Precīzi- šis man šķiet salīdzinoši vienkāršs logu iznešanas variants ar saplāksni, tie paši 18-21mm.

Logi- trīskāršs stiklojums, diemžēl PVC konstrukcijā, izskata pēc jau gribētos koka rāmī, bet būs jāiztiek ar plastmasu. Līmētais koks tāpat neelpo, bet pats izgatavot koka rāmjus nepaspēšu. Saimniecības ēkām varēs paeksperimentēt.
Un jā- ēkai plānots gana daudz stiklojuma- patīk dabīgais apgaismojums, jā lielāks aukstuma tiltiņš, nesiltinātas ēkas gadījumā izpaudīsies vēl spēcīgāk, bet tas max divas ziemas.

Priekštelpā šobrīd ir tāds plānojums, ka radiatoram nav vietas, arī mitrumi un apavi labāk izžūs.

Siltās grīdas īsti neder, jo ir suņi, kaķi- spalvas pa gaisu. Sanmezglos un priekštelpā flīzes, pārējās telpās koka grīda, starp lāgām siltinājums, tad betons un putjiks. Patīk jau ļoti pa koku staigāt, nevis flīzēm vai laminātu.

Jautājumi par saplākšņa siltumrādītājiem un montāžas kvalitāti paliek spēkā :)

Ja gribas koku tīri izskata pēc, tad plastmasai jau nav obligāti jābūt gludai un vienkrāsainai - gan jau ir pieejama arī visdažādāko koku imitācija. Profili jau arī ir dažādi - biezāki, plānāki, ar putuplasta strēmelēm, bez tām, attiecīgi "siltāki" un "vēsāki"…

Par krāsām - tie profili iekšpusē mēdz būt dažādās krāsās. Kā logu firmā pateica - ja kāda puse būs balta, tad arī iekšpusē profils būs balts. Visādi citādi iekšējo krāsu cenšas piemeklēt pēc ārējās krāsas. Mums ārdurvīm (ja būs PVC) un terases logiem+durvīm tas ir aktuāli, jo pastāv risks tās durvis saskrāpēt (liels paldies dažam labam kaimiņam, kurš savus suņus nepieskata).

Kāpēc lai siltās grīdas celtu gaisā kaut kādas spalvas? Praktiska pieredze vai mīts? Normāli siltinātai mājai grīda diez vai būs karsta kā panna, neredzu iemeslu tur kaut kam baigi celties. Iespējams, tev vasaras dienās caur plašajiem logiem tā grīda uzkarsīs daudz vairāk nekā ziemā silto grīdu gadījumā. Manuprāt, karsti radiatori tieši vēl vairāk kuļ gaisu (un attiecīgi ceļ putekļus) nekā remdenas grīdas.
Visādi citādi - nu dzīvo jau cilvēki ar radiatoriem gana sen, nav jau slikts tāds variants. Pie reizes var arī straujāk uzsildīt telpu, ja kādreiz sagribās vairāk siltuma.

Kur problēma nosiltināt uzreiz to māju? Laika ir vairāk nekā pietiekami visas celtniecības pabeigšanai.
Likumdošanu jau jtdesign pieminēja. Lai nebūtu, ka pēc tam jāvaimanā, par ko man pēkšņi tik lieli nodokļi...

Tā viņš ir- saplāksnim un gāzbetonam ir līdzīgi siltumvadītspējas rādītāji. Un tā kā montāža kā tāda šim risinājumam nav veikta, tad arī kvalitāte nav zināma- varbūt izdotos veiksmīgi, varbūt arī nē. Īpaši eksperimentēt uz dzīvojamo māju to nevēlos. Noteikti termiņi un izmaksas, beigās arī vizuālais noliks visu pie vietas- siltinājums 150mm (200mm) tomēr nav 400mm kā pasīvajām ēkām.

Tie skrāpējumi no suņu kaķu nagiem uz PVC konstrukcijas ir labi zināt pirms krāsas izvēles, tas tiesa. Bet mūsu gadījumā fasādes krāsa vēl nav īsti zināma- tā mainās ik pa laikam, līdz ar to arī logu rāmju krāsa. Bija arī risinājums par baltiem rāmjiem - redzēs vēlāk, kāda būs izvēle.

Praktiska pieredze minimāla- visa dzīve tik starp radiatoriem. Ciemojoties pie kādiem, to siltās grīdas efektu nespēj tik ātri izjust- lido tur kas vairāk apkārt vai nē. Katram mājās tie apstākļi ir savādāki- nevienam no savējiem nav mājās vairāki spalvaini radījumi- līdz ar to lietošanas pieredzes nav. Balstos uz studiju gados iemācītā, literatūrā izlasītā, kā arī tas, ka vēl neesmu līdz galam visu apkuri salicis uz papīra, lai varētu salīdzināt izmaksas- līdz ar to arī stereotips, ka siltās grīdas izbūve ir dārgāka par radiatoru apkures sistēmu.
Manuprāt, 250mm gāzbetons+150mm vate ir gana labi un grīdā zem apkures caurulēm 100mm putuplasta , lai kājas nebūtu jāsvilina. Bet plānotais grīdas segums- koks- tas aiztur daudz siltuma, kas mazina silto grīdu efektivitāti.

Par logu iebūvi - mūsu tirgū, diemžēl, ir praktiski tikai viens logu veids. Modernajā arhitektūrā joprojām ir izplatīts variants, kad ārsienas un stikla plaknes ir vienā līmenī, bet ar "standartlogiem" to nepanākt.

Parasti iebūvējot logu paliek neatrisināts rāmja siltinājums pa perimetru. Ja iebūvē siltinājuma slānī, tas atrisinās automātiski.

Ja ir paredzēta ventilējamā fasāde, pie tam vēl trīnītī (tātad aptuveni 5cm bieza dēļu kārta), tad bažas par to, ka logus iznesot siltinājumā nebūs ārējās palodzes vai tā būs kroplīgi maza, ir pilnīgi liekas. Man ir lauku māja, kur logi iznesti no mūra, uz rāmja uzlaista pretvēja loksne (25mm) tālāk gaisa šķirkārta (25mm) un apdares dēlis (25mm). Ārējā palodze pāri dēlim kādus 30mm, pie 15 grādu slīpuma palodzes platums kādi 11cm. Ja apdares dēļi trīnītī, tad vēl vairāk. Toties iekšējā palodze ir forši plata, ko nedabūt, ja 250mm sienā vēl logu iemontēs.

Kā vispār paredzēts siltināt fasādi? Ja ar fasādes vati, tad kā turēsies ventilējamā fasāde? Vai tas nebūs dārgāk par siltināšanu karkasā, kur logs ar iznesumu sanāktu "automātiski" - stiprinot logu siltinājuma karkasā?

Fasādes siltināšanas opcijas:
- akmens vate ar koka karkasu, ar šķērslatojumu un otru kārtu siltinājuma, 100+50 vai 100+100mm. Jā, latojumā vien sanāk vismaz 4m3, otrā variantā 5m3 koka;
- osb karkass I-siju izskatā, pildīts ar ekovati vai beramo akmensvati. Līdz ar to šajā risinājumā būtu logi siltinājumā, jo minimālais biezums pa virsu gāzbetonam sastādītu 270mm.

Ne pie viena no šiem variantiem nav iemeslu neiebūvēt logu siltumizolācijā - karkass būs tāpat, līdz ar to finiera kaste nav nepieciešama, nekādas īpašas izmaksas montāža neradīs, jo kāda starpība kur montē - koka karkasā vai mūrī, ārējā palodze būs ok, jo vismaz pretvēja vate/loksne būs uz loga jāuzlaiž.

Tad jau vienīgais kas paliek - kā izvilkt to gadu, kamēr siltinājuma nav. Tā kā siltinājums karkasā, nav vairs tehnoloģiskas prasības siltināt no lejas - sabūvē karkasu, kas apkārt logiem (piemēram, pirmo 100mm kārtu), iestiprini logus un ap logu nosiltini pagaidu variantā ar kokšķiedras plāksni. No augšas vajag kādu lāseni, kas novērstu izolācijas un loga mirkšanu. Kautvai plēvi pieskavo/pielīmē.