JAUNĀKĀS DISKUSIJAS FORUMĀ



JAUNĀKIE RAKSTI, ZIŅAS, PRECES


Dienas jautājums :  Building.Lv Forums
 
Pašreizējā: 2 no 4
pirts
Posted by: studentam (---.lrvk.gov.lv.220.13.195.in-addr.arpa)
Datums: 11.03.2011 14:40

Sveiki!
Kādu sienas biezumu izvēlēties frēzbaļķa guļbūvei būvējot pirti, kuru plānots reizēm izmantot arī ziemā?

Ir doma ņemt 70mm brusas un kā ģuļbaļķi sleit augšā, kādas pārdomas par šādu risinājumu?

Re: pirts
Posted by: Vienstāvs (---.lmt.lv)
Datums: 11.03.2011 14:57

Karkasene ar tikai 10 cm biezumu būs siltāka par pat 15 cm biezām brusām.

Re: pirts
Posted by: Didims (78.84.107.---)
Datums: 11.03.2011 20:03

Nav ne vainas risinājumam. Būtiski noblīvēt spraugas starp brusiņām, lai pirtošanās laikā nebūtu caurvējš.
Pirtij jau pēc būtības ir jābūt vieglas konstrukcijas, labi vēdināmai būvei - lai arī ziemā var normālā laikā siltumu dabūt un lai pēc lietošanas var labi izvējot un izžāvēt, lai pelējums neiemetas.

Re: pirts
Posted by: paisums (95.68.69.---)
Datums: 12.03.2011 09:25

kaada apmeeram summa sanaak par materiaaliem buuveejot pirtinju no shaadaam brusaam?

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Rx (91.188.39.---)
Datums: 22.03.2011 12:13

Jautājums kas nedod miera: DOTS: Koka māja. Siena : Skats no iekšpuses: Tapetes, finieris, koka bruses 160mm, ruberoīds ar naglam piesists, koka režģis apmetumam, kaļķa apmetums ap 2-3cm. Siena šķība. Vēlos nosiltināt. Variants 1.: Bez apmetuma nosišanas, paroc mīkstā vate, ar statņu metodi 50 pluss 50mm šķērsām, cieši pieguloši sienai.Vēja plēve. Izlīdzinošās koka līstes, kas veido mainīgu (jo siena sķība) šķirbu gaisam . Fibrolīta plāksne (varbūt pietiek 25mm? )un plānais dekoratīvais apmetums uz sieta. OTRS variants: viss tas pats, tikai bez gaisa sķirkārtas, jo to aizpilda ar mīkso vati, BEZ vēja plēves. TREŠAIS variants: Nosit apmetumu, noplēš ruberoīdu un liek kā Otrajā variantā bez gaisa šķirkārtas. Kas būtu vipareizākais? Vai tiešām vajag gaisa šķirkārtu?

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Rx (91.188.39.---)
Datums: 22.03.2011 12:30

Atradu sekojošo: [www.abc.lv] Te iesaka ekovati, bez spraugas. Kada starpība, ekovate, vai mīksta akmens? Ekovate vairāk uzsūc mitrumu. Bet kada starpība sliktuma ziņā, reāli?

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: lee (---.67.livas.lv)
Datums: 22.03.2011 13:28

Ruberoīdu būtu ieteicams raut nost, jo tas neļauj ēkas konstrukcijām atdot lieko mitrumu apkārtējai videi, pie viena varēs redzēt kādā stāvoklī ir sienas iespejams, ka kaut ko nepieciešams atjaunot, šī ir ļoti izplatīta padomjlaiku kļūda, kad apsita koka ēkas ar ruberoīdu. Koka karkasu uzreiz taisī līmenī un liec mīkstās akmens vates loksnes, tās labāk piekļausies dažādiem sienas nelīdzenumiem, liekot virsū fibrolītu spraugas, ja ir, aizpildi ar vates atgriezumiem tikai nesapresējot. Fibrolīts 25 mm būs labs, ja rāmja solis ~300 mm un visas salaiduma vietas būs balstītas. Gaisa šķirkārta ir nepieciešama, ja ir tvaiku mazcaurlaidīga fasāde: spundēti dēļi, metāls u.c. šeit nav nepieciešama, jo dekoratīvais apmetums ir tvaiku caurlaidīgs. Mans viedoklis: vates loksnes aizstāt ar makulatūras pūšamo vati (būs visas šķirbas kvalitatīvi ciet, vieglāk, strādā kā antiseptiķis iekonservēs vecās konstrukcijas), šaubas ir par dekoratīvā apmetuma noturību uz koka konstrukcijām, vai neparādīsies plaisas temperatūras svārstību ietekmē. Ekovate vs akmensvate nu tik rakt pa forumu vien jau te ir diezgan gvelzts.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Rx (91.188.39.---)
Datums: 22.03.2011 14:11

Kāpēc būtu jārauj nost ruberoīds: Māja jau nostāvējusi 60 gadus. Bijušas mitras ārsienas katru lietus reizi, jo lietus taču saslapina fasādi. Bet kad nelīst, izžūst apmetums. Pie koka mitrums teorētiski klāt netiek. Kas tad slikts, ja paliks ruberoīds? Tas kas samitrinās no telpas puses, žūs atpakāl telpā, pretējā virzienā. Ārpusē mitrums būs maz, un ja būs, arī uz ārpusi izžūš. Kāpēc ruberoīds un tam virsū kaļķa java, bija padomjlaiku kļūda? Mitrs apmetums nemitrina koku, ja tam starpā ruberoīds...

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: lee (---.67.livas.lv)
Datums: 22.03.2011 17:04

Nu vienkārši neatbilst būvnormatīvam, ka iekšējā tvaika pretestība Sd ir 5x lielāka nekā ārējā. Pieļauju iespēju, ka pie kaut kādiem apstākļiem var ekspluatēt, bet principā tai ēkai ir jāsapūst. Vai tas ruberoīds ir jau sākotnējā ēkas konstrukcijā vai arī vēlāk piekabināts; kā piesists varbūt ar gaisa starpkārtu aiz tā, tad jābūt īpaši uzmanīgam ar siltināšanu; vai ēka tiek ziemā apdzīvota; varbūt ruberoīds ir sacaurumots vai tas patiesībā nav ruberoīds u.c. Principā gada lielāko daļu ārā ir zemāka temperatūra un mitrums arī migrē caur sienu no + uz -, turklāt iekšējais relatīvais mitrums pārsvarā pārsniedz ārējo, līdz ar to žūst vairāk uz āru. Šādai sienai ir speciāli jāaprēķina mitruma bilance, un kā jau minēju pie atsevišķiem nosacījumiem, tādu iespējams ekspluatēt ilgtermiņā. Nu tā apmēram.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Rx (87.110.192.---)
Datums: 22.03.2011 17:42

Ruberoīds sists ar papes naglām, pa virsu vēl sacaurumots ar koka skaliņu piesišanas naglām, salaiduma vietas vaļējas (tad jau skoči nebija...). Starp citu, Rīgas koka mājai Maskavas rajonā, arī tā ir stāvbaļķu māja, tikai sienas biezākas- ap 200mm, ārpusē arī ruberoīds, tad maza distance- dēļa biezums un apšuvuma dēļi ar pilno salaudumu horizontālā veidā. Iekšpusē kaļķa apmetums. Pārbūves laikā zāģēju caurumu...un baļķis tāds, ka vijoli var taisīt, pēc sveķiem smaržoja. Tā māja būvēta pirms 1900 gada!!! Tikai apšuvums, logi, varbūt vēl kaut kas 1938 gadā mainīts. Nevienas puvuma pazīmes kur ūdens nav ticis klāt.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Didims (78.84.101.---)
Datums: 22.03.2011 21:27

Ja kas, ruberoīda likšana iesākās jau pirms otrā pasaules kara. Krievi šoreiz nav vainīgi. Zem apmetuma lika ruberoīdu ar mērķi pasargāt koku no nokrišņiem. Šobrīd to uzskata par lielu kļūdu. Realitātē tas kavē mājas iekšējā mitruma ceļu uz ārpusi. Kaitējums iespējams arī no sacaurumota ruberoīda, jo uz tā diezgan iespējams var veidoties kondensāts.
Apskatīties, kas apakšā der kaut vai tāpēc, lai mēģinātu saprast kādu iemeslu pēc tā siena ir sašķiebusies.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: aaaa (78.84.190.---)
Datums: 22.03.2011 21:53

Par šito Praktiskajā Būvniecībā pirms vairākiem gadiem bija raksts, ka faktiski visas tās ar ruberoīdu apšūtās mājas ir sapuvušas un kaut kas to pat bija nosaucis par Latvijas buvnormatīvu vēsturē bijušo lielāko un rupjāko kļūdu. To paģērēja jau Ulmaņlaikos, tad arī tā epopeja ar ruberoīdu sākās. Ir tā kā Didims saka - mājas iekštelpu mitrums, kas vienmēr ir lielāks, ceļo uz āru un atduras pie aukstā ruberoīda. Tur tas arī sakondensējas un faktiski visu laiku tur koku mitru. Tā ir pilnīgi ačgārna konstrukcija, kas būtu jālieto tropu klimatā, kur iekšā gaisu dzesē, bet ārā ir pirts. Mums taču ir pilnīgi otrādi.
Taču te svarīgu lomu spēlē arī iekšējā apdare - ja tā ir tvaiknecaurlaidīga, tad varbūt tā pape nekādu lielo skādi nav nodarījusi, jo mitrums no telpas puses sienā iekšā principā netiek. Ja nemaldos, finieris principā ir diezgan absolūta tvaika barjera.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: khe (78.84.204.---)
Datums: 22.03.2011 23:43

Vai nav nozīme ari šolaiku ruberoida un tolaiku papes sastāva atšķirībām, lai gan pievienojos viedoklim, ka šāds apšuvums ir pūdētājs, kas atsevišķu sakritību rezultātā neveic savas pūdēšanas funkcijas (laba vēdināšana iekštelpās, mazapdzīvotas telpas, nenoēnota māja u.c.). Ekovate paliek mitra un atkal izžust, bet mīkstajā akmens vatē veidojas rasas pilieni, kas virzās uz leju gravitācijas ietekmē, tur mitrinot koka konstrukcijas un visu citu. Pie kam izžāvēt samirkušu, iestrādātu akmens vati ir ļoti grūti - varbūt ar piespiedu gaisa maiņu vai kautkā tā. Grauzēji ļoti labi jūtas akmens vatē, bet vienos bēniņos,kur tika sapūsta ekovate - vairs neatradu žurku klātbūtnes liecības. Nez kāds siltinājums varētu būt dabiskāks un draudzīgāks koka mājai par ekovati, vai to kokšķiedru vati un fibrolītu ar apmetumu ārpusē(ja tieši vēlas apmetumu)? Bez spraugām un bez tvaiku aizturošām starpkārtām.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: KOHINURS (78.84.65.---)
Datums: 23.03.2011 11:48

jāņem vērā, ka agrāk būtiska ietekme uz labu iekštelpu vēdināšanos bija logiem. Tagad gadās - tikko saliec jaunos logus tā mitrums klāt, bet ārsienā priekšā ruberoīds/pape

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Rx (91.188.39.---)
Datums: 23.03.2011 11:59

Nu pieņemsim ka ruberoīds uz koka brusēm, kam virsū kaļķa apmetums 3cm ir gadsimta kļūda. Kā tad tad bija pareizi jārisina jautājums par koka brusu mājas apmešanu no ārpuses. Ja ņem vērā, ka stipra lietus laikā apmetums kļūst pilnīgi slapjš un no šādas iedarbības izbēgt nav iespējams. Tagad ir visādi sintētski, mitrum un gaisa caurlaidības selektīvi materiāli un jautājums atrisinats.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Vienstāvs (---.lmt.lv)
Datums: 23.03.2011 12:07

Vai ar kaļķi apmestas sienas situācija ir daudz sliktāka kā plikam, masīvam kokam? Pēdējais iztur slīpos rudeņu lietus/miglas, jo:
1) virskārta piebriest pirmā un tas samazina iesūkšanās ātrumu;
2) baļķis ir tik masīvs, ka pilnīgai tā izmērcēšanai vajadzētu vairāk kā mēnesi, bet 100% slapjums tik ilgi bez pārtraukuma nebūs novērojams pat Latvijas rudenī vai dažus gadus atpakaļ ierastā globālsiltajā "ziemā";
3) no iekšas apkure un ventilācija žāvē.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: aaaa (---.lattelenet.lv)
Datums: 23.03.2011 13:57

Nu man tomēr domāt, ka tie stāsti, ka siltumizolācija žūst uz iekšpusi ir fufels. Intello plēvju ražotāji taču bija taisījuši reālu testu, kur modelēta apkurināma telpa ar vidēju mitruma saturu, ārā ziemas aukstums un sausums, RBB te savulaik mētāja linkus uz viņiem. Tur tak skaidri un gaiši - telpas mitrums pa spraugām tvaika barjerā pilnīgi izved no ierindas siltumizolāciju. Lai gan iekšā sauss, ka acis grauž, siltumizolācija slapjā kā grīdas lupata. caur 1m garu un 1mm platu spraugu plēvē 24h iziet 800g mitruma!!!
[de.proclima.com]
Tā nav joka lieta.
Par siltināšanu runājot - nesaprotu, kāpēc koka ēka būtu jāapmet. Siltināt ar akmensvati, tad vēja barjera (reģipsis, spec. plēve, cietā vate), tad latas un dēļu apšuvums. Nu ja dikten nepatīk tos dēļus krāsot - apmūrē ar dekoratīviem ķieģeļiem.
Pēc skandināvu know-howa koka mājas nekā citādāk kā tikai ar vēdināmu fasādi netiek taisītas. Tas kokam ir labākais no labākā, jo agri vai vēlu tās apmestās koka mājas sapūst - tas slapjais aukstais apmetums ir tikai pūdēšanai, nevis koka aizsardzībai.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Vienstāvs (---.lmt.lv)
Datums: 23.03.2011 14:46

Spēcīga konvekcija teorētiski varētu pārslapināt pat higroskopisku izolāciju, tomēr no otras puses:
1) cauruma/šķirbas apkārtne tiktu pietiekami sildīta ar izplūstošo gaisu un kondensācijas temperatūra tur netiktu sasniegta;
2) ja nav barankas (tvaika barjeras), nebūs arī cauruma!

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: vlp (87.110.101.---)
Datums: 23.03.2011 18:16

Paldies par komentiem. Rezultātā man radās "vīzija", ko darīt ar guļbūves māju, kas apsista ar papi. Uzkāršu uz slīpi iedzītām naglām stikla vates plāksnes un pārklāšu ar to pašu veco papi, pienaglojot, pavirši. Un pa virsu līstes, vertikālas, jau ar distanceriem, un virsū smukos dēlīšus. Ja arī rasas punkts iznāks vatē, nospļauties, jo kādus 100 gadus jau turēs. 130 gadi jau ir.

Re: koka mājas siltināšana
Posted by: Didims (78.84.101.---)
Datums: 23.03.2011 21:06

Vai ar kaļķi apmestas sienas situācija ir daudz sliktāka kā plikam, masīvam kokam?

Diezgan ļoti. No plika koka mitrums pa lielākajai daļai notek un pēc lietus beigām vējiņš atlikumu fiksi nožāvē. Kaļķa apmetums ir diezgan švammīgs (kā nekā labi "elpojošs") - mitrumu savāc un krietni ilgāk tur uz koka.
Man ir pagrabā ārsienas no iekšpuses siltinātas ar fibrolītu (likts kā paliekošais veidnis), vietām apmestas ar kaļķa javu. Pareizei pagrabā bišķ sasūc mitrumu pa šuvi starp pamatu plāksni un pagraba ārsienu. Kur vienk. fibrolīts, tur piemirkst apakša ~10 cm, kur apmetums, tur siena samirka pat kādi 70 cm (vairāk nekā vienas plāksnes platums). Tagad dauzu apakšā tos 10 cm nost (i apmetumu, i fibrolītu), lai nesūc mitrumu un arī, lai var tikt noblīvēt to šuvi.

Pašreizējā: 2 no 4


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
wY6De

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




LASI SAISTĪTUS RAKSTUS






Top.LV


eXTReMe Tracker



 

IESAKAM APMEKLĒT




building.lv
IEVIETO sludinājumu
Izvieto savu sludinājumu
Izdomā, raksti, maksā ar SMS, gaidi zvanus ! Sludinājums būs redzams building.lv pirmajā lapa un forumā

Praktiskie padomi
Visi, kas nepieciešams radošam cilvēkam
www.diy.lv

Noliktavas cenas: Būvkalumi
Leņķi , būvskavas , caurumplates , montāžas lenta.
www.tikra.lv

Abrazīvie materiāli GERMAFLEX
Smilšpapīrs, Griezējdiski, Dimanta diski, Slīplentas.
www.germaflex.lv