Ir Schiedel moduļu skurstenis iebūvēts keramzīta bloku sienā:
[www.schiedel.lv]

Atkarībā no laika apstākļiem otrajā stāvā cauri apmetumam var redzēt, ka nāk mitrums no skursteņa. Mitums reizēm pazūd un tad atkal parādās. Vispirms mitra iezīmējas ausgtākā *šuve* starp skursteņa blokiem, vēlāk ap to veidojas mitruma pleķis, kas paliek lielāks, tad iezīmējas nākamā šuve utt. Kad bija aukstāks laiks, pleķis izžuva bet tagad kad nav vairs -10 parādījās atkal. Liekas, ka mitrums nāk caur šuvi no skursteņa iekšas uz āru.

Uzlīdu uz jumta, skursteņa cepure apaugusi ar ledus kluci, iebāzu roku, skursteņa iekšējā sieniņa slapja.

* Skurstenis netiek izmantots, jo notika pārplānošana uz cita tipa apkuri.
* Lejasdaļā visas atveras ir aizbāztas ar vati un pa virsu aizpūstas ar putām, lai mājas gaiss nenokļūst iekšā.
* Skurstenim apakšā ir kondensāta trauciņš, kas ir pieslēgts kanalizācijai, bet tam ar šito diez vai kāds sakars.
* Ir divi gabali tādi skursteņi dažādās mājas vietās, problēma līdzīga abiem. Vienam, kas tiek izmantots par ventilācijas izvadu kur visu lauku cauri iet auksta un mitra gaisa plūsma (es zinu ka tā nedrīkst tāpēc pārbūvēsim) problēma ir pat mazāka.
* Skursteņi izbūvēti pēc specifikācijas, ja neskaita, ka apakšā visas atveres ir aiztaisītas, lai neiet prom siltums.

Bilde:
[foto1.inbox.lv]

Jārisina. Variantus studijā! Paldies!

Tev tas mitrums ir no iekšējā virsmas kondensāta, jo skurstenis caursalst. Ja tu viņu nelieto vēdināšanai, tad no augšas taisi ciet tā, lai aukstais gaiss no augšas netiek iekšā, bet apakšu taisi vaļā, lai vienādotos temperatūras starpības starp telpu un kanāla iekšpusi.
Tu mini pareizi, jo aukstāks gaiss, jo tajā var būt mazāks mitruma daudzums g/m3.Ja tu iekšā šo mitruma deficītu nekompensē audzējot puķes podos vai vārot ūdeni katliņā, tad pie centrālapkures tev relatīvais gaisa mitrums krīt zem 30..20%.

Grūti iedomāties, ka caur šamota čaulām var uz āru tecēt ūdens. Pat, ja nav (pilnībā) veikts vai jau bojāts (saplaisājis) šuvju blīvējums.
Varbūt čaulas samontētas kājām gaisā un no pusspundes ūdens tek uz čaulas ārpusi (izolāciju), nevis, kā tam būtu jābūt, uz iekšpusi (dūmeju)?

Ivars droši vien bija domājis, ka kondensāts veidojas starp iekšējo čaulu un apkārtējo keramzīta bloku. Tur ir nedegošās vates ieliktnis un speciāli ventilācijas kanāli.
Man arī nāk nedaudz mitrums, jo skurstenis pagaidām netiek lietots, bet es to norakstu uz neapmesto skursteņa augšējo daļu. Tas keramzīta apvalks kā nekā to ūdeni diezgan brīvi laiž cauri.

Ne*is kapeiku, taisi to skursteni vaļā, un visu atņems kā ar roku. Man kamēr nebija krāsns, gadu skurstenis stāvēja vaļā. Vilkme bija visu laiku pa skursteni ārā - un diezgan pamatīga, es to utvēru kā siltuma zudumus ventilācijas vārdā :) Man virs skursteņa jumtiņš nav, bet pat stipra lietus/sniega laikā nekāda slapjuma nekur nebija. Man tas kondensācijas izvads vispār ir vaļā, nav aiztaisīts, pa turieni nekad nekas ārā netecēja, acīmredzot mājas siltais gaiss un vilkme pat lietu izžāvēja. Tagad, kad kurinu, aizbāzu kondensāta trubai korķi priekšā.
Tev tas mitrums 100% nāk kā Ivars saka - izsalst un uz skursteņa ārējās (kas uz telpu) virsmas kondensējas mājas mitrais gaiss - šamota trubai cauri ūdens netiek. Vai nu tiešām taisi viņu augšā ciet, vai taisi apakšā vaļā, bet ja tev ir pisepiedu ventilācija, nevar jau zināt, uz kuru pusi viņš vilks, ja nosūces ventilators stiprs un vēl rekuperators, tad nebūtu brīnums, ka gaisu velk pa skursteni iekšā (pa vieglāko ceļu), tāpēc tas ir auksts un uz virsmas kondensējas mitrums.

Klasisks piemērs caursalšanai ir siltumizolācijā ievietotās aukstā ūdensvada caurules, kas atrodas ārsienās, bet kurās necirkulē ūdens.

Augšējā keramzīta daļa, kas iziet uz jumta nav ne apmesta ne siltināta. Tas daudz ietekmē, ja neskaita, ka veidojās lielāks aukstuma tilts?

Principā domāju, ka būvinženierim Ivaram Brinkmanim ir taisnība, es tik nesaprotu, kā, ja man apakšā viss aiztaisīts, tas iekšas mitrums tur tiek? Ar kapilāro mitrumu? Mēģināšu Ivara ieteikto metodi.

Pašlaik gaisa mitrums mājā ~50 - 55%. Decembra beigās bija 85%

Man bij līdzīgi tieši ar šādu schiedel skursteni :)
Reizēm ir reizēm nav mitrums otrajā stāvā, pie griestiem.

Papētot kas notiek bēniņos tapa skaidrs porblēmas cēlonis - skurtenis nebij pareizi ielaists pa jumtu iekšā - tobiš, sūcās ūdens intensīva lietus gadījumos stapr skursteni un jumta segumu. Bet izskatijās 1:1 kā bildē.

Tā kā varbūt tur tā problēma.

Es īsti nezinu, bet iespējams, ka šo skursteņu keramzītapvalks izbetonēts savādāk nekā tradicionālā keramzītbetona bloki. Varbūt šim dūmeņa karamzītblokam ir ņemtas tilpumsvarā blīvākas granulas - bloks ir cietāks un tātad labāk vada temperatūru.
Ja siena izsalst, tad uz tās redzams iekšējais kondensātmitrums. Viena metode sienas izsalšanas kontrolei būtu sienas virsmas temperatūras izmēŗīšana šajā zonā. Ja tā atškiras vairāk par 5..6 grādiem no ārsienas temperatūras, tad tā noteikti causalst.

Jā, bloki ir stipri cietāki un blīvāki kā parastie. Temperatūra gaužām zema pleķī ar termokameru skatījām, tur viss pa grādiem 6 točna zemāks tas pleķis.

Dadža variants arī nav zemē metams, jo tiktiešām nav dabeigta tā augšpuse (atstāja uz pavasari), vienīgais pretarguments, ka liekas ka tas mitrums nāk tieši no skursteņa iekšas nevis gar malu kaut kur.