Pie vienāda vērpes/lieces leņķa īsākiem dēļiem mazāks tas attālums, par kādu dēļa gals cenšas atlekt no grīdas. Jo īsāks dēlis, jo mazākas problēmas.

Paldies par atbildi. Pašlaik uz grīdas ir flīzes, kas palisā un lūzt, jo grīdai acīmredzot notiek kāda deformācija. Māja ir renovēta 2004. gadā cita saimnieka uzraudzībā. Man likā, ka uzliekot garo, cieta materiāla dēli es uzlabošu vizuālo, fizisko un emocionālo stāvokli. Vai pareizi sapratu, ka tas īsais (1200-2000) dēlis šo efektu panāks pat labāk ?

Flīzes plaisā dēļ nepareizas pamatnes. Vispirms ar to jātiek galā, lai saprastu kādā veidā grīda jāliek. Protams, var būt ekstrēmi sliktas flīzes, bet tādas vēl jāpamanās atrast.

uzdevums skaidrs, jo flīzes nav vainīgas. Problēma sākās pamazām, kādus 3 gadus atpakaļ. Pie tam ne visas flīzes, bet atsevišķās vietās. kā lēzenas kritenes. Zem atlekušajām flīzēm ir skaidene. Dziļāk neesmu racies. To darīšu kad jaunā virtuve būs uzrasēta un veco varēs izvākt. Telpa ir sena, jo tur ir saglabāta gan plīts gan maizes krāsns. Abas darbojas. Pašreizējā grīda ir pacelta, jo pārējās istabās tai apkārt grīda ir cm 2 zemāka. Vecais saimnieks ir neatrodams, pajautāt neko nevaru. Ziņošu par tālākajiem notikumiem, varbūt kādam noder.
P.S. Mainot grīdu otrajā stāvā, zem skaidenes bija nelielas driskas ar siltināšanas vati, alus pudeles, izmēķi un baigais caurvējš.

Ja ir skaidu plāksne, tad vari nemaz nešaubīties, ka leks nost vai plaisās. Lai ar cik elestīgu, ja vien cements medz būt elastīgs, būs pielīmēta. Ja pamatnē būtu vismaz reģipsis, tad šī problēma tev nebūtu. Citādi nevar ij nemaz būt :)
Ja runā par dēļu grīdu, tad... Ozols pakļaujas deformācijām mazāk nekā osis. Tai pat laikā jebkurai koka, masīvai vai divslāņu, pirmajos divos gados mikroklimats ir ļoti svarīgs. Ja to neievēro, tad problēmas būs ar jebkuru grīdas iesegumu.
Un mūsdienās masīvkoka grīdas praktiski vairs nav aktuālas- no ražotāju viedokļa. Jo lielāks cimperlīgums ar materiāla uzglabāšanu, lielākas prasības pret mikroklimatu ēkā. Savulaik Zviedrijā montējot to pašu trīsslāni, materiālu piegādātājs lika telpu mitruma un temperatūras monitorētāju uz sienas. Un ja parametri zināmu laiku tika pārsniegti, tad garantija bija čuššš.
Pie mums vēl šāda prakse nav ieviesta.

a kas būtu, ja grīdā liktu termoozolu,tas itkā esot mazāk cimperlīgs...

Ar termokoksnēm ir tā. Lai labi kalpotu tās jāpielej ar laku nevis jānolako.
Un deformācijas ir tāpat.
Mīnuss ir tas, ka koksne kļūst trausla un mēdz atlēkt skabargas, kas viegli iekļaujas kāju pēdu pamatsastāvā. Ārā dabūt nav īpaši patīkami :)

nokijs- "pirmajos divos gados mikroklimats ir ļoti svarīgs"- kādam ir jābūt tam mikroklimatam ? Temperatūra, mitrums, kas vēl un kādās robežās? Paldies

Vissvarīgākais ir mitrums. Tam jābūt līdz 60-65% maksimums.
Temperatūra +18 līdz +22.
Tiesa te abi faktori satiekas dzīvē, pie zemākas temperatūras arī mitruma būs lielāka ietekme uz koksni, pie augstākas mitrums līmenis samazinās.
Lielākā problēma ir dzīvokļos, kur apkuri padod kad sanāk, kondicionēšana vai mitruma savācēji neeksistē. Līdz ar to rudens un pavasaris ir tie trakākie.
Visvairāk tas izpaužas oša masīvkoka grīdai.
Divslāņu parketiem un dēļiem tas nav tik izteikts, jo tor savādāki spriegumi.
Un protams jau pirns ieklāšanas ir svarīgs gan mitrums-telpas un pamatnes, gan temperatūra.

Stāsts par grīdas flīzēm, kas plaisāja un leca nost, turpinājums. Visas flīzes vienkārši ar rokām varēja nolasīt no grīdas. Apakšā skaidene, zem tās lagas no veciem grīdas dēļiem. Vietām stiķētas. Viss šūpojas. Zem tām, uz zemes, bruses. Vietām sabirzušas. Parāvu valdziņu, viss džemperis izira. :)
Tagad plānā - smilšaina smalkgrants, putaplasts, betons, līmētie dēļi.

Padarīts. Esmu ļoti gandarīts. Galvenais ir meistars, kurš zin kas jādara, nevis blāvām acīm skatās uz līmētajiem dēļiem un saka, ka ir tādus redzējis. Puse bija jāklāj uz skaidenes, puse uz betona. Līme uz betona (nebija baigi līdzens) aizgāja vairāk kā domāts. Slīpet to negribējās, jo sienas jau bija nokrāsotas.