Koks pats aizsargājas pret mitrumu, virskārtai piebriestot. Lai viņu pārāk bieži slapjums nemocītu, kā jau teicu, vajag pietiekamas pārkares.
Neviena sēne (pat mitrumu pievelkošais brants) neizdzīvo sausā koksnē.
Es ar to lazūru grasos krāsot pagaidām ne ar ko nepārklātu loga rāmi, jo ziemā no stikla tomēr kondensāts pil virsū pārāk bieži.
Koksngrauža kāpuri man pērnziem izsala nedēļu pa svētkiem nekurinot.

Madara, es arī pirms desmit gadiem cerēju, ar modernajām krāsām un lakām, saglabāt koka "maigo silti dzeltenīgo" nokrasu. Tas mūsu klimatā ir pilnīgi bezcerīgi. Klāj ko gribi uz tiem baļķiem, tie ar laiku paliks pelēki, jo, pie mūsu slapjajiem rudeņiem un tagad arī ziemām, baļķu virsma visu laiku ir mitra. Tādos apstākļos jau nopelē plastmazas dēļi, ko tad var gribēt no koka. Kokam nevajag nekādu speciāku aizsardzību, ka tik lietus nelīst virsū. Tas gan ir ļoti būtiski un vienstavim ir pilnīga taisnība. Ja netici, tad iesaku kādu svētdienu atpūsties brīvdabas muzejā. Tur mājām simts un vairāk gadu, bet tām visādi Caparolli i sapņos vecos laikos neradijās. Ja man kāds var parādīt māju, kura 10-15 gadu laikā ir saglabājusi "maigo silti dzeltenīgo" koka nokrāsu, es esmu gatavs uzsaukt šampānieti.

Dažviet vēl redzamas dzelzceļnieku mājiņas - maigi silti dzeltenīgas :D diemžēl ne koka nokrāsā. Tā kā puse no nosacījuma, tad samierināšos ar kausiņu bairīša ;)

brrrrrr,
bet ja es krāsotu māju ar kaut kādu krāsu, kam gaišs tonis klāt, tad arī pēc pāris gadiem viss paliktu pelēks?

Vienīga krāsa kokam, kura ir izturējusi gadsimtu pārbaudi, ir tā sauktā zviedru krāsa. Skandināvijas valstīs tā ir ļoti populāra koka mājām. Tur gan pārsvarā izmanto tumši sarkanu toni. Madara, "Latvijas pelēkais" koka tonis brīvdabas muzejā jau arī nemaz tik slikti neizskatās.

Tā bundža ko nopirku Depo tomēr saucas Capadur Twinproof, Latvijas mājas lapā aprakstra nav, bet citur tiek dēvēta par "acryldispersion".

Jebkura veikalos nopērkamā ūdenī šķīstošā krāsa ir uz akrilpolimēru dispersijas bāzes. Viņas sauc arī par lateksa krāsām utt., bet praktiski visas ar ūdeni jaucamās (iekšdarbu, ārdarbu, logu, metāla) ir uz tās pašas bāzes. Atšķiras pildvielas, piedevas, pigmenti u.c.

Pats gulbuvei klaju lineļļu. Esmu izmēģinājis dažādas. Stafor (viņiem ir laba grunts var nopirkt Depo), igauņu, kuru šogad veikalos neesmu redzējis un Vincents. Vislabāk man patika igauņu ražojums, jo tā bija nedaudz šķidrāka un labi iesūcās koksnē.
Rezultātā guļbūve jau trešo gadu ir silti dzeltenīga, BET mūsu rudeņos tā pat uzmetas sēnīte/s. Tās ir dažādas, vienas kuras nevar pat ar slīpēšanu dabūt ārā, bet otras kuras ļoti labi ar parasto hlora balinātāju (ACE) var iznīdēt.
Lineļļu uzklāju katru gadu jaunu kārtu, tagad arī darbs ir priekšā, pāris nedēļa atpakaļ pabalināju, kur tas nepieceišams, tad kādā karstā dienā klāšu lineļlu.
No ugunsdrošības viedoķla, protams lineļļa ir kā aizdedzināšans šķidrums, BET ja pasarg dievs "gailis" tiks klāt, tad domāju, tas nebūs noteicošais, jo koks degs jebkurā gadījumā.

Ivars123, es jau arī tā ņēmos ar regulāru tirīšanu un krāsošanu, bet neuztraucies- tas at gadiem pariet, jo, katru otro gadu, parkrāsot māju ir vergu darbs.
Par to šampānieti es nopietni. Parādiet man vairak par desmit gadiem vecu māju, kurai ir noturējusies krāsa kā tiko ēveletiem dēļiem vai mizotiem baļķiem un šampanietis rokā. Ivars123 variants gan neder, jo nevien normāls cilvēks jau nevar atļautie katru vasaru pārkrāsot māju.

a balināt vajag tikai tajās vietās, kur tā sēnīte uzmetusies vai arī visur? Ja es tā darīšu, pēc tam, krāsojot ar kaut ko, tonis neatšķirsies balinātajās un nebalinātajās vietās?