am0601:
Nereklamēju Cenuklubu, jo liekas pašam mazliet padārgi tie elektroniskie balasti. Varbūt citur lētāki. Ja ir elektroniskais balasts, tad nevajag nekādus starterus un kondensatorus. Ir vajadzīgas 4 lietas: armatūra(jeb lampa), dienasg.spuldze, elektr.balasts(ir vienai lampai, divām kopā, 4 18watīgajām u. c) un vadi.

Vienstāvs:
Nepārzinu rādiodetaļas, tikai interesē uzzināt reālus rādijumus, jo sakarinot 20 lampas(pa 2 36W spuldzēm katrā) ir starpība vai tērē 4,1kW(mēriju pad laiku droseļu slēgumu), vai 1,4kW(ar elektr.dros).
Būtu forši, ja kāds būtu to shēmu salicis un iemestu rādijumus forumā:)

Ar dienas gaismas lampām ir daži interesanti fakti,secinājumi: Agrāk, lai ierobežotu strāvu caur lampu lika virknē tērauda serdes droseli kas kalpoja kā induktīvā pretestība, bet siltumu tai vajadzēja izdalīt ļoti maz. vajadzēja... bet reāli šī drosele, kas senāk bija liels klucis, sakarsa līdz 70 un vairāk grādiem. Vēlāk atrada labākus serdes materiālus un drosele palika mazāka, mazāk sila. Skolā mācīja ka dienas gaismas lampas ir ļoti ekonomiskas! Bet , jā, pati lampa ekonomiska, ja rēķina uz to krītošo spriegumu, jaudu un gaismas atdevi salīdzinot ar kvēlspuldzi. Bet kad apskata visu lampu kopā ar droseli, tad šis lielais lietderības koeficients nav vairs tas labais: Drosele silst ļoti. Vēlāk jaunās droseles jau kļuva labākas un lietderības koeficients auga. Arī skaitītāji reaktīvo jaudu neuzskaitīja...Tad parādījās elektroniskās droseles- elektroniskas balasta shēmas ar maziem gabarītiem. Tās, kas izkopētas no Modelist-Konstruktor ir sprieguma paaugstināšanas shēmas, pārdegušām lampām, kurām pušu kvēldiegs. Bet ar lielo spriegumu jonizācija notiek bez kvēles radītās elektronu plūsmas. Bet reāli šī shēma protams strādāja, tikai gaismas atdeve bija manāmi mazāka kā jaunai lampai ar droseli.Bet nu iestājušies savādi laiki: Jau ir ziņas no lietotājiem, ka Latvenergo liek elektroniskos skaitītājus. Un šie skaitītāju jau uzskaita arī reaktīvo jaudu! Tas ir jaudu, kas rodās strāvas nobīdes no sprieguma ejot cauri-paralēli kapacitātēm, induktivitātēm. Kapacitātes kā zināms ir visu impulsa barošanas shēmu pamatelements. Un nav izslēgts, ka arī dienas gaismas lampas, kas līdz šim radīja arī induktīvu slodzi, tiek uzskaitītas kā patērētā elektroenerģija. Un mēs ar ekeonomiju sākam neekonomēt....Un maksājam par reaktīvu jaudu siltuma jaudas vietā. Rādījumi pieaug reālos apstākļos pat par 30 procentiem. Kāda peļņa ...??? tikai mainot skaitītājus un uzskaitot reaktīvo jaudu...Tā ka ekonomisks gaismas avots nav vienmēr ekonomisks. Padalieties ar rādījumu atšķirībām šādām lampām ar veco un Jauno skaitītāju, uzskaitot elektroenerģiju...

Mammai jau gadus 3 ir elektroniskais skaitītājs (sarkanas diodes mirgo vien). Tātad braucot ciemos jāpaņem līdzi kondiķis un jāpaskatās, vai "griežas"?
Agrāk rūpnīcās esot stāvējuši veseli kondiķu bloki lai izkompensētu dzinēju induktivitāti...

Kondensatorus reaktīvās jaudas kompensācijai izmanto vēl šodien_

Vai tiek lietots kāds apzīmējums reaktīvajai jaudai (piem uz osram elektroniskā balasta)? Un vai elekroniskajiem balastiem ari ir reaktīvā jauda.

Mazliet kapacitatīvai vajadzētu būt gan...

Tā shēma, kas te nopublicēta, strādā un var darbināt lampas ar pārdegušiem kvēldiegiem, bet ir virkne iemeslu, kapēc to nevajadzētu lietot. Vienā radiožurnālā bija pamatīga analīze, visu detalizēti neatceros. Galvenā problēma tā, ka caur lampu plūst līdzstrāva. Līdz ar to tiek nesimetriski iztvaicēts viens katods, kura materiāls izsēžas pie viena no galiem un sabojā luminoforu, kura blakusfunkcija ir arī aizturēt ultravioletos starus. Ja izslēgtai dienasgaismas lampai redzams, ka gali jau mainījuši krāsu, to nevajadzētu lietot, kaut ar šādām shēmām tā vēl darbotos. Kaut kādam āra apgaismojumam vai slepenai marihuānas plantācijai varbūt :D

Elektroniskajos balastos, domājams, ir līdziga shēma kā ekonomiskajās lampās, tikai ar jaudīgāku ģeneratoru. Reiz pieliku pie nosprāgušas ekonomiskās spuldzes ģeneratora mazāko apaļo dienasgaismas spuldzi nu to,kas izkatās kā sv.Pēterim nimbs virs galvas :D Kādu pusgadu darbojās, tad nosprāga. Nepētīju, kas pie vainas bija spuldze vai ģenerators.

Domāju, ka elektroniskie skaitītāji uzskaita reaktīvo enerģiju. Te arī parādās jēga tiem gadžetiem, kas ir iespraužami rozetē un sola el enerģijas ietaupījumu.

Tātad arvien pieaugošu kapacitatīvo slodžu laikmetā (kompju, TV, "ekonomisko" spuldžu utt barokļi) mājai paralēli jāslēdz drosele ar adaptīvu induktivitāti?
Nebūs vieglāk padot uz māju līdzspriegumu?

Gadījumā ne (arī) tāpēc teju katra gaddžeta tīkla vads aptīts ap ferīta gredzeniem?