Ir daži jautājumi:

- Vai var skaidas maisīt ar nedzēsto kaļķi? Teorētiski jau tas nedzēstais tāpat ar gaisa mitrumu reaģēs un tāpat agrāk vai vēlāk dzēsīsies. Vai tā ir?

- Ir jāmaisa sausā vai mitrā veidā? Skaidas ir sausas un lieki mērcēt tās negribas (kur un kā izžāvēs), bet cik redzēju citu meistaru taisīto, tad tomēr izskatījās ka tās skaidas ar to kaļķa javu ir piesūcinātas.

-jāmaisa tā riktīgi (kā betons, maisītājā) vai pietiek ar lāpstu drusku apmaisīt?

-kas vēl ir jāievēro, lai pareizi sanāktu?

Tepat forumā ir vismaz divi topiki, kur šis jautājums jau ir apspriests. Zinu, jo pats esmu šādu variantu apsvēris un esmu interesējies.
Pagaidām mani pašu no šīs idejas attur manāmi biezāka slāņa vajadzība nekā ekovatei, milzīgais darba apjoms, lai piemēram 40 kubikmetrus (manas mājas gadījumā) ar tām skaidām uzmaisītu, kā arī nemaz nerunājot par to, ka tie 40 kubikmetri ar skaidām ir no gatera vēl jaatved...

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Nedomāju, ka tur speciāli kas jāmaisa. Ieber skaidas, uzber kaļķi, atkal skaidas un viss būs OK. Ja arī kāds grauzējs tur ložņās, tad pats samaisīs skaidas ar kaļķi :) Ja mājā kartīgs kaķis, tad kaļķi nafig nevajag. Vismaz es jau desmit gadus dzīvoju bez kada kaļķa pie skaidam. Jā, vienu peli šogad noķēru i viss.

JanisL Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tepat forumā ir vismaz divi topiki, kur šis
> jautājums jau ir apspriests.

Atbildes tieši uz šiem jautājumiem nav

> Zinu, jo pats esmu
> šādu variantu apsvēris un esmu interesējies.
> Pagaidām mani pašu no šīs idejas attur manāmi
> biezāka slāņa vajadzība nekā ekovatei,
> milzīgais darba apjoms, lai piemēram 40
> kubikmetrus (manas mājas gadījumā) ar tām
> skaidām uzmaisītu,
>

Par to biezo slāni, tās ir pasakas. Kam Tavuprāt ir lielāka siltumvadītspēja masīvam kokam vai skaidām? Ja reiz masīva koka ēkām pietiek ar 20-25cm sienām, kamdēļ gan lai skaidām ar šādu siltinājuma biezumu nepietiktu? Līdz ar to nekādi briesmīgie kubi nav vajadzīgi, reāli pietiek ar tādu pašu biezumu kā ekovatei.

Man ir viena vecāka māja ar 10 cm skaidu siltinājumu un tur ir siltāks un daudz patīkamāks mikroklimats nekā otrā, kur pēc Eiropas standartiem ir 30cm vates+plēves siltinājums.

> kā arī nemaz nerunājot par
> to, ka tie 40 kubikmetri ar skaidām ir no gatera
> vēl jaatved...

Atvedīsi vienā vai divās reizēs ar vienu piekabi, ko iznomāsi pa 10 Ls.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nedomāju, ka tur speciāli kas jāmaisa. Ieber
> skaidas, uzber kaļķi, atkal skaidas un viss būs
> OK. Ja arī kāds grauzējs tur ložņās, tad
> pats samaisīs skaidas ar kaļķi Ja mājā
> kartīgs kaķis, tad kaļķi nafig nevajag. Vismaz
> es jau desmit gadus dzīvoju bez kada kaļķa pie
> skaidam. Jā, vienu peli šogad noķēru i viss.


Štrunts pa pelēm, tās bus vienmēr un it jo īpaši visas vates viņām patīk. Peles pat speciāli nāk un izplūkā vati, lai citā vietā labiekārtotu sev migu. Skaidās nekas tāds nav iespējams, jo pat ja kāds grauzējs uztaisa alu, tad tā aizbirst ciet, tamdēļ viņas pat necenšās, nekad nav manīts ka peles dzīvotu skaidās.

Vairāk mani uztrauc ugunsdrošiba. Tas ka var neko nelikt klāt - būtu jau forši, kaļķis jau tomēr lai arī 100 x veselīgāks par visiem tiem boratiem, kas ir ekovatē, tomēr arī ir kodīgs un dod sārmainu vidi, bet kas notiks ar ugunsdrošību? Viena dzirkstele pietiek, lai tas tad aizietu pa visu māju.

Tas ka nevajag likt kaļķi, tā ir kāda neapdomīga pašdarbība vai arī tām ir nopietnāks teorētisks un praktisks pamats?

Ūja, un Tavuprāt Tu būtu gatavs dzīvot koka mājā ar 20-25cm biezu sienu? Protams, tēvu tēvi ne tādās vien mājās dzīvoja un izdzīvoja. Man personīgi šķiet, ka siltumefektīva guļbaļķu ēka ir par tādu uzskatāma vien tad, kad baļķu sadures vietā sienas biezums ir vismaz 25-30 cm - tas ir apmēram kā Lido dzirnavās... :))) Tāpēc arī klasisko guļbaļķu ēku par efektīvu dzīvojamo telpu neuzskatu, jo pārlieku lieli siltuma zudumi. Vēl jau jautājums - par kādām skaidām Tu runā? Ceru, ka par ēveļskaidām, nevis smalkajām zāģskaidām.

Piesaukt 30cm vates māju ar plēvēm un teikt, ka tur ir sliktāks mikroklimats - ir visai nekorekti. 1) Plēves mājas nepatīk principā, jo tajās ir obligāti vajadzīga piespiedu ventilācija (mehāniski apmuļļāts gaiss). Un ja ventilācija nav laba vai tās nav vispār - tad arī rodas tas sliktais mikroklimats.. 2) Tik pat labi tie 30cm vates tajā mājā var būt kaķim zem astes, ja tajās plēvēs kaut kur ir atstātas šķirbas un vējš dabon to vati izpūst. Kā tur bija - viens naglas caurums vejplēvē neitralizē kvadrātmetru vates. Attiecīgi arī viss siltuma efekts pa kāju... Nu šie bij tādi vispārinājumi, kas arī protams velk uz demagoģiju un tamlīdzīgi, taču nu lab, ne par to stāsts.

Ekovati peles neplūkās tieši jau piesauktā bora dēļ (nevis borata). Un tieši ugunsdrošība arī ir tas viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc tas kaļķis būtu vajadzīgs. Un man aizdomas, ka ar vienu kaļķa uzkaisījuma slāni pa vidu tajās skaidās varētu arī nebūt pietiekami, lai aizturētu uguni, ja nu tur tāds iemetas. Plus, ja kaisi kaļķi, neaizmirsti apakšā uzlikt kaut kādu celtniecības papīru, lai noslēgtu kaļķa iespējas iekļūt dzīvojamā telpā caur šķirbām kaut kur griestos.

Ehh, nu jāpadomā pašam ar vēl kārtīgi par šo jautājumu. Lētāk jau ir nesalīdzināmi par ekovati (~14 Ls m3).... Bet nu noņemšanās ar kaļķa iemaisīšanu arī varētu būt visai ķēpīga un apjomīga, bet nu kur tad nu celtniecībā bez tā...

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Pulverveida kaļķis būs pārvērties par krītu gaisa CO2 iedarbībā ja ne nedēļas laikā, tad mēneša laikā toč. Un jēga tad no viņa?
Friči savu kokšķiedras vati, kas te kaut kur nesen reklamējās, apstrādā ar sodas šķīdumu - tas ugunsdrošībai un pret pelēšanu. Soda saglabājas nemainīgi sārmaina - un nežēlīgi sārmaina. Tas varētu izteikti nepatikt ne pelēm, ne kaut kādiem kukaiņiem. Stikla vatē peles un žurkas dzīvo kā karalienes - grauzējs taču nav tik inteliģents lai izdomātu, no kā viņam tā mugura niez - vai no kādas alerģijas, vai no siltās vates migas - tāpēc arī ņemas pa to vati. Sodu varētu aizvietot ar nātrija silikāta jeb šķidrā stikla šķīdumu, bet nu šitās lietas drošāk palasīt internetā. Man domāt daudz eektīvāk ir pagatavot stipri koncentrētu šķīdumu un smidzināt uz skaidām, nevis bārstīt sausu pulverveida vielu - pirmkārt tā ar laiku izbirs skaidām cauri, otrkārt nemaina pašu skaidu īpašības, ja skaidas apsmidzina, tad labums vairs nekur neliksies, jo būs pielipis skaidai un arī ugunsdrošība mainīsies krietni.

Drusciņ par to degšanas ķīmiju.. ja, jau koka ēkas tik vienkārši aizdegtos, tad uz šodienu neviena guļbūve nebūtu saglabājusies. Cik no tās ķīmijas saprotu, ja skaidām ir piemaisīts kaļķis CaCO3,senši pieņēma maisījumu 20:1 vai 15:1, tad skaidu degšanas rezultātā, tas - kaļķis cenšas atgriezties vienkāršajās sastāvdaļās CaO - kalcija oksīdā un CO2 - ogļskābajā gāzē. Te arī ir neliels kaļķa piedevu noslēpums - tas, sadaloties kavē sadegšanu, jo oglskābā gāze traucē piekļūt skābeklim un neuzirdināta siltumizolācijas masa drīzāk gruzd nekā deg.
Par to ķīmiju...aaaa ... es saprotu, ka dabā process notiek daudz sarežģītāk un jebkura ķīmiska reakcija nenotiek tik ātri... mēneša laikā. Uz saražotajiem kaļķa maisiem ir derīguma termiņš - deviņi mēneši uzglabāšanai, bet tas vēl nenozīmē, ka pēc šiem mēnešiem maisā būs krīts.
Noteikti oponentim ir taisnība, ka mēs varam atrast daudz labākas ķīmiskas vielas par nedzēstu vai dzēstu kaļķi, bet kaļķis noteikti ir lētākais no pieejamā klāsta.

Es gan tā īsti nesaprotu par skaidu degšanu. Ja kāds ir ievērojis, tad zāģu skaidas ir ļoti grūti sadedzināt. Pmēģiniet iemest krāsnī uz malkas riktīgi daudz skaidas. Tak uguns vienkārši noslāps. Skaidas pašas sienā nestāv. Tām no abām pusēm jābūt dēļu vai kādām plāksnēm. Pieņemsim, ka ir klasisks dēļu klājums ar apmetumu. Tad cik laika vajag lai uguns tiktu cauri apmetumam un deļu klājumam. Lai tas notiktu, tak visai mājas iekšienei jāizdeg un tikai tad uguns tiks pie skaidām. Starpstāvu pārklajuma ir tāpat. Labi, bēniņos skaidas ir nosacīti atklātas, bet nu kur bēniņos radīsies uguns. Vienīgi, ja pats saimnieks kurina galīgi beigtu skursteni. Ap skursteni gan neviens parasti skaidas neber. Var tak ap skursteni aplikt tā "nīsto" akmensvati, bet to fig aizdedzinasi.Ja domā tikai par mājas dedzināšanu, tad jādzīvo betona armijas bunkurā, nevis koka mājā.

Nevajag ieciklēties uz t.s. ugumnsdrošību ! jo tā jau varētu padomāt , ka mūra ēkās nekad ugunsgrēks neizceļas.
Koka konstrukcijas ar to arī izceļas ka atskirībā no itkā nedegošā metāla augstā temperatūrā nezaudē nespēju (tas gan nav stāsts par skaidām).

Didzi, būtiski piebilst Tevis teiktajam, ka siltināšanai domājams vajadzētu izmantot tieši ēveļskaidas, nevis smalkās zāģskaidas. Vai arī es kļūdos?
Starp ēveļskaidām vairāk gaisa. Un ēveļskaidas jau nu gan ir makten degoša lieta, tas nu ir fakts...

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Ēveļskaidas, protams ir labākas kā siltinājums, bet tak kur tās būs atklātas? Sienā, kamēr izdegs caurums, lai uguns tiktu pie skaidām, tāpat mājai būs pipec. Ne jau skaidas būs galvenās vaininieces, ka māja fiksi nodeg, bet gan tieši smalkās koka konstrukcijas, kuras ir atklātas un deg kā špickas. Mēbeles, plastmasas, drēbes, viss tas ir daudz bīstamāks par skaidām. Ja tik šausmīgi bail no ugunsgrēka, tad jārok zemļanka, vai Hitlera bunkurs jābetonē. Daudz svarīgāk māja ir ievērot visas ugunsdrošības normas, uzlikt dūmu devejus un izrakt kādu dīķi pie mājas, lai pazarniekiem ūdens netrūkst, nevis baidīties no skaidām ka siltinakuma. Tak paskatieties, cik pirmajos ulmaņlaikos uzcēla jaunsaimniecības ar skaidu siltinajumu un ko, tak nedeg tās mājas, viena pec otras kā serkociņi :) Nostāvēs vēl ilgāk par daudzam treknsjos gados celtajām mājām.

Nu nedomāju vis, ka starp skaidām un skaidām ir tik liela atšķirība. Protams, ne jau galdniecības skaidas, bet riktīgā gaterī skaidas ir rupjas, galdniecības ēveļskaidas būs smalkākas par riktīgām gatera skaidām. Vienkārši jāpaskatās lai nav kaut kādi slīpēšanas koka putekļi un viss. Par to degamību es tomēr nepiekrītu, jo skaidas ir vieglas - gaisam viegli piekļūt un līdz ar to sarkanajam gailim viegli izplatīties. Jāsaka atlāti - es savai mājai ekovati neizvēlējos tikai un vienīgi degamības dēļ - kur nu vēl skaidas. Sienās ta vēl tā, bet brīvi esošas pārsegumā - paldies par kūkām. Nekas jau nav, ja nekas nedeg, bet ja deg, tur tās lietas var būt izšķirīgas.

Es darīju tā sataisīju lēzenu kasti sabēru zāģu skaidas nu tā ap 0.5 m3 tad uz to ap 0.5 septiķa, tad 1:10 ar nedzesētu kaļķi kopā, maisīju piekabītē jo betona maisītājā smieklīga porcija sanāk, tālāk ārsienā ieklājam ap 10-15 cm slāni un nolejam ar ūdeni es to darīju ar leikannu no viena gala līdz otram lēni noejot, tad to slāni kamēr mitrs blietējam un kamēr līdz augšai sēšanās praktiski nereālā, ielieto ūdeni paņem kaļķis un viss ātri ir sauss.

Lai nu kas, bet pašas skaidas nemaz tik labi nedeg, bet tikai gruzd. Esmu redzējis pēc ugunsgrēaka palikušu skaidu kaudzi kas lenām tik gruzd jo reali ārpuse apdeg un viss. Gaiss klāt netiek. Cita lieta par ugunsbīstamību ir ar jebkuru birstošu un degošu vielu kas sajaukusies ar gaisu. Viena dzirkstele un šāds maisijums ir eksplozīvs. Ne viena vien galdniecība ir nodegusi pēc tam kad putekļu atsūcējā iekļūst kāda dzirsktele. Tā pat dzirnavas ir ekspozivi bīstami objekti, bet tik ar nosacijumu kad gaisa un vielas atiecība ir pareiza šiem procesiem. Reiz pat centos iegūt uguni ar benzīnu un flekša dzirkstelēm, bet vienīgais ko ieguvu ir ka izkusa plasmasas trauks iekš kura bija benzīns. Bet uguni toties ieguvu ar mineralvati kurā nedaudz tika salaisti koka putekļi no slīpēšanas. Ideāli degoša lieta. :)

Nu benzīns tikai aizdegas un sprāgst stulbajās amerikāņu filmas. Viena lieta ir koka putekļi, bet pavisam cita zāģu vai ēveļskaidas.Salīdzinājumā ar putoplastu, skaidas var teikt ir nedegošs materiāls. Cita lieta, ka koka māja principā ir degoša un var nodegt, kaut sienās akmensvate.