītāju varētu likt un vasarā lai laista zālāju.

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Autors: binary ()
Datums: 21/05/2019 08:22

Vietējā avīzē pavīdēja info, ka līdz kaut kādam tur datumam visiem jāatskaitās par savām kanalizācijām. Kam kaut kas nav kārtībā, tiem savu kanalizāciju jāsakārto (jāpiesaista "neatkarīgos ekspertus", "jāsertificē" utt). Kam bedres, tiem regulāri jāizved. Tad nu tagad "triecientempā" jāierīko kanalizācija, kamēr būvniecība vēl procesā, citādi gaidāmi administratīvie sodi :D

Šķiet, infiltrācijai var sākumā ierakt 1-2 grodus - derēs gan infiltrācijai, gan krūmu/zāles laistīšanai, ja būs tāda vēlme. Ja nepietiks, tad pēc tam var pielikt klāt tuneli. Kāds būtu minimālais attālums starp tiem grodiem un bio iekārtu?

Vēl ir problēma ar dziļumiem - vajag sūkņa staciju, jo kanalizācijas caurule pamatos iznāk ~metra dziļumā, līdz bio iekārtai vēl ir ~25m ar kaut kādu kritumu. Protams, ka sūkņa staciju par 1k EUR negribas likt :D Kādi varianti?

Prātoju, vai pietiktu ar vertikāli ieraktu kādu D315 vai D400 SN4 kanalizācijas cauruli, kurā ievietots atbilstošs sūknis. Caurules garums droši vien ap 2m. Cena tādai caurulei 4collas.lv - 57 EUR par D315, 92 EUR par D400. Vēl vajag 2gab korķus (cenas attiecīgi 12/gab un 18/gab). Gar sāniem piebērtu smiltis. Caurulei apakšā pielīmētu korķi, vajadzīgajās vietās no sāniem uztaisītu caurumus pienākošajām caurulēm (2gab) un izejošajai caurulei (1gab), te droši vien vēl kaut kādas izmaksas uz savienojumiem. Līmētu ar stikla šķiedras audumu un epoksīda sveķiem. Strādātu tāds variants vai nestrādātu? Jebšu lētāk būtu ņemt kādu gatavu risinājumu?

Kam pievērst uzmanību, pērkot sūkni?

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Autors: robs ()
Datums: 21/05/2019 09:25

Mairis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man august aiz bio uzlika sūkņa staciju ar
> sūkni kurš izlaiž ik pa laikam ūdeni ārā.
> Pagaidu variantā izraku bedri. It kā māls bet
> tāpat pazūd tas ūdens. Daļa iztvaiko daļa
> gruntī. Pa lielam galā arī laistītāju varētu
> likt un vasarā lai laista zālāju.

Cik aptuveni izmaksāja sūkņu stacija, kāda konfigurācija? cik dziļa, kāds diametrs? Laikam man šis arī aktuāli .. infiltrācijas aka netiek galā un viss brīnums tek atpakaļ attīrīšanas iekārtā :(

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Datums: 21/05/2019 12:02

Es binary tev ietektu izskatīt variantu tomēr pārskatīt vai kanalizācijas izvadu tomēr nevar pārstrādāt un ielaist jaunu un augstāk, veco ignorēt. Jā, nepatīkami, bet tā sūkņu padarīšana reāli ir pamatīgs čakars no dažādiem aspektiem un daudz kas tur var saiet dēlī. Šādām sistēmām jābūt muļkdrošām. Sūknis var aizdambēties, var pazust elektrība, var noklāties pats sūknis utt.
Jautājums - kāpēc bio jāliek 25m attālumā no ēkas? Kāds pamatojums? Manuprāt jāliek jo tuvāk jo labāk - īss neattīrīto notekūdeņu ceļš (mazāks risks aizsērēt, samazināties caurplūdei, zemākas izmaksas, īsāks elektrokabelis.
ja nepieciešams 25 metrus var likt jau attīrītajam izvadam. Ideāls risinājums, ja izvadu var aizvilkt līdz kādam grāvītim vai ieplakai tad jautājums par infiltrāciju nebūtu aktuāls vispār. Pretējā gadījumā jāskatās kāda grunts. Varbūt grods ir pietiekami, varbūt nē. Var grodā atstāt sūkni ar pludiņu un palaist vispār virzemē kaut kur ja virs pieļaujamā līmeņa.
Primārā probēma manā skatījumā ir ievada augstums un primāri tas būtu jārisina, nevis jārad liekas problēmas.
Ko arhitekts domāja ar tādu metra izvadu? Cerēja pieslēgties pilsētas kanalizācijai? Šito grābekli skatos daudzi kāpj, saliek izvadus nedomājot kas būs pēc tam.

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Datums: 21/05/2019 12:04

Robs - ja tev problēma ir attīrītie ūdeņi grodā, tad tava sūkņu stacija depo maksā 25eur - iegrmdējamais plastmasas sūknis ar pludiņu.

Re: Infiltrācija pēc bioloģiskās kanalizācijas
Datums: 21/05/2019 12:18

Vēl infiltrēt var diezgan sekmīgi, ja grunts smilšaina, tad var vilkt līniju prom piem. tie paši 25 metri uz grodu, bet līniju taisīt no drenāžas caurumotās gofras ar kokosu. Tādā laikā kā tagad līdz grodam varētu arī neaiztecēt.

Iet uz lapu: 12345Nākošā
Pašreizējā: 1 no 5


Jūsu Vārds: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
PjLYn

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
redakcija@building.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727