Gribu izprast kā viss "darbojas". Ir dažādi secinājumi, varbūt kaut kur kļūdos... Mērķis ir saprast visu, lai zinātu ko daru un izvairītos no visādiem pelējumiem.

Šobrīd (2019.gada novembra vidus) relatīvais gaisa mitrums ir ap 100%, temperatūra ārā ir ap plus 5 grādi un arī iekšā mājā ir apmēram plus 5 grādi (jo logu augšdaļa ir vaļā; lai vēdinās).

Rasas punkts (kondensāta veidošanās punkts) arī ir plus 5 grādi (var skatīties visādas tabulas vai kalkulatorus). Tas nozīmē, ja virsmas temperatūra ir plus 5 grādi un zemāka, tad uz virsmas rodas kondensāts.

Sienu virsmas temperatūru neesmu vēl mērījis, bet nu vajadzētu būt, ka sienu virsmas temperatūrai jābūt tādai pašai, kā gaisa temperatūrai.

Uz sienām kondensātu (mitrumu neesmu novērojis). Ne kaut kādus pleķus, ne arī ja pielieku plaukstu, arī uz logu stikliem nekādas ūdens piles nav.

Tāpēc jautājums. Pēc teorijas uz sienām jābūt kondensātam (mitrumam). Kāpēc uz sienām nav kondensāts? Vai dēļ gaisa kustības (to mitrumu varbūt tā kā "izvēdina")?

Beidz lasīt mājsaimniecēm domāto literatūru.

Pilnīgai lietas izpratnei, kā rāda prakse, pat 5 gadi specializētas apmācības mēdz neko nedot.

Pēc kādas tādas teorijas kondensātam būtu jāizsēžas uz virsmas, kuras temperatūra ir tāda paša, kā gaisam? :)
Vispār jau mājsaimnieces varētu uzskatāmi demonstrēt kondensāta rašanos, uzliekot katliņu, kuram stikla vāks un pildīts ar istabas temperatūras ūdeni. Cik gan ilgi nāktos gaidīt kondensāta izkrišanu uz vāka iekšpuses, plīti neieslēdzot? Kad apnīkās gaidīt, var pamēģināt arī plīti ieslēgt...

ETT rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pēc kādas tādas teorijas kondensātam būtu
> jāizsēžas uz virsmas, kuras temperatūra ir tāda
> paša, kā gaisam? :)

"Pilns" internets ir, piemēram, [allcalc.ru]
Ja gaisa mitrums 100%, tad rasas punkta temperatūra ir vienāda ar gaisa temperatūru. Jo mitrums ir mazāks, jo rasas punkta temperatūra ir zemāka.
Diez vai katliņā (ja tas ir apkurināmā telpā) būs 100% gaisa mitrums.
Bet nu jā, acīmredzot kaut ko es ne tā saprotu....

No kura pirksta izzīsts, ka gaisa mitrums tagad ārā ir 100% ? Man mobīlais uzrāda 85%.

No pirksta nav gan. Nu ir sadzīves termometrs - mitruma mērītājs.
Dzīvoklī rāda ap 50%. Aiznesu uz to neapkurināmo jaunbūvi un "uzkārās". Sākumā palielinājās līdz 99%, pēc tam vispār ciparus nerādīja. Iznesu ārā, kādu pus stundu ārā atradās, - tas pats, nerādīja ciparus. Tā ka....
Labi, nav tas mērītājs tur ļoti precīzs, bet nu aptuveni ir.

Bet gribas saprast kāpēc tad uz sienām nav tas kondensāts...

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> No kura pirksta izzīsts, ka gaisa mitrums tagad
> ārā ir 100% ? Man mobīlais uzrāda 85%.

[www.meteo.lv]
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 94% - no 91% Daugavpilī līdz 97% Madonā.

Tas, ka kāda mērierīce rāda, ka mitrums ir 100%, nenozīmē, ka mitrums ir 100%. Uz šķūnīšu durvīm arī daudz kas rakstīts, bet iekšā malka :)

Manas pārdomas par fizikāliem procesiem, kas notiek (nepretendēju uz 100% patiesību):

Gaisa mitrums reāli sasniedz 100% un sāk kondensēties tad, kad temperatūra krīt un gaiss ir pietiekami mitrs sākotnējā temperatūrā. Tātad kondensāts vairāk radīsies naktī, kad temperatūra pazeminās, salīdzinot ar dienu.

Mājas iekšienē, lai arī logi ir vaļā, temperatūra pazemināsies ar aizturi, salīdzinot ar āra temperatūru, jo jebkurai mājai ir kaut kāda siltuminerce. Tātad kondensācija lielākoties notiks ārpus mājas, ieplakās un citās vietās, kur temperatūra pazeminās vispirms.

Notiekot ūdens kondensācijai, tiek izdalīts siltums, pie tam ļoti liels salīdzinot ar masu. Skat. Īpatnējais iztvaikošanas siltums - ūdenim ir 22,6*10^5 J/kg. Tas nozīmē, ka virsma, uz kuras kondensējas ūdens, sasilst, tādējādi kavējot turpmāko kondensācijas procesu. Te svarīgi ir materiāla siltumvadītājspēja. Ja ievietos vienādi aukstus, līdzīgas masas un virsmas laukuma priekšmetus siltā un mitrā telpā, tad kondensācija vairāk noritēs uz tā priekšmeta, kas labāk vada siltumu, jo uz tā kondensācijas siltums, kas rodas uz virsmas ātri tiks aizvadīts priekšmetta iekšienē. Piemēram, koka dēlis un metāla gabals. Kondensācija kokam beigsies tad, kad sasils tā virsma, bet metālam, kad tas viss sasils.

Vēl būtisks faktors, lai vispār redzētu kondensāciju, ir materiāla mitruma uzkrāšanas spēja / higroskopiskums. Piemēram, tas pats metāls vs koks. Metālā nekas neiesūcas, tāpēc uz metāla ļoti labi var redzēt kondensācijas piles, bet uz koka, kamēr tas nebūs palicis pārāk slapjš, pamanīt redzamas piles būs grūti. Tāpat uz gāzbetona, keramzītbetona sienām kondensātu diez vai redzēsi. Kondensāts, ja būs redzams, tad no sākuma uz metāla priekšmetiem, stikla, ķieģeļiem un citiem materiāliem, ka kas neuzsūc vai relatīvi slikti vada mitrumu un labi vada siltumu.

Vienkāršoti - jo gaisam lielāka temperatūra, jo vairāk tajā var atrasties ūdens gāzveida stāvoklī (vairāk domāts tieši masas ziņā). Relatīvais gaisa mitrums procentos būtībā ir ūdens piesātinājums gaisā gāzveidā pie konkrētas temperatūras. Kad relatīvais gaisa mitrums ir 100%, tad rodas gāzveidā atrodošā ūdens pārsātinājums pie konkrētās temperatūras, un "liekais" ūdens (tas, ko vairs nav iespējams papildus noturēt) vienkārši izkrīt citā agregātstāvoklī, kā vienkāršs ūdens. Liekais svars izkrīt, bet pārējais, kas zem 100% mitruma (piesātinājuma), paliek. Kondensācija un rasas punkta rašanās rodas vietās vai uz virsmām, kur mainās gaisa temperatūra uz zemāku (materiāla zemākās t iespaidā), līdz ar to gaiss nespēj vairs tik daudz ūdeni šai vietā gāzveidā uzturēt (zemāka temperatūra - mazāka iespējamā masa ūdenim gāzveidā) un to, kā lieku balastu, vienkārši izmet parasta ūdens veidā... atkal sanāk sarežģīti :) tāpēc atkārtošos vēl vienkāršāk -
kondensāciju nosaka tikai tas, ka pie augstākas temperatūas gaiss var gāzveidā noturēt vairāk ūdeni, nekā pie zemākas ...

Sapratu, paldies par informāciju.
Novērojumi un informācija. Atnāk būvnieks pastrādāt. Apskata flīzes, kondensāta nav. Kādas dažas stundas tur padarbojas tajā telpā, kur flīzes (vāc kopā apkures katlu, neko mitru nedara). Parādās kondensāts uz flīzēm.
Sienu temperatūra ir zemāka nekā gaisa temperatūra (sienas ap 3,7 grādi, gaiss nu kādi 5-6 grādi).

Par higroskopiskumu saprotu. Un uzreiz tāds "uztraukums" - koks iesūks to mitrumu.... bet līdz zināmai robežai no tā mitruma taču neradīsies pelējums? Un par koka mitrumu. Intereses pēc pamērīju. Ārā bija lietus, žoga dēļi (žogs jau vismaz dažus gadus ir bijis), iedūru mērītāja adatas un mitrums bija ap 33%. Bet ārā bija nu, 90% droši vien...