Saskaroties ar lērumu problēmu mājas remontēšanā/atjaunošanā, liekas, ka ir istais brīdis padomāt par apkures sistēmu remontējamai mājai - lai pēc tam nerastos liekas problēmas/pārbūves nepieciešamības nākotnē.

Lietas būtība: ir māja (vispārīgs raksturojums teksta beigās), kas netiek pastāvīgi apdzīvota un tuvākajā laikā arī netiks, līdz ar to ziemā māja netiks nepārtraukti apkurināta. Pašlaik pamata vēlēšanās būtu iespēja atbraukt vismaz reizi mēnesī arī ziemā, iekurināt un palikt pa nakti vai vairākām. No visām telpām ziemā derīgas apdzīvošanai ir pagaidām divas telpas pirmajā stāvā zem siltinātas pārsedzes. Te ir vieta un iespējas likt krāsni/kamīnu. Minimālais apkures variants būtu šīs divas istabas; optimālais - padomāt ko un kā nosiltināt un apkurināt arī sūkņa telpu (atrodas kādus 7m no minētajām istabām) un virs tās esošo vannasistabu otrajā stāvā.

Pašlaik ļoti patīkams variants liekas kamīnkrāsns ar karstā gaisa apkuri. Bet vai tādu esošajai mājai vispār ir iespējams ierīkot? Vai var likt jaudīgu kurtuvi uz 25-30 kw nākotnes vārdā, bet sākotnēji izmantot to samazinātas jaudas režimā? Tipa pirmais etaps: kurtuve ar akumulācijas materiāliem un gaisa kolektoru (pagaidām netiek izmantots), samazināta jauda; otrais etaps: sākam izmantot kolektoru un no kolektora velkam pirmos apsildes vadus uz sūkņa telpu; trešais etaps: māja jau tiek siltināta un vadi tiek savilkti uz pārējām telpām. Cik saprotu, tad šim variantam papildus vēl jāliek metāla čaula skurstenī.

Es saprotu, ka pats labākais ir likt kamīna apkuri ar akumulatoru, bet būs problēma ne tikai ar sistēmas ierīkošanu, bet jau minēto mājas neapdzīvošanu - var gadīties, ka tā ari stāv mēnesi salā bez jebkādas kurināšanas. Vai arī šādām neapdzīvotām telpām jebkāda periodiska un reta apkure nav vispār ieteicama un vienīgais veids, kā tās apkurināt, ir izmantot, piemēram, gaisa siltumsūkni, kas uztur kādus 5 grādus ziemā, lai atbraucot var kurināt "parasto" apkuri?

Papildus vēl esmu apdomājis/dzirdējis par:
Podiņu krāsns apkure. Minētajām divām istabām pietiks, bet ilgtermiņā tad vēlāk tā pat būs nepieciešama papildus apkure citām telpām. Varbūt var veidot gaisa ejas uz otro stāvu, bet vai krāsnij pietiks jaudas? Un ar to laikam nevar apkurināt minēto sūkņa telpu. Kā īsti podiņu krānsns "panes" neregulāru kurināšanu (tipa, pakurina divas dienas, nedēļu nekurina, atkal iekurina, tad mēnesi nekurina)?

Gaiss-gaiss siltumsūknis. Baigi patīk teorētiskā uzstādīšanas vienkāršība, bet praksē dzirdu, ka ziemā tik spoži nestrādā, ja nav papildus apkures avotu un ja māja ir slikti siltināta. Plus vēl tramīgi, ka ārējam blokam "nepieaug kājas" prombūtnes laikā. Savukārt zemes siltumsūknis ir pārāk dārgs ierīkošanā un viss.

Gāzes pieslēguma nav un līdz ar to tas netiek apskatīts.

Ar prieku lasīšu Jūsu padomus, ko darīt šādā situācijā un uz kādu apkures sistēmu orientēties.

Mājas apraksts: māja 2 stāvi, 200 kv.m., maksimālā apkurināšanas platība ~160 kv.m., "minimālā" jeb aprakstītās divas istabas ir ~30-40 kv.m.
1.stāvs: sienas - pamatā dolomīts + vietām ķieģelis no iekšas, kopējais sienas biezums ir uz kādu pusmetru.
2.stāvs: sienas - gāzbetons/fibo bloki (pusmetra augstumā pa perimetru) ar vagondēļa apšuvumu + nesiltināts ranila jumts.
1. stāva grīdas: pamatā betons, tad vēl 10-15 kv.m. klons gabals, un vēl padsmit kv.m. grīda pašlaik demontēta.
stāvu pārsedzes: vienai pusei mājas - ķieģeļu pārsedze ar sliežu sijām, virs kuras otrajā stāvā pašlaik nekas vēl nav likts virsū (pliki pārseguma ķieģeli), šī pārsedze daļēji atrodas virs neapkurinātām telpām (garāža + papildtelpa); savukārt otrajai mājas pusei ir koka pārsedzes ar mitrumizturīgo skaidu plāksni un siltinājumu (tipa keramzīts + vate). Šī apmēram 4 gadus vecā pārsedze gan ir uz jautājuma zīmes - jāskatās vai nav bojāta ar mitrumu/sēnītēm/branti (licēji pieļāvuši lielas lažas).
Mājai ir ķieģeļu skurstenis, kādreiz bija pieslēgtas 2 krāsnis + apkures katls, bet nu ir palicis vien nederīgs ogļu katls un divi demontējami radiatori. Papildus ir dekoratīvs atvērtais kamīns, kas neder apsildei.

Jūsu gadījumā manuprāt der tikai krāsns apkure, jo brīdī kad nekurināsiet ziemā viss sasals un saplīsīs tas attiecas arī uz parasto ūdensvadu. Gaisa apkure sildīs tikai tik ilgi kamēr degs kamīns.

Mans stāsts par lauku māju, kur aizbraucu tikai vīkendos.

Uzburat ainiņu. Atbrauc piektdienas vakarā, ārā, teiksim -18 ziemā, iekšā - 12 (nedēļu nav būts). Iekuram podiņu krāsni. Kad viņa būs silta? Pareizi - uz nākamās dienas pēcpusdienu :) , nu ok, varbūt rīta pusi.

Tamdēļ papildus podiņu krāsnij izmantoju jotulu - ātri dabuj pirmo siltumu, bet tik pat ātri atdziest. (bet tad jau podiņu krāsns ir sākusi dot siltumu).

Jebkura apkure, kur siltumnesējs ir ūdens vai tosols neder, ja prom esi ilgāk par 2-3 dienām - sasals ragā.

Nu tikai epizodiskai sildīšanai nedēļas nogalēs vecie labie elektriskie radiatori arī ir variants. Protams, dārgāk kā malka, bet sāk uzreiz pēc slēdzīša nospiešanas.

Vēl ir variants - kamīnkrāsns + sildmūris kaut kādai siltuma akumulācijai. Bet vispār, šitādiem visādiem variantiem labs būtu granulu kamīns. Nebūtu viņi tik dārgi.

Kapēc apkures sistēma ar tosolu neder? Paņem jaudīgu Jotul ar cirkulaciju, savelc sistemu divām istabām kad būs vajadzība pieslēgsi pārejas istabas. Labumi - būs normāla apkures sistēma viegli papildināma ērti regulējama ar radiatoriem, lēta ekspluatācijā un labi dos siltumu. Kamīnus ar gaisa vadiem neieteiktu - gruti sabalansēt apkuri, kā arī parādās melni pleķi pie gaisvadu lūkām.

Nu man pret tosolu tāda subjektīva nepatika - pēc teorijas jau viņš der.

Kas man nepatīk tosolā (ja salīdzina ar ūdeni), bet patstāvīgi apdzīvotas mājas gadījumā:
1) piem., ja vajag noņemt radiatoru, nomainīt termostatu (ok, piekrītu, to vajag reti), tad jādomā kur un kā to izlieto tosolu likt, un kas ar viņu aptecēs - ūdens - gan izliet var, gan, ja kāda pile kaut kur virsū tiek, nav ne vainas.
2) draugam elektrības pārrāvuma laikā uzvārījās katls un pārspieda presēto trubu - visi griesti nolieti ar tosolu - laimīgs viņš nebija (ar ūdeni nolietās vietas būtu vienkāŗšak pēc tam remontējamas)
3) ūdens sistēmu uzpilda atgriežot krānu un viss, ar tosolu - liela ķēpa. it sevišķi ar sistēmas papildināšanu (ok arī to nedara katru dienu)
4) cena

Bet kā jau teicu, tas viss subjektīvi - daudzi sistēmās pilda dārgo tosolu un dzīvo laimīgi :)

Nākotnē tāpat būs droši vien vajadzīga jēdzīga nopietna sistēma, un tagad tādu tur ielikt nevarēs. Tur vajadzēs pieklājīgu jaudīgu katlu, kuru tur tagad likt dēļ dažām dienām un mēģināt uztaisīt apsaisti ir manuprāt pagalam neizdevīgs pasākums.
Es domāju, ka tur ir vajadzīgas krāsnis parastās, vai nu tās rūpnieciskās buržuikas, vai buržuikas ar ķieģeļiem vai vienkārši ķieģelu krāsns. Viss ir tagad nopērkams.
Auksti būs šā kā tā ziemā, bet izdzīvot varēs.
Man savulaik bija uz līdzīgu kvadratūru katls + radiatori glikols sistēmā + 2 podiņu krāsnis. Sākumā radiatori uzsilda cik ne cik un podiņkrāsnis noturēja nakti. Bija labi, bet padārgi. Tagad viss mainījies un visa tā apsaiste katlam tika pārtaisīta un katlu arī tagad prasās lielāku, bet iztikt vēl var.

Tev šobrīd visas nesošās un norobežojošās konstrukcijas masīvas nedegošos materiālos - tikai daļa no pārseguma un jumta nesošās - koka. Grīdā ...? siltumizolācijas NAV!
Tātad, tas nozīmē, ka jebkurā apkures variantā tev komfortabla līmeņa sasniegšanai ziemā paies vismaz 4..8 stundas, lai daudzmaz uzsiltu šis konstrukcijas un pie dolomīta sienām būs palielināts mitrums telpās.. jo sienas 'neelpo" - nelaiž vai laiž ļoti maz cauri ūdens tvaikus... tie izvēdināties var tikai caur skursteņiem, ko ēkai metāla 'neelpojošs' jumta segums. Tātad, lai komfortabli justos, tev papildus telpas ziemā jāvēdina - jātērē siltums aukstā gaisa papildus piesildīšanai, kas nodrošinās vēdināšanu.
Visumā var teikt, ka ēka nav būvēta domājot par energoresursu taupīšanu. Vasarā 1.stāvā var būt "okei", bet 2.stāvā - 'siltumnīcas' režīms, jo daļā no koka pārseguma ir siltumizolācija - vate, kas neļauj siltumam pāriet konstrukcijās.
.. tapēc ziemai optimāli būtu izveidot telpas ar iekšējo siltumizolāciju... tādā gadījumā elektrosildītājiem jāuzsilda gaiss un jānodrošina vēdināšanas vajadzības... masīva un periodiski kurināma elementa izbūve - ja nu vienīgi plīts ēdiena gatavošanai ar iestrādātu sildčusku, kur ūdens sistēma aizbraukšanas gadījumā iztukšojama...karstais ūdens tikai dušai un traukiem. Ūdens sūknis nosiltinātā pamata bedrē... atslēdzams uz aizbraukšanas laiku.

Liels paldies visiem par atbildēm.

Mazliet vēlos pieprecizēt un noformulēties.

Tātad esošajā situācijā, skatoties no nākotnes apkures aspekta, šādai mājai var droši betonēt pārpalikušo padsmit kv.m. grīdu pirmajā stāvā (kāda ir optimālā konstukcija - šķembas + plēve + keramzīts + plēve + putuplasts + plēve + betons?) Un ko darīt ar otrā stāva ķieģelu pārsedzi, zem kuras daļēji ir arī neapkurinātā garāža - keramzīts + lāgas un grīda? Vai armatūra + keramzītbetons? Vai kaut kas cits?

Vēlos noprecizēt - tas, ka grīdā nav siltumizolācija, bija domāts par 1.stāva betona grīdu? Vai arī otrā stāva pārsedze ar to keramzīta + akmens vates pildījumu ir drīzāk uztverama kā skaņas izolācija un mazāk kā siltumizolācija? Par telpas iekšējās siltumizolācijas veidošanu - doma bija sajūgt kopā pirmo un otro stāvu vienā mājas pusē, bet tad jānosiltina vismaz daļa no jumta. Jumtu ir paredzēts siltināt, minimāli siltinot pa spāru līniju un vairāk veidojot tādu kā apdzīvojamu kubu spāru un otrā stāva grīdas veidotā trijstūra ietvaros. Gan lētāk nekā siltināt visu pa spārēm, gan tipa optimālāk - jo jumts ir arī uzlikta ar lažām.

Bet pagaidām (šoziem) tad bija drīzāk ideja likt tvaika barjeru tajās 1.stāva istabās pie koka pārsedzes griestiem (lai mitrums tajā neiet) - es gan nezinu, kas tad notiks otrajā stāvā pēc fizikas likumiem - vai 2.stāvā dēļ nesiltinatā jumta neveidosies uz grīdas kondensāts?

Par sūkni - nav atsevišķas pamata bedres. Ir telpa, kurā ir maziņš sūkņa "kambarītis" (te gan ir problēmas ar kondensātu vasarā) un aka. Jā - 1.stāva grīdā ir betona grodu aka ar betona pārseguma vāku. No akas nāk caurule, iebetonēta grīdā, uz sūkņa telpu. Te ir vājākā vieta - caurule nav siltināta un iespējams tā pat būtu jāmaina, iestrādājot apsildes vadu vai ko tml. Uz ziemu sūkni loģiski atslēgs, bet nav ne jausmas, ja kaut cik iesilda to telpu ar sūkni un aku - vai var pielaist sūkni (čakars gan ar ūdens liešanu sūknī uzpumpēšanai) vai arī šādā konstrukcijā bez nopietnas apkures par sūkni uz ziemu vispār ir jāaizmirst?

Par apkurēm gribu piebilst vēl tā - aizdomājos arī par pieminēto tosolu, bet lieta tāda, ka tās istabas ir parastas apdzīvojamās istabas un līdz ar to tajās vieta ir tikai krāsnij vai kamīnam. Akumulatori, sūkņi un tamlīdzīgas palīgiekārtas tur vienkārši neiet iekšā. Tos var izvietot citur (to pašu 7 m attālumā) - bet vai tā vispār dara, kad krāsns vienā galā, bet akumulators - citā? Savukārt telpas, kurās varētu iespiest gan katlu, gan visu pārējo, ir visai patālu no esošā skursteņa. Un tā visa sistēma ar tosola uzpildi (tiešām lats litrā?) pietiekami dārga jau izklausās.

Savukārt krāsnīs vairāk biedē tas, ka tādas tad vajag vismaz divas (nākotnē tad arī otrā stāvā), savukārt skursteņa izvietojma dēļ (nav centrēts, bet gan vairāk vienā mājas malā) paliek bažas par siltuma plūšanu uz otru mājas galu (no skursteņa līdz otram galam būs kādi 15 m stabili). Vai ir vērts būvēt divas krāsnis, kas ir izvietotas vienā mājas galā?

Tāpēc arī pamatā aizdomājos par karstā gaisa apkuri. Tika minēta arī Jotul - es tādu ar pliku 8 mm čuguna kurtuvi kā reiz esmu redzējis darbībā. Istabā nejēgā karsts un ātri atdziest, ja nekuras. Tāpēc bija jautājums par ko tādu - tipa ieliek istabām pa vidu starpsienā (vieta kā reiz ir) un apstrādā ar akumulācijas ķieģeliem/apdari - tad siltums ienak abās istabās, un turas vēl brīdi pēc izkuršanās. Un tajā istabā, kurā ir kurtuves stikls, tad siltums ienāk jau ātrāk - vismaz kurtuves priekšā? Bet tad te, cik saprotu, var būt problēmas ar potenciālu kurtuves pārkaršanu - tāpēc arī jautāju par kurināšanu ar samazinātu jaudu. Vai arī tādas kurtuves vajag un ir paredzētas tikai kurināšanai ar pilnu jaudu? Un tā jau laikam nav, ka var likt tikai pliku kurtuvi sākumā ar akumulējošu apdari, lai vēlākā nākotnē tai slēgtu klāt centrālapkuri ar tosolu vai tml.?

Bez tās mūra daļas nosiltināšanas ziemā tur nav īsti ko meklēt, jo paies trīs dienas, vai pat nedēļa, kamēr tas uzsils. Visā silšanas laikā vēl krās kondensātu, ne tik uz virsmas, betr arī grīdas sadurvietā ar sienu, pārsedžu koka daļās, kas sienā , pie sienas utt.
Par tēmu - apkures katls ar radiatoriem, propilēnglikolu uz ,piem, -30gr, kādi 3gab 2kw pūtēji, ko ieslēgt uz pāris stundām tikai lai uzdzītu temperatūru atbraucot, el siltā grīda vannas istabā. Ar pašu sūkni nav nekāds čakars, tik paņem pāris litrus ūdens uzliešanai - to visu var uztaisīt ļoti ērti un ātri apkalpojamu...